Mīlestība apsveikumi, pantiņi, dzejoļi, dzeja, novēlējumi. Apsveikumi – Mīlestība ir spēcīga sajūta, kas var dziedēt, stiprināt un dzīvot, un tā ir svarīga personiskā dzīvē. Mīlestības oriģināli, unikāli apsveikumi, pantiņi, dzejoļi.
Kā silta saules gaisma
Tava maigā balss skan;
Laime, mīla, mīla skaista
Tā ir un paliek sirdī man!
Lai kur tu tagad būtu,
Lai kur tu atrastos,
Es ar tevi vienmēr saprastos,
Ja vien ļautu,
Ja vien nesāpinātu mani
Ar to aso vārdu nazi,
Ja vien pieskarties sev ļautu
Un par savu mūžam sauktu,
Tad ar nopūtu es kvēlu,
Tavai sirdij piederētu!
Evija
Nav iespējams aizmirst to, kas bijis,
Pat arī tad, ja lietus sen nav lijis.
Nav iespējams nemīlēt to,
Kurš tevis dēļ darīja neiespējamo.
Un nekad nevarēs neticēt tam,
Kurš ar sirdi uzsmaidīs man!
Evija
Vai es kādreiz esmu teikusi: ka Mīlu!!!
Vai es kādreiz esmu teikusi: Uredzēšanos!!!
Vai es kādreiz esmu teikusi: ka būsim kopā!!!
Vai es kādreiz esmu teikusi: ka ļoti ļoti daudz nozīmē!!!
Vai es kādreiz esmu teikusi: ka tava sirds ir tikpat mīļa kā manējā!!!:*
Santa
Man sirdī laimes lāses līst
Ko jūtu saku domāju
Man sirdī asa sāpe dur
Tā mani pašu rokā tur.
Madara.
Domas par Tevi.
Tavs smaids ir tik slaids,
Kā augums uz kuru raugos es šobrīd.
No rokas cepure Man nokrīt,
Un domās skrienu pie Tevis,
Jo cita nekā Man neatliek.
Viens majās sežu saprotu,
Tevi tūlīt ir jāsatiek,
Jo bilde, kas priekšā stāv,
Vien asaras spēj dot...
Raivis Raspopovs
Tavs smaids.
Tavs smaids liek man izkust,
Fons pazūd un izplūst.
Aizmigt ar tevi ir kā pasakās,
Bez mīmikas viens uz otru paskatās,
Un saprot, Kopā dzīvot lemts...
Raivis Raspopovs
Kaut spētu.
Pavasaris klāt putni čivina,
Dažreiz uznāk lietus pat zibina.
Sajūta ka kāds durvis virina,
Tomēr esmu viens tas mierina.
Mazliet skumji paliek,
Kad rokas krustām saliek.
Tās tik aukstas,
Šeit nav vairs tavas siltās plaukstas.
Kaut domas sildīt spētu,
Iztiktu ar pieskārienu lētu.
Kaut uzklausīt spētu,
Tev sirdi vaļā vērtu.
Raivis Raspopovs
Nav dienas kad nedomaju par tevi
To prieku ko ikdienas man devi
manas jutas slepjas prieku asaras
kaa kosakas pasaku vasaras
tu manu sirdi atveri
un to ciesi satveri
kura pie tevis muuzigi palika
un tavu salauzto sirsninju kopa salika
kopa ar tevi visur un vienmeer
un raaditu saviem pecnacejiem piemeer.
/Dainis/
Tavas acis - savaldzina, tavi glāsti - nomierina, tavi apskāvieni - sasilda, tavs smaids - uzmundrina, un tavas lūpiņas - apklusina! tava bals - nomierina.
Pa kalniem un lejām mēs ejam abi kopā,
Roku rokā mūža kokā mūsu vārdi grepti,
Dzīves ceļā mūsu mīlestība plaukst ka,
Pienenes pļava,
Rīta skūpstus vients otram sniedzam,
Jo tā ir mūsu mīla mūžu mūžos tā būs,
MŪSU...
Mīlu tevi rītā agrā,
pusnaktī un salnā bargā
Lai kur es būtu nonākusi
neesmu tevi aizmirsusi,
jo mana sirds pēc tevis sauc
Tai tevi aizmirst nekad nav ļauts.
Lai sirsniņa ir skaidrāka, Un gaišāka ar katru dienu bez grēkiem protam nodzīvot visu atlikušo mūžu.
Ienāc manā pasaulē.
1. Aizver savas acis,
Ienāc manā pasaulē.
Šeit ir smilšu pilis,
Kuras ūdens apskalo.
2. Tik never acis vaļā,
Lai sapnis turpinās.
Tas laimi atnesīs,
Skumjas aiznesīs.
3. Mūsus strīdus jūrā aizskalos,
Uz laimes salu aizpūtīs.
Brīnumbērns tās izlasīs,
Un visus strīdus apturēs.
Piedz.Ienāc manā pasaulē,
Tavas acis mirdzēt sāks.
Prieka asaras raudāsi,
Jo raizes projām ies.
4. Pasaulē ir brīnumbērni,
bērni kas laimi nes.
Laimi bēdas spēj apvietot,
Mīlestību savienot.
5. Atver acis un pasmaidi,
ka esi kopā ar mani.
Neej projām vēl,
Durvis kopā jāaizslēdz.
6. Pasaules durvis aizslēgsim,
Realitāti aptvērsim,
Slēgsim reizē,
Jo tā ir mūsu pasaule.
Raivis Raspopovs
Izjūtas.
Tavs vārds laužas ārā no sirds manas,
Vai vēl atceries, ka tur reiz rokas bij tavas.
Tu klausījies manus straujos pukstus,
Un maigā balsī runāji ar mani čukstus.
No manas sirds ārā laužas skumjas,
Tās tālumā gar mums stumjas.
Tu mēģini izprast šo dienu,
Vai atstāsi mani vienu.
Raivis Raspopovs
Vakara saule.
Vakara saule jūrā plūda,
Viļņus pie krasta grūda.
Mūs abus apskaloja,
Mana sirds tevi iekāroja.
Vēji maigās smiltis stūma,
Mana sirds palika drūma.
Tu mani mierināji,
bet bēdu nezināji.
Raivis Raspopovs
Paskaties uz savu gultiņu... Tā tik jauki tev smaida un aicina tevi... Tu jau zini cik mīļš tu viņai esi... Viņa apsola, ka ja iesi čučēt, Tad viņa tev sagādās vissaldākos sapnīšus par ko vien vēlēsies.... Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā tev guļot, Tā piepildīsies...
Tu būsi mans eņģelis,
Es būšu pie tevis dienu un nakti,
Mēs dejosim kopā.
Un domāsim viens par otru!
Tu domā ka mīlestība ir spēle
Bet tā ir jūtas un sapņi kvēli - tāli
Es guļu tavās rokās
Un mūsu sirdis vienā ritmā pukst
Mūsu jūtas un sapņi ir vienādi
Bet nekā kopīga vairs nevar būt
Katram savs ceļš ejams!
Bet es lidoju pie tevīm
Ar sapņu un cerību spārniem
Pie Tevis!
Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli - būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!
Mana sirds ie sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi.....
Nezinu vai gribu tevi....
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI...!
Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.
Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst
Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.
es & tu
es kā balodis
debesīs lidoju
un starp mākoņiem
tevi meklēju
jo atrast tevi
gribu gribu gribu
bet nevaru
kur tu slēpies
īstā un vienīgā
nemierīgā mīla
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari...
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas...
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā...
Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi....
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji...
es tevi ienīdu,
un reizē - par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija... kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās...
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija.........
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks.....
Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud...
(A. de Sent-Ekziperī)
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)
Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē...
(A. de Sent-Ekziperī)
Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīleeji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst...
Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)
Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepieldīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!!!
***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone...
Please come back home ***
Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!
Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajas debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un ...krīti.
Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem...
Cik skaisti ir mīlēt!...
Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomē
Tukšas...
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas
Var vējš tevi aiznest...
Var lietus aizskalot...
Var putns aiznest...
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te...
Tavu smaidu es atcereeos mūžam...
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam...
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi...
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest...
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles...
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani...
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi...
Šai pasaulē ir tik daudz naida un cietsirdība, ka tu mani krāpi ar citu
Un es vairs nevēlos dzīvot!
Mana sirds ir tik pilna ar sāpēm un ciešanām,
Ka vai gribu nomirt un nekad neatgriezties!
Neviens neizprot cik sāpīgi man tas sāpīgi ir!
Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko...
Par stāstu interesantāko...
Par lācīti vismīļāko...
Par lietu visforšāko...
Par krāsu visjaukāko...
Par zvaigzni visspažāko...
Par sveci visgaišāko...
Par auklu visstiprāko...
Par grāmatu visgudrāko...
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saptori ka tevi gaidu...
Un saucu
Saucu -
Nāc pie manis
Un esi mans...
Kad domāju tad domāju par tevi Kad sapņoju tad sapņoju par tevi Kad gaidu tad gaidu tevi Kad ceru tad tikai uz tevi... Kā gribētos lūgt tev glāstu skūpstu Un apskāvienu un trīs vārdus - es tevi mīlu....
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu Ne apskāvienu ne trīs vārdus... Jo tev esmu vienaldzīga.. Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???
Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es. Nē, tu nē-es! Mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām. Bet tad liktenis izlēma parotaļāties ar tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus un mēs satikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām laimi, lai arī šeit, uz zemes, mēs esam laimīgi. Un tad notika kaut kas šausmīgs, liktenim šī spēle apnika! Viņš kā mazs bērns nolauza mums spārnus. Mums zuda spēks pacelties. Uz zemes izsīka arī laime, ko bijām nonesuši no debesīm uz zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja. Tu aizgāji. Šķiet tev tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man tevi aizmirst!
Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail...
Es pazaudēju to,
Kas man visdārgākais - zelta atslēdziņu uz tavu sirdi....
Es meklēju un nevaru atrast.
Piedod man lūdzu to!
Ja ik asaru
Dēļ tevis
Tu skaitītu...
Ja ik brīdi
Kuru domāju par tevi
Tu skaitītu
Ja ik sapni
Kur redzu tevi
Tu skaitītu...
Ja ik vārdu
Ko tev vēlētu
Tu skaitītu
Ja ik skūpstu
Ko tev slepus sūtītu
Tu skaitītu
Ja ik skatienu
Kuru uz tavu pusi raidītu
Tu skaitītu
Ja ik sirds daļu
Kura tev piederētu
Tu skaitītu...
Tad skaitot tu jau sen
Sen būtu apjucis...
Ja tā visa ir TIK daudz...
bet...
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs...
bet...
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida...
bet...
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet...
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt....
mīļukiņā, ieklausies manā sirdī...
tā pukst tikai tev, mīļukiņā...
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus...
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka...
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu...
tikai...dzirdēji...tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek...
visvairāk par visu...
gribu sajust tevi sev blakus...
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu...
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz...
es tev varētu dot visu...
bet diemžēl, man ir tikai sirds...
un tā jau pieder tev, mīļuk...
man patīk katra diena, katra nakts...
jo man ļoti patīc tu...
redzēt kā tu smaidi...
dzirdēt ko tu saki...
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs...
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD...saprati?...NEKAD...
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī...
no kura nevaru un nevēlos pamosties....
ar tevi kopā ir tik labi...
tik IDEĀLI labi...
ka man vairs neko nevajag....
tas viss ir no manas sirsniņas, tev mīļukiņ...
ĻOTI, ĻOTI MĪLU TEVI, MĪĻUKIŅ :*
Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļutu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.
Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.
Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk.....
Es tevi loti mīlu !
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule mana dzīve
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!
Viss....viss ir aizmirsts,
Nav vairs sāpju, nav asaru, tikai rētas, kas raibo manu sirdi...
Bet tās jau ir izzudušas...izzudušas tā pat kā izzudi Tu..
Tagad mēs būsim DRAUGI...DRAUGI un nekas vairāk..
Bet atceries, DRAUGS, to vietu? tu..es..
Labi, tā ir pagātne...
Tagad dzīvoju tikai tagadnei...nākotnei un pagātnes vairs nav..
Tikai pāris dienas no tā visa..tikai tās jaukās..
Bet padomā, DRAUGS, ka nemīlu vairs tevi..viss vairs nav Tevis, Tu biji, biji manās domās un sapņos,bet tagad esi tikai atmiņās..
Priecājies tagad, elpo mierīgi, manis vairs pie tevis blakus nebūs, es būšu tagad klusa, nemanāma, es Tevi netraucēšu...dzīvo tālāk, DRAUGS, .....un....ar Dievu....
Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...
Ieklausies.... Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev...
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu...
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus...
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu...
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds...
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki....
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties....
Ar Tevi kopā ir tik labi...
Tik nožēlojami labi.....
Un man vairs neko nevajag....
Tikai Tavu smaidu......
Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un -
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev -
Es Tevi neatdošu!
Es baidos Tevi pazaudēt...
Pazaudēt un vairs nesatikt...
Baidos, jo negribu Tevi pazaudēt
Kā mīļi, saprotošu, atbalstošu, mīlošu cilvēku...
Tas var notik, ja atklāšu Tev
To noslēpumu, kuru glabāju vēl sevī...
Vēļos sapņot,
Vēlos smieties,
Vēlos pie Tevis piekļauties,
Vēlos Tevi mīlēt,
Vēlos glāstīt, Un nekur nelaist!
Es Tevi dievinu!
Nezinu vai čuči vai nē,
Bet vēlos Tev pateikt:
Tu man esi kā saules gaisma un...
Es gribu Tevi apskaut!
Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Mīlas tas ir tikai vārds....
Tas nav apzīmējums kādai lietai
Tas ir brīnišķigs veids, kad divi cilvēki grib ļauties jūtu šūpām...
Mīla ir tikai vārds un kad šī aizraušnās sākas- vārds kuru lietojam grēku kalnu aizsegšanai.
Mīla ir tikai vārds, kas iemests visā pilsētā.....
...iedarbīgs mazs vārds, kas ir visnepiemērotākais patlaban....
Mīla ir tikai vārds, bet ļauj to izskaidrot
Tomēr es zinu, mēs zinam ka tas tiešām ir nepaties...
Mīla ir tikai vārds - tikai vārds, ko mums tīk dzirdēt....
To ceļu, kas caur dziļiem sniegiem slāts,
To ceļu, kas ir neatklāts-
To ceļu, kas ir visiem vienāds tāds....
It kā nebijis un tomēr varbūt bijis....
Kur sniegu nav un arī baltu ziedu
Bet ja tev šķiet ir kaut kur vēl sniegi
Tik balti kā šie iedomātie ziedi....
Puls - 200,
Spiedien - 190/40,
Dvēseles stāvoklis - depresija,
Diagnoze - atkarība no Tevi,
Ārstēšanās metode - Tava mīlestība!
Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē...
Laiks paiet nemanāmi,
Mīlestība tam visam pāri,
Cerot, gaidot viņu vēl
Sirds tev tikai velti kvēl.
Šķiet es varētu sajukt prātā...
Neskaties manī...neskaties....
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest...
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes...
Nesamin, nesamin....
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata...
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi.....
Es zvanu-tu necel
Es gaidu-tu nenāc...
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels.....
Kā gribētu sniegt
Tev skūpstu vienu
Bet jāsamierinās ar to vien
Kā redzu tevi
Bet man pietiek
Turi mani sev cieši klāt
Un nelaid vaļā
Lūdz mēnesim būt mūsu
Un turēt mūs kopā
Sniedz man savas plaukstas
Kā apliecinājumu tam
Ka jūti to pašu
Esi tu pats
Un atzīsti ka esmu tev vienaldzīga
Atzīsties ka tā bija kārtējā spēle
Atzīsties ka neesmu tev nekas un nebūšu
Bet es esmu es
Un atzīstu tev, ka neesmu vienaldzīga
Atzīstu to ka jūtas pret tevi nav nekāda spēle
Atzīstu un zinu ka nekas un nekad tev nebūšu....
Es vēlos iegūt tavu sirdi
Sirdi kura piederētu tikai man
Sirdi kurā būtu tikai es
Sirdi kura saplūstu ar manu
Kā cimds ar roku
Kā sekunde ar minūti
Es vēlos lūgt tev mirkli
Mirkli pirms tu pazūdi
Izplūsti
Kā lietus
Vai izkūsti kā pirmais sniegs
Mirkli kurā esi tikai mans
Mirkli kurā varu justies mīlēta
Mirkli pirms sakāves...
Vēlos pateikt tev tikai vienu:
"Es mīlu tevi"
Vēlos būt ar tevi kopā,
Brīžos labos, brīžos sliktos..
Vēlos cienīt, mīlēt tevi...
Vēlos tikai Tevi vien..
Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā...vienmēr!
Ja sirsiņa tev neliek mieru, pajautā tai..- Kādēļ ?
Ja sirsniņa tev atbild vienu - Tu mīli viņu (viņš tevi),
Tad traucies pretīm tai liamei, ko vari gūt un to izmanto, jo sakāms ir tikai viens...
Sirsniņa nekad nemelo! Dzīve ir kā liels karuselis, tu griezies ap savu dzīvi
Un citriez, pat nožēlo to ko neizdarīji...Nenožēlo neko!
Dzīve ir viena, tādēļ traucies pretim laimei, gūsti to, baudi to, Jo
Viņš tevi mīl....
Šajā jūtu pasaulē,
Vienam otru jāmeklē.
Tie, kas meklēs atradīs,
Ja ne šeit, tad debesīs.
Paies nakts un pienāks rīts.
Tikai jāprot pagaidīt,
Varbūt šodien, bet varbūt rīt.
Visapkārt man tumsa.
Skatiens ir zudis,
Elpas vairs nav.
Melns...viss ir tik melns.
Dvēselē tukšums,
Sirds vairs nepukst.
Uz vaiga tik maza asara,
Bet lūpas tik sārtas,
Kā vēl kādu skūpstu gaidītu...
Tomēr viss ir tik melns un zudis....
Kad zaudēju tevi
Zaudēju arī sevi
Tu jautāsi kādēļ?!
Jo biji daļa no manis
Daļa ko vairs neatgūt...
Ieklausies.... Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev...
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu...
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus...
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu...
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds...
Un tā jau pieder Tev!
Es mīlu katru dienu, katru nakti,
Jo es mīlu Tevi!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki....
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties....
Ar Tevi kopā ir tik labi...
Tik nožēlojami labi.....
Un man vairs neko nevajag....
Tikai Tavu smaidu......
Es lūdzu tevi nerunāt
Pārāk daudz nedomāt
Tu izliecies it kā viss kārtībā...
Baidos es būt klusumā
Jo tur esi tu tuvumā...
Tik bailīgs tavs pieskāriens
Tad laikam viss beidzies...
Baidos pat parunāt
Pat acis vēl ciet
Lūdzu tevi nerunāt
Bet vairs nav kur skriet
Altiek mums vien padomaat...
Kāpēc ik reizi kad tevi attceros,
man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
man sirsniņa pukst 2x atrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarasraibumos
manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis....
to būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU.....
autors - Endžels
Es bieži vēroju tevi,
Un salīdzinu ar sevi,
Manis pēc lai debesis jūk ar zemi,
Es tik un tā mīlēšu tevi!
Ļauj man Tevi mīlēt cieši,
Ļauj man Tev blakus būt,
Ļauj man pateikt Tev maigi,
Ka vēlos būt Tevis mīlēta!
Mīlēt Tevi nenoguršu,
Aizmirst Tevi nespēšu,
Nepārstāšu rakstīt Tev
Kamēr atbildi nesagaidīšu!
Gribu tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!
Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
"Mīlu tevi!" sacīsi.
I wish
I could make you come back
So you could lay your arms araund me,
Byt this is all a fantasy
Created in my mind for us to be...
Beigšu rakstīt vakars vēls,
Acīs parādās Tavs tēls,
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds pēc Tevis ilgās mirst.
Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......
Dzīve ir skaistums, apbrīno to....
Dzīve ir svētlaime, baudi to...
Dzīve ir sapnis... vērs to par īstenību...
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī...
Dzīve ir pienākums, pildi to...
Dzīve ir spēle, spēlē to...
Dzīve ir vērtība, saudzē to...
Dzīve ir bagātība, taupi to...
Dzīve ir mīlestība, baudi to
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies, bet piezvani man
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt
Piezvani man
Un es apsolu buut ļoti klusa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs
Steidzies ātri pie manis, jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man..
I love You
You love me
And we together
Say: I LOVE YOU
Say That You love Me*
Say that You Never Leav Me*
You GoT To tell Me that You Need Me*
*YeaH*
DonT Let Them TaKe YouR love away.. Pleas...
Man tikko zvanīja no debesīm....
Un pavēstīja, ka esmu savākusi visskaistāko eņģeli uz pasaules....
Tas laikam nozīmē tevi....
tu...
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini...tas viss!!!
Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.
Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.
Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav. Tu izlēji trauku ar mieru - un nu tā vairs nav. Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev. Varbūt vajag ko vēl?
Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās gozēsies. Gribu būt mēness stariņš, kas Tavās acīs lūkosies. Gribu būt Tava ēna, kas ap Tevi apvīsies.
Kas ir mīlestība?
Tā ir gulbja dziesma.
Kas ir mīlestība?
Kvēla uguns liesma.
Kas ir mīlestība?
Duncis sirdī durts.
Kas ir mīlestība?
Burts plus vēl viens burts.
Kas ir mīlestība?
Vēja spārni doti.
Kas ir mīlestība?
Ziedi, asarām apgleznoti.
Kas ir mīlestība?
Asaru plūdi naktī.
Kas ir mīlestība?
Laime, citiem zagtā...
Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmusums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man...
Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan
Kapēc teici, ka mīli?
- Ja patiesi nīdi?
Kapēc vispār esi?
- Ja vajadzīgs neesi?
Bet tomēr man tevi vajag..
- Tieši tagad..
Vakaros par tevi domājot..
- Asaras birst..
Un par tevi runājot..
- Vārds tev cits..
Lai neviens neuzin,
Lai neviens neuzmin..
Ka mīlu tevi..
Vairāk par sevi..
Ka ceru uz to
- Par ko bail pat domāt..
- Par ko bail pat runāt..
Tikai gribas cerēt,
Ka ļausi sevi mīlēt!
Ka drīkstēšu tevi skaut..
Un par savu saukt!!
Ceriņi aizdegās
Ceriņi sauc
Ceriņu neprāts
Iespēj daudz
Bet
Tie, kuri paši
Mīlēt neprata
Mācījās mīlēt
No ceriņu neprāta.
Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis...
Es tevi mīlu
Tevi mīlu ikvienā
Vēja čukstā skan...
Un nekas lielāks
Šajā dzīvē
Vairs nevar būt,
Ja arī var....
Tu teici ka patīku tev
Bet tagad to noliedz
Kad tavas lūpas izrunāja vārdus
Tu man patīc
Es lidoju un atrados savā sapņu pasaulē
Sapņu pasaulē kopā ar tevi...
Bet tad tu mani pamodināji
Paša sāpīgākajā veidā
Dēļ tevis atkal pār vaigu asara rit
Un sirds pamazām lūzt
Tu paliec tāds ka agrāk
Bet es?... es kļūstu melna un maziņa
Mana sirds kuras pavēlnieks esi tu
Pamazām pārvēršas melnā tukšumā
Manas atmiņas kurās esi tikai tu
Pamazām pieaug un sāpina mani
Manas domas kurās atrodies tu
Pazām kļūst tumšākas un tu parādies kā Melnais tēls tajās
Manas acis kuras meklē tikai tevi
Pamazām aizmiglojas
Mani vaigi kuri kļūst sarkani tevi ieraugot
Pamazām kļūst par asaru ceļu...
Mans spilvens uz kura atrodas mana pilnā galva
Pazām kļūst par kratuvi asarām...
Bet tu esi un paliec tāds kāds esi
Jo tev vienalga un tev nesāp...
Sāp tikai man viss
Es ienīstu sevi par to ka cerēju uz tevi
Bet mīlu tevi, jo tu esi
Tu esi kā visa mana pasaule
Kā mans pasaules valdnieks, karalis...
Tu valdi pār mani...
Tu liec man smaidīt
Tu liec man skumt
Tu liec man lidot
Tu liec man raudāt
Bez tevis es neesmu nekas...
Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. tā bija...tā būs!
Es aizveru acis.....
Vel pēdējo reizi uzmetu.......
Skatienu pa logu.....
Kur zvaigznes mētājās plašajās debesīs...
Un es aizmiegu.....
Bet TU, jā tieši TU.....
Valdi manos sapņos....
Es sapņoju par tevīm....
Par tevīm kā tas būtu....
Ja mēs būtu kopā....
Ko mēs darītu, kurt ietu.....
Bet tad es pamostos....
Kur jau pa logu mirdz saulīte....
Un apjaušu to kad dzīvoju dzīvi...
Bet vēlētos nokļūt sapnī atpakaļ..
Man jānozog būs no tevis kaut kas.... Maziņš, tas dārgi tev nemaksās tas lielu laiku neaizskavēs tas ļaus man būt laimīgai, kaut uz mirkli, mazu....... Tu ļausi man to nozagt no tevis? Lūdzu ļauj man nozagt atkal, atkal tavu brīnišķīgos skūpstus no tevis!
Man nav kur skriet
Man nav kur steigties
Tev ir?
Man nav no kā bēgt
Ne no tā, kas bija ne no tā, kas būs
Jo tas, kas bija tā tam bija jānotiek
Un tagad man nav vērts to nožēlot
Un atmiņas remdēties
Jo savādāk mani tās vajās visu laiku
Bet man gribās
Es vēlos
Iegūt to kas nav bijis
Dod man roku , nebaidies
Iesim, nav nozīmes uz kurieni
Bet tā vieta būs tikai mums
Vispārējais paliks pagātnei
Tu nāksi?
Tev bail?
Nebaidies, bet nāc
Aizmirsti visu
Tā kā es
Jo es zinu kad tu man esi dārgs
Mēs kopīgiem spēkiem
Uzvarēsim visu
Man nav kauns
Tev pateikt to kad
Es tevi mīlu!
Tagad viss paliek tavā izvēlē
Vai tu nāksi man līdzi?
Vai paliksi te?
Brīžos kad nezinu kur skumjas likt tās lieku uz spilvena
Zinu kad tās tur paliks un pazudīs kopā ar sapņiem laimīgajiem
Cik drūmi iet pa ielu kur pretim nāk cilvēki ar skumjām sejām
Un iekšā tam katram kāda bēda sēž vai domu nomākti tie
Klīst pa ielām drūmām kur apkārt viss tik pelēks
Kas neprot radīt sev sejā smaidu un dvēselē prieku
Un pasauli krāsainu radīt bez skumjām lielām.
Tu un es, es un tu divi vien šai pilsētā, mazā baltā pilsētā tu un es, es un tu tavs rokas pieskāriens pāri man slīd varbūt tomēr kādreiz pie manis tavs ceļš atvedīs varbūt jau rīt, vienmēr es būšu tev klāt kad sauksi tu, zini tev ir kurp iet, kurp paslēpties.
Mīlestība nāk..un iet.., bet īsta mīlestība ir tikai reizi mūžā.., jo katru reizi kad viltus mīlestībā ienāk cilvēks..kaut ko jūt.., bet šajās jūtās kaut kā pietrūkst.... un to kā tur pietrūkst atrod tikai atrodot savu patieso otro pusīti.. :)*
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu...
Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība...
Sāp...
Bet lielākā nelaime - Tu man nozīmē ļoti daudz....
Žēl....
Cilvēki saka, ka dārgumi slēpjas zem zemes...
Bet es taču nevaru ņemt un aprakt tevi...
Ona emu skazala:" Ljublju teba ljublju!"
On gruba ei otvetil:" Ljubi, ja posmatru!"
Ona emu skazala:" Ja bez teba umru!"
On posmatrel i kriknul:" Davai, ja podazdu!"
Ona emu sprosila:"4to delat bez teba?"
On ei smejas otvetil:" Zabudesh ti mena."
Ona emu shepnula:" Nu ho4esh dokazu?"
On ei skazal nevera:" Davai, nu ja ze zdu!"
I podbezav k oknu porhnula pticei v tjmu...
V polote tolka kriknuv:" Ja tak teba ljublju!"
I tut kalnula v serdce on proiznos slova:
" Za4em ze eto gordast prisleduet mena?"
Stojal on o4en dolgo, smotra vso vremja vniz,
Potom on gromka kriknul:
"Za4em mne eto ziznj... "
Kaut ko gaidu - domāju, ko!?
Pēc kāda skumstu - domāju, kā!?
Kāda pietrūkst - domāju, kā!?
Kādu gribu - domāju, ko!?
Palīdzi izdomāt!!!
Apskauj mani tā, lai jūtu
Cik svarīga tev esmu!
Skūpsti mani tā,
Lai zinu, cik ļoti mani gribi!
Turi mano roku tā, lai neaizeju no tevis prom!!!
Es sūtu Tev
Savu mīksto spilvenu - saldam miedziņam,
Siltu sedziņu, lai Tu ātrāk aizmigtu
Un saldu bučiņu- jaukam sapnītim!
Bet tagad es salstu, jo viss ir pie TEVIS!
Atstāj manī tikai to niecīgo daļu, lai es varētu sacīt, ka Tu man esi viss.
Atstāj manī tikai to niecīgo manas gribas daļu, lai es varētu Tevi sajust it visur un tuvoties Tev vienmēr, un ik brīdi savu mīlu ziedot Tev.
Atstāj man tikai tās niecīgās važas, kas mani saistītu pie Tevas gribas un kas palīdzētu man dzīvē, sekot Taviem mērķiem, - tas ir, Tavas mīlas važas...
Lai ko tu teiktu. raksti smiltīs...
Es izlasīšu
Lai ko tu teiktu, saki vējam...
Es sadzirdēšu
Lai ko tu teiktu, jūti sirdī...
Es sameklēšu
Es ilgojos, skūpstu un mīlu...
Tik mirkļi sabirst laikā
Lēkt vai gaidīt, kad grūdīs?
Vienalga -
Satiksimies sapnī!
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Skatos ilgi viņam sejā es,
Sāk parādīties dusmas un asaras...
Kāpēc sāpini mani tu? Jautāju teu es...
Kas būs tālāk, ko domāt man tālāk?
Vai vis ir cauri?
Atbildi, neklusē taču...
Sniega pārslas lēni krīt... lēni pavisam lēni, pat nemanāmi! Tās krīt man uz sejas, krīt matos, aiz kakla un kāda roka maigi un piesardzīgi skar manu ādu un noņem šos baltos debesu kristālus... Kam pieder šī roka? Es nezinu..., jo mans acis ir aizvērtas, baudot šo mirkli...Roka škiet pazīstama, tik saudzīga, bet... tikai tā pazīstama smarža, kas neiziet no prāta!!!Zinu, ka pazīstu šo maigo roku īpašnieku jau sen, es zinu, ka Viņš ir tas...bet nevaru pateikt viņa vārdu...prāts neklausa, jo ir pārņemts ar šo debešķigo eiforiju, šo laimes sajūtu, lūpas baidās ko izdvest tikai klusu un nemanāmu nopūtu, bet kāpēc tās mani neklausa....varbūt atbildi var sniegt Viņš, jo tās ir viņa lūpas, kas liek manējām klusēt...
Mīlestība ir kā mazs putniņš,
Kas spēj izbēgt!
Mīlestība ir kā maza rasas lāse,
Zaļajā zālē.
Mīlestība, ir maziņš mākonītis,
Kas iesprucis padebešos,
Mīlestība ir visur
Uz zemes, gaisā un tavā mazajā,
Trauslajā sirsniņa, kas spēj izdzīvot
Vienīgi no mīlestības.
Tu teici, ka esi viņu aizmirsis?
Tu teici, ka tev sirdī un prātā?
Esmu tikai es?
Bet tu man meloji?
Var jau būt, ka uz to mirkli tu tā domāji?
Var jau būt, ka tavā sirsniņas dziļākajā stūrītī..
Bija man atvēlēta kāda vietiņa?
Bet tomēr tu pa šo īso laiku,
Paspēji man tik ļoti nodarīt pāri..
Kaut pat īsti man tā nepatiki?.
Cik grūti apzināties, ka šī meitene,
Kuru tu teicies aizmirstam..
Ir mana labākā draudzene?
Draudzene, pie kuras sāniem es jūtos kā nulle?
Pie, kuras sāniem es nobālu?
Kurai es nespēju pat klāt stāvēt?
Jo stāvot klāt jūtos maza un melna?
Maza, melna, neglīta?
Uz mirkli es noticēju, taviem vārdiem..
Vārdiem, kas teica,
Ka man nav pamata tā justies?
Bet tagad..
Es vairs nezinu kam ticēt, kam nē?
Vai tu maz zini kā ir iet kādam blakus..
Un kaunēties, ka tu tur esi?
Kaunēties par savu augumu?
Savām drēbēm, matiem, seju..
Nē tu to nezini?
Jo tev tā nav jājūtas?
Jocīgi tieši tagad sāka skanēt dziesma, kura man tik daudz nozīmē,
Dziesma pie kuras mēs pirmoreiz dejojām?.
Būtu laikam naivi cerēt, ka tu zini, kas ir šī dziesma..
Smieklīgi?
Tu mani nodevi, sāpināji..
Kaut starp mums nekas nebija?
Bet es vēl joprojām turpinu domāt..
Kā būtu, ja būtu? : /
Tie skūpsti kurus devi..
Tie glāsti kurus devi..
Ir tas, kas paliks.. paliks uz mūžu manā atmiņā..
Jo es taču biju Tava "maziņā"!
Tavi blondie tizlie mati?
Tavas pretīgās zilās acis..
Tavs garais šļūtenes augums?
Tu dabas nicināmā kļūda..
Sinap krāsas džemperī?
Tevi nicinu es?
Bet zina ko es atskārtu,
Es nespēju kādu nicināt?
Jo tu neesi mana naida cienīgs?
Tu man dari pāri..
Pats to pat neapzinoties..
Tu mani lēnām nogalini?
Ar savu skatienu..
Ar savu smaidu..
Ar saviem vārdiem?
Ar savu sirdi un dvēseli?
Bet vai ir vērts tevis dēļ mirt..
Nē nav gan?
Es domāju vai spēju kādu ienīst?
Skatos uz tevis..
Un zinu, ka atbilde ir jā?
Savādi, ka mīlestība var pārvērsties naidā..
Savādi, ka sirds un prāts spēj tik ļoti kādu nicināt..
Savādi tik savādi?
Sniega pārslas lēni krīt... lēni pavisam lēni, pat nemanāmi!! Tās krīt man uz sejas, krīt matos, aiz kakla un kāda roka maigi un piesardzīgi skar manu ādu un noņem šos baltos debesu kristālus...Kam pieder šī roka? Es nezinu..., jo mans acis ir aizvērtas, baudot šo mirkli... Roka škiet pazīstama, tik saudzīga, bet... tikai tā pazīstama smarža, kas neiziet no prāta!!! Zinu, ka pazīstu šo maigo roku īpašnieku jau sen, es zinu, ka Viņš ir tas. ..bet nevaru pateikt viņa vārdu... prāts neklausa, jo ir pārņemts ar šo debešķigo eiforiju, šo laimes sajūtu, lūpas baidās ko izdvest tikai klusu un nemanāmu nopūtu, bet kāpēc tās mani neklausa....varbūt atbildi var sniegt Viņš, jo tās ir viņa lūpas, kas liek manējām klusēt...
Pieglausties Tev cieši klāt,
Aizvērt acis un izbaudīt
To cik labi, to cik brīnišķīgi
Ir būt Tev blakus
Un mīlēt no visas sirds.
Tik jautājums man tāds:
,,Vai tā var, Vai tas maz iespējams?"
Lai kā, bet es gribu mēģināt....
Tevi mīlēt, būt Tev blakus.
Zini, kā ir? Tu nezini! Īstenībā nemaz nevajag lai tu zinātu! Citrreiz man pietiek ar tām domām ka zinu?ka zinu ka mīlu tevi un nevienu citu?nevienu citu! Es sarunājos ar tevi un joprojām atceros, ka mūs abus reiz kas vienoja?īstenībā vieno vēl tagad, bet tagad ir svādāk?mīlu vēl vairāk?mīlu vēl vairāk, jo nekas mums nesanāca?tu teiksi ka tas ir dīvaini?saki, ja gribi..bet tu nezini kā ir?nemaz nevajag lai tu zinātu?tā ir labāk?tik jūti, ka joprojām mīlu un mīlēšu?
Man ir tikai...
Mana sirds....
Divas atctiņas,
Kas mirdz....
Sirsniņa,
Kas mīlēt liek....
Vai ar to tev nepietiek?
Kā enģelis ar vienu spārnu...
Es lidot neprotu...
Vajag otru....
Bet vai Tu to dosi...
Es varu mēģināt....
Riskēt un krist...
Es varu neko nedarīt...
Vien gaidīt...
Līdz nāksi tu...
Otru spārnu dāvināt....
Es varu lidot...
Ar vienu spārnu.....
Varu neprast....
Un varu krist....
Varu apmaldīties.....
Caurs sāpju purviem brist....
Bet lai kas arī notiktu....
Zinu tikai vienu....
Reiz ausīs gaiša diena....
Un saules gaismā spožā.....
Divi enģeļi lidos....
Un tie būsim mēs.....
Ar nagiem skrāpēju sienu
Un lādēju pistoli..
Lai nošautu to dienu,
Kad atstāji mani vienu..
Ja lubov iskala
Dolga viberala.
Tak i vibrala tebja
Polovinochka MOJA.
Ja es tevi atgrūžu - ne vienmēr tas nozīmē, ka Tu man nepatīc! Iespējams tu patīc pārāk stipri un man vienkārši ir bail tev ļauties! Ja es tevi sāpinu - ne vienmēr tas nozīmē, ka es tevi ienīstu! Iespējams tā es vienkārši baidos ļaut nobrukt tai neredzamajai sienai, kas ir starp mums! Ja es tevi skūpstu, glāstu vai maigi apskauju - ne vienmēr tas nozīmē, ka vēlos tevi! Iespējams es vienkārši vēlos kādu sev blakus! Iespējams, ka tu man neko nenozīmē... iespējams...
Ir tā ka sirdi lauž...un neciešami sāp...Ir tā ka mīlēt gribās, bet nekas nesanāk...Cik grūti gan ir dzīvot, ka asaras tik birst...tik birst un birst un nepārstāj... ;( Sapņot kaut ko ir skaisti...bet dzīvot savādāk...Ir grūti ja tevi un tu sevi nesaproti....Mīlēt tas ir viens...izdzīvot un pārdzīvot to savādāk...
Nu jā...jādzīvo kaut asaras birst...nu ko tur darīt dzīve iet..;(
Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.
Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.
Es kādam cilvēciņam iekritu rokās kā eņģelis no debesīm, bet viņš pēc kāda laika mani vairs nespēja noturēt un palaida vaļā, un kritienā es zināju, ka sāpīgi sasitīšos un man tagad sāp....
Es tevi mīlu...
Tu man nozīmē visu...
Nespēju par tevi nedomāt, bet man sāp...
Man sāp - tas viss kam nevajadzēja notikt...
Man sirsniņa ir salausta...tā skumst pēc tevis
Tā vēlas, lai viss būtu tik labi un jauki....
Bet varbuut tā ir labāk?
To zini tikai tu, sauļuk!!!!
Piedod man visu.....
Man ir tas ko var slīcināt, un tas ko var glābt,
Man ir tas ko var mīlēt, un tas ko var krāpt,
Man ir tas ko var glaudīt, un tas ko var pērt,
Man ir viss, jo man esi tu!!!! ;)
Vārdi ir sāpīgāki, tie dziļi sāpina, bet klusēšana nogalina!!!
Ja tu mīli, bet tevi nē, tas ir tik skumji, ka gribas nomirt :((
Es esmu spītīga,
Tāpēc ar Tevi nerunāju?
Es esmu ietiepīga,
Tāpēc izvairos?.
Es esmu stūrgalvīga,
Tāpēc atraidu?
Ik reiz kad tā daru ? nožēloju..
Bet laboties nespēju..
NELABOJAMA
Tāda es esmu?
(muļķīt, kad tu to beidzot sapratīsi)
TU MANU SIRDI ESI PAŅĒMIS
NO KRŪTS MAN IZCĒLIS
AK TAVA ROTAĻA
CIK NEVĒRĪGA
KAD SIRDĪ TRŪKST
NU KĀDA STĪGA
PATS ZINI CIK TĀS
SMALCIŅAS
BET TEV NEKAS
KĀ BĒRNI ĀBOLUS
TU SIRDI SVAIDI
ROKĀS ŽŅAUDZI UN
SPAIDI
KAD MAN NO BAILĒM
KARSTI KĻŪST
KAD MANA SIRDS NU LŪST....
Bez mīlestības var dzīvot, kad tā nav iepazīta, kad to iepazīst, tad jau vairs nevar.
Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
Un tavas lūpas kā pipar kūkas...
/ Made my self /
Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.
Mīli vai nīsti,
bet īsti!
Ir 20 mazu eņģelīšu. 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais eņģelītis ir tas kurš šaja brīdī lasa šo vēstulīti... ♥
Kas ir mīlestība???
Vai mīlestība ir tad, kad
Viens cilvēks nodod otru..
To sāpina?
Dod liekas cerības?
Bārsta vārdus ?Es tevi mīlu?
Kaut patiesi tā nedomā?
Mūsdienās jau šis vārds ?mīlestība?
Ir tik novazāts pa pasauli?,
Ka tas jau skan banāli..
Mana mīlestība ir:?
Manas sirds siltums..
Dvēseles miers..
Manas domas par tevi..
Asaras un smaids, kas veltīts tev..
Mani sapņi..
Manas ilūzijas?
Sāpes?
Prieks?
Ja tu esi, tad mīlestība, ko jūtu pret tevi..
Ir visa mana dzīve, ko veltu tev?
Lūdzu, lūdzu piedod man?
Neaizmirsti mani?
Katram ir savas kļūdas?.
Man to ir par daudz?
Bet arī es varu laboties..
Mācīties no savām kļūdām..
Katram ir dota tāda iespēja..
Kāpēc tev to nedot man??
Mīlestība ir kā sega, kurai pa priekšu ir jātdot savs siltums, tad tā Tev atdos savu divtik, taču segas paliek netīras un bieži mazgājot dilst, tapēc tās ir jāmaina, bet ir grūti, jo pieķeramies un iemīlam, bet veco tik grūti pamest un ne vienmēr jaunā silda tikpat labi kā vecā...
?Tu nāci pie manis?
Es Tevi atraidīju?
Tu lūdzi, lai saku jā?
Es teicu nē?
Darīji visu, lai man izpatiktu?
Bet man nekas nebija pa prātam?.
Cits jau bija ieņēmis manā sirsniņā kādu vietu?
Tu lūdzi, lai pasaku kas???
Bet es tikai teicu?.
Liec mani mierā?
Nu tu esi citas skavās?
Un man tas sāp?
Sāp tik ļoti, ļoti?
Nu jau par vēlu tam, ko palaidu garām?.
Zinu?Tu teiksi pati vainīga?.
Jā, esmu gan?
Bet cerība mani nepamet?
Ka tu reiz atgriezīsies?.
Lūdzu piedod?
Šīs nožēlojamās ciežanas Šīs nepanesamās sāpes?vientulība?panīkums? šīs neaprakstāmi STULBĀS un NEIZSKAIDROJAMĀS sajūtas, kas pārņem un neļauj vairs dzīvot, šī muļķe, kas ir manī, šī muļķe sirds, kura vairs nav sadziedējama, jo trūkst tai daļas, ko līdzi paņēmi TU?BET kādreiz viss, pilnīgi, viss bija savādāk?bija skūpsti, glāsti, viegli pieskārieni, tavs smaids un burvīgās acis, kurās es varēju maldīties bezgalīgas stundas un sākt to darīt no jauna un jauna ?mati, kuros pazuda mani pirksti un spēlējās kā mazi bērni?lūpas no kurām manējas nespēja atrauties?smaids, kur? bija dziedinošāks par visstiprāko morfiju?krūtis, kuras, varēju piespiest stipri savējām, klusi ieelpot un klusām, cik klusām vien spēju, teikt ES TEVI MĪLU?kājas, kuras mēdza zem, galda rotaļāties ap manām?tavas smaržas, kuras es nespētu sajaukt ar nevienam citam?tava SIRDS, kas tik klusi spēja dzīvot līdzās manai?man bija Vesela sirds, kas stipri neizsakāmi stipri tevi mīlēja, cieta un priecājās?taču TAGAD man nekā vairs nav, pat sirds, kas visu mūžu nu būs tava, bet tev vienkārši ir vienalga, kad es lēnām mirstu, pazūdu, izgaistu no šīs?nu jau pelēkās un drūmas pasaules?kas, man mirkli deva iespēju būt laimīgam, kas man atņēma visu dēļ kā man bija vērts dzīvot, bet zini paturi ar to manu sirds daļu, jo, ja būtu iespēja es visu izbaudītu vēlreiz, kaut zinātu kā tas beigsies?TIK ATCERIES VIENU, ES TEVI SAUSMĪGI MĪLU IK DIENU?
Es centos Tevi aizmirst?
Par Tevi nedomāt?.
Tevi nicināt, pat ienīst?
Aizmirst Tavus glāstus un skūpstus?
Man tas izdevās,
Bet Tev nebija labi?
Tu atkal un atkal nāci pie manis?
Es naivi ticēju, ka atkal būs kā agrāk?
Bet tu??.
Skūpstīji, sāpināji un pameti?
Pagāja mēnesis, divi?
Un atkal esi klāt?
Bet tagad vienīgais ko mana sirds Tev saka :
?Nekad vairs, neskūpsti, nesāpini un nepamet,
Jo priek? tevis manā sirsniņā vairs nav vietas ?
Es centos tevi aizmirst?.
Un man tas izdevās?.
Ja Tu gribēsi aiziet pie cita, tad no tā Tevi nespēs atturēt neviens, tādēļ nav ko lieki saspringt!
Es izvēlējos palikt, Tu - aizceļot
un kurš no mums ir vainīgs,
kurš būs tagad laimīgs?
Es vienu lietu zinu
mīlēt nespēšu vairs tā...
Nevienu dzīves mirkli, es dzīvot negribu!
pēc saldiem mīlas vārdiem, Tu mani pameti,
Tu saplēsi man sirdi, Tu paņēmi to līdz!
Un varbūt kādreiz, es Tevi satikšu,
tad jūtas ko es jutu,
es just vairs nespēšu!
Kādēļ Tev bija jāskrien,
kādēļ bij jāaizbrauc,
kamdēļ Tev bija melot,
kamdēļ man prātu jaukt?
Tu sabradāji mani, Tev acīs ļaunums mirdz,
Tu nezini, ko dari, Tu neapjaut, ka sāp...
Mīlestība ir viss tas jaukākais un tīrākais kas var būt uz pasaules...Tā ir jāizjūt....
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kur? atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......
Šodien ārā laiciņš jauks -
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smaržoji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonīši uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi būtu, ja vien spētu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu -
Lielos, asos dzeloņus -
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk raušu es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk raušu es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai rožlapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsīšu Tevi, piedošu es Tev.
Tālāk vismaz dzīvošu,
Citu rozi meklēšu.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērkšķiem, asām lapiņām!!!...
Es saņēmu zvanu no debesīm -
Dievs meklēja kādu eņģeli...
Bet neustraucies, saulīt,
Es viņam nepateicu kur tu esi...:))
Kad galviņu spilvenā liksi
Tad pie saldiem sapņiem tiksi
Nu Tev brienot sapņu taku
Es ar labu nakti saku!
Atkal viena esmu es.....
Sirdī smeldz vēl maza sāpe,..
Kāpēc notiek tā, ka nevaram,
Mēs nevaram spēt,
Laimi nosargāt...
Apkārt meli, sāpes lido...
Nespēju es tālāk iet....
Gaisma nodziest, ceļi šķiras,
Un sirdis asiņo,
Lai atkal dzīvotu...
Kur palicis prieks?
Kur palicis cilvēks?
Kur palika smaids, kas spēku deva man?
Kur palika mīla?
Kur palika vārdi?
Tie vārdi, ko varēji man teikt....
Bet nepateici.......
VISS IR BEIDZIES....:(((
...Vissapkārt tik vienmuļš un kluss..
Sāp.... Tik ļoti, ļoti sāp..
Kāpēc????????Par ko???
Tas ir vienīgais, ko gribu zināt!!!
Es gribu pārstāt tevi mīlēt,
Bet es nespēju tevi nemīlēt!!
Es gribu tevi aizmirst,
Bet es nespēju par tevi nedomāt!!!
Tev jau nesāp....
Tu vienkārši aizej pie citas....
Un tas jau arī sāp visvairāk...
Tas, ka citas rokas tevi apskaus,
Citas lūpas tevi skūpstīs,
Cita teiks tev mīļus vārdus..
Un pats galvenais, ka tu...
Tu mīlēsi citu....
..Sāp.. Tik ļoti, ļoti sāp......:((
Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..-Jā, šobrīd varbūt..
Bet tikai tāpēc,
Lai varu stiprāka kļūt..
Man asiņo sirds, lūpas deg..
Un dvēselē manā,
Kāds prieku vēl ved..
Par vēlu!!!!!!!!!!!
Nevajag!!! Es vairs negribu!!!!
Jo tas cilvēks, kuru tu pazini...
Tas, kuru tik ļoti sāpināji,
Vienkārši vairs nav! Viss!!!!!
Liec mani mierā!!
Es vairs nepadodos sāpēm,
Bet pārkāpju tām pāri..
Lai sadeg! Lai pazūd! Lai norimst!
.....Kliegt? Raudāt? Bēgt?
..- NĒ!!! Nekad vairs.....:))
Nāc! Es tevi gaidu!
Ilgi, ilgi
Minūtes, stundas
Dienas, naktis
Tikai par tevi!
Nāc es tevi gaidu!
Skolā, mājās
Visur, itin visur!
Bet tu nenāc...
Manas gaidas paliek par gaidām,
Sapņi par sapņiem.
Viss saistās ar tevi!
Viss, lai paliek pa vecam,
Varbūt tā ir labāk,
Es būšu mierīga - aizmirstot tevi,
Tev būs cita, arī man būs cits,
Bet vai es spēšu tevi aimirst?
Nē, laikam jau nē...
Mīlī mani, ja nē, tad es tevi par zveigzni pārvērtīšu,
Kad vēlēšos no debesīm tad tevi nonesīšu,
Tad tevi kā zveigzni es mīlēšu,
Un arī tev nāksies mani mīlēt...
Labāk mīli mani, ja negribi kļūt par ZVAIGZNI!!!
Es skatos un domāju par tevi,
Bet tu pat mani nepamani.
Tu skaties uz citu
Un domā, ka būsi laimīgs...
Bet tā nebūs...
Un kad tu nāksi pie manis,
Man jau būs cits,
Ko mīlēt un glāstīt!
Mīlu viņu, tikai viņu,
Skatos cik skaista viņa,
Domāju kā lai verš visu pa labu,
Vai vajag? Vai vajag to?
Viņas smaržas - neaizmirstamas,
Viņas mati - apburoši,
Viņas acis - neatkārtojamas,
Viņa šī Skaistule, burvīga !
Domāju tikai par viņu,
Vai kāds to saprot?
Ciešu es dēļ viņas,
Sāp sirds pēc viņas!
Gribu vēl reizi sajut viņu,
Vēlos tos mirkļus atgūt,
Mīlēt, apskaut, samīļot,
Vēlos to no visas sirds!
No viņas pat acu skatienu novērst nevaru,
Viņa tik ļoti skaista, skaista...
Dievini vai mīli, bet to nesaprot viņa...
Viņa.. tikai un vienīgi viņa!
Vēl jau visi vārdi nav pierakstīti, vēl jau zvaigznes nav saskaitītas... vēl jau mēs varam buut kopā!
Ja xotela naveki zabitj-tvoi volosi, ruki, glaza... Ja xotela drugova ljubitj, a tebja pozabitj navsegda. Ja xotela tebja priziratj, nenavidetj ulibku i vzgljad... nikogda o tebje ne me4tatj. Neotgljadovatsa bolse nazad. Ja xotela... no ne smogla... Vse ravno ja ljublju tebja!!!
Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļākai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot!
Gribu redzet prieku Tavās acīs,
Ļaut, lai Tavas acis atrod manas
Ļaut, lai tavas rokas atrod manas
Ļaut piekļauties, pieglauzties
Ļauties nogrimt, aizmirsties...
Tuk, tuk, tuk!
Vai ielaidīsi pie sevis šai aukstajā vakarā dalīt vientulību?
Aizejot apsolos neatstāt vienaldzību,
Ja nu vienīgi pēc manis vajadzību!
Enģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...
Es kaijām vaicāju kur esi Tu...?
Es viļņiem jautāju ko mīļais dari Tu...?
Bat kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc!
Par mīlestību, kura no mums projām trauc...!
Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!
Ko lai vēl egle?
Lai tā augtu-
Tā izaugs arī bez manis.
Ko lai vēl svecei?
Lai tā degtu-
Tā izdegs arī bez manis.
Ko lai vēl Tev?
Lai tu laimīgs
Un tāds būtu arī ar mani.
Tik lēnu, lēnu sirds man trīs,
Jo zinu, redzēšu es tevi drīz,
Es tevi cieši apskaušu
Nevienam tevi nedošu
Par tevi vien es domāju,
Daudz jauku sapņu loloju,
Es domās tevi lamāju,
Jo redzēt tevi nevaru
Ar lūpām aizvēršu tev acis ciet
Un mīļi lūgšu gulēt iet,
Un skūpstīšu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā!
Kad gāji tu man garām,
Mani apbūri ar acīm savām...
Patīc man tu ļoti, ļoti
Bet tu to laikam nesaproti...
Viena zilbe pār tavām lūpām,
Viens vārds no tavas sirds,
Viens mājiens, kas nebūs mūžīgs,
Un atkal pazudusi sirds...
Kur ir patiesība milestībā?
Vai patiesība ir ciest?
Vai patiesība ir būt laimīgam?
Vai varbūt tomēr patiesība ir:
Mīlēt un mīlētam būt?
Nogurusi viena ceļā
Atkal dvēsele skūpstu lūdz,
Skūpstu līdzīgu kā atvars
Kurā liekas saprāts zūd!
Nokrīt skūpsts kā rīta rasa
Man uz lūpā karsts un maigs
Lūpas atbildi vēl prasa
Lūdzot to kas ir jau ņemts!
Skūpsts kā uguns iesāk deju
Kurai pievienojas viss:
Augums, elpa, rokas, glāsti...
Kritiens, lidojums un viss-
Nokrīt skūpsts kā rīta rasa
Man uz lūpām karsts un maigs,
Galva noreibst kā no vīna.
Sirds kā neprātīga sit-vēl un vēlreiz kausu cilā,
Asins neprātīgi sit....
Dienas skrien viena pēc otras
Un laika nav atlicis it nemaz
Katru vakaru sēžu pie datora,
Bet tur man liels tukšums parādās.
Neko Tu man neraksti,
Laikam mani jau aizmirsi
Sāku domāt ka tās ir atvadas
No Tevis un saules siltās...
Ir sākušās lietainas dienas,
Un asaras pil bez mitas
Tomēr kāda tam nozīme,
Ja Tu vairs neesi mans,
Bet vai vispār jebkad esi bijis tāds?
Lēni, lēni bērziņš auga
Zaļajām lapiņām
Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā rozes dārziņā.
Es redzu Tevi
Sniedzam man roku
Tu esi mans sapņu tēls
Es Tevi mīlu un reizē ienīstu
Vai tas ir iespējams jautāju sev
Ieskatījos sirdī un sapratu:
Mīlu es tikai vienu
Īstais ir tikai viens
Laukā parādījies Tu
Un Tu esi tas īstais un vienīgais.
Piedod draugs, ka tiecos
Es pēc Tevis nezinot...
Ka mīla bija tikai malds
Nestāšos es dzīves ceļa Tava ubagot
Nav manai sirdij ļauts!
Ir pienācis dzestrs rīts, 14. novembris
Ziema un aiz loga zied ledus puķes
Esmu aplaimota, jo zinu, ka pēc brīža satikšu Tevi
Sirdī kūsā mīlestība
Esmu neziņā kā tas būs atkal redzēt Tevi
Eju pa ietvi pretī Tev
Uztraukums mani nepamet ne uz mirkli
Bet redzot Tevi nākam pretī es aizmirstu visu....
Diena ir burvīga es eju Tev blakus un domāju kā būtu būt Tavai meitenei....
Lieliski taču vai ne? Galvā tikai viena šī doma.....
Es pavadīju sava mūža laimīgākās stundas kopā ar Tevi..
Un nezinu vai tur ir ko nožēlot.....
Šodien atceros visu, tā it kā tas būtu noticis vakar
Tik skaisti un neizmirstami....
To vajadzētu atcerēties ar smaidu, bet šodien tikai skumjas acīs saskatāmas...
Kā tā var būt, ka atkal esmu nelaimīga un pamesta....
Dzīves ironija, ka pat nezinu, kur Tu tagad esi un ar ko....
Dzejolis veltīts kādam cilvēkam, kurš nekad neiedomāsies, ka tas ir viņam.......ceru atkal satikt Tevi!
Ja reiz saprastu Tu, ko Tu man nozīmē, laiks iet, bet vējš manā sirdī turpina slīkt un slīkt. Ja vārdi un dziesmas spētu Tevi atrisināt kā mīklu, tad laime spertu pirmo soli manā vienmuļajā dzīvītē! Tu tiešām domā kā, lai saku Tev paliec un neaizej, bet šie vārdi nav izsakāmi ne man, ne kādam citam. Saproti taču kā tu bojā manu dzīvi, ja nevēlies to saprast, tad piedodiet man, Tavi draņķi ko saki, man nav vajadzīgi dzirdēt. Tāpēc jau šodien saku Tev atšujies! Un nekad nepieskaries vairs man, jo ja zinātu Tu kā tavi pieskārieni mani sāpina, tad liktu mani mierā uz visiem laikiem!!! Saku vēl un vēl atšujies, pazūd no manas dzīves, negribu Tevi vairs nekad redzēt un pat domāt par Tevi! Gan manā sirdī ienāks kāds cits, kas pratīs mani mīlēt tā kā tu to nespēji!
Es Tevi mīlu. Tas ir arī viss.
Šai verdzībā un pāris mirkļos brīvos
Bij vērts man celties, vērts būs krist,
Lai mīlestība mūžam pastāv, dzīvo.
J.Peters
Tu esi blakus. Es esmu droša_
Pārējais viss ir aizejošs.
Pārējais viss no dzīves šīs
Tā kā mākonis izdzisīs.
Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot,
Visdziļai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot.
Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tāpēc, zaķīt, vai Tu dzirdi?
Neliedz man to savu sirdi!!!
Katru rītu - bučiņu vingrinājumi,
katru dienu - apskāvienu nodarbības,
Katru vakaru - glāstu treniņi,
Katru nakti - skūpstu,apskāvienu, glāstu stafete...
Ir mīla brīnumaina-
Nekā, nekā tai nevajaga
Un dara visu, visu:
Tā mazam iedod lielumu,
Tā skarbam iedveš maigumu,
Tā augšup paceļ kritušu.
Rainis
Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt....
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu.....
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas......
Cik ilgi man sāpes just?
Cik ilgi Tavai sirdij kust?
Kad man Tavu mīlestību just?
Apšaubīt, ka saulei stari.
Šaubīties - ceļš sauli nes.
Patiesību apšaubīt, to vari,
Bet ne to, ka mīlu TEVI es!!!
Tev 5as bučiņas uz lūpām,
5as uz kakla.
10 uz vaiga,
Un pārējās 75
Kur vien vēlies!!!
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina.
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Vienmēr būs vismaz viens cilvēks...
Kuram bez Tevis būs auksti.....
Būs kādas acis...
Kas ilgosies pēc Tava smaida.....
Un kāda sirds...
Kas Tevi arvien vēl gaida.....
Mana mīļā,
Tu man esi viena, vienīgā,
Atceries!!??
Kā mēs ar Tevīm
Nakts tumsā pa Rīgas ielām staigājām,
Ak, jēl, lai pagātne atgriežas,
Lai es varētu pateikt Tev,
Mana mīļā,
Ka mīlu Tevi!
Kad, Mēs pirmo reizi tikāmies,
Es biju kā pats,
Ne savs
Ne Es varēju vārda bilst,
Ne Es varēju klusēt,
Bet, Es mīlu Tevi,
Mana mīļā!!!!
Kad esmu ar Tevi kopā, man ir bail Tevi uzrunāt.
Kad es Tevi uzrunāju, man bail Tevi noskūpstīt.
Kad noskūpstu Tevi, man bail Tevi iemīlēt,
Bet tagad bail Tevi pazaudēt!
Šodien ārā laiciņš jauks -
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smaržoji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonīši uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi buutu, ja vien speetu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu -
Lielos, asos dzeloņus -
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk raušu es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk raušu es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai rožlapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsīšu Tevi, piedošu es Tev.
Tālāk vismaz dzīvošu,
Citu rozi meklēšu.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērkšķiem, asām lapiņām!!!...
Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis,
Kas manām dienām pulsēt liktu,
Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis.
Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.
Rit rāmi, viegli manas dienas -
Nedz sāp, nedz aizskar, nedz prot vilt.
Tik jēgas nav no manis vienas -
Viens tērauds neprot guni šķilt.
Kaut kliegtu, sauktu Tevi lūdzot,
Tu nenāksi man gaismu slēgt.
Tu aizņemts, aizgājis uz mūžiem
No manis - citai piederēt.
Nu esmu palikusi viena
Ar Tevi saltā istabā -
Ar Tevi - tad kad bija diena,
Ko projicēju atmiņā.
Mūžam atceries mani,
Mūžam atceros Tevi,
Kautdien vai nakts -
Tu esi mans!
Es vēlos būt Tev tik tuvs,
Cik rozei lapu daudz...
Es vēlos būt Tev tik mīļš,
Cik uguns kartā ir....
Es vēlos būt Tev tik labs,
Cik man gadi tik Tev abi!!!
Veltu Tev mana mīļā Ieviņ, Tev šo pantiņu!!! Ievai no Manis!!
Es esmu ietiepīga,
Tāpēc nerunāju
Esmu ietiepīga
Tāpēc izvairos,
Jo mīlu Tevi,
Un gribu būt
Kopā ar Tevi...
Tu teiksi - tas ir smieklīgi
Bet zini, tā nav...
Tas ir ļoti
sāpīgi...
Paiet Tev garām
neko nesakot...
Lietus lāses krīt un krīt
Tik nebeidzami...
Kā manas asaras spilvenā,
Kad zaudēju Tevi.
Atceros...
Toreiz spīdēja saule
Tu teici, ka mīli,
Bet aizgāji
Un sāka līt lietus.
Dodu Tev erotisku, asinsstindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku par paradīzi, karstāku kā elli, saldāku kā zemeni, super garu, dziļu skūpstu.
Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieragu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu es TEVI!!!
Es gaidīšu, kaut nezinu vai Tu nāksi,
Un gaidot, mācīšos pacietīgs būt.
Es gaidīšu, kaut sarma sabirs matos
Un gaidot, mīlēšu vēl vairāk Tevi es!
Cik ilgi drīkst ta domas ilgi klejot?
Celt atmiņas, kaut smagas tās...
Cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt?
Vai godīgāk nav pateikt - negaidiet?
Man plaukstā krīt sniegpārslas
Tik trauslas, ka bail pat elpot.
Šovakar es Tev sūtu leduspuķi,
Kas zied manā logā.
Pieskaries tai un tā uzziedēs vēl krāšņāk!
Vēlos šai naktī Tev blakus būt,
Nezinu, vai Tava sirds to jūt!
Vēlētos Tevi cieši skaut,
Jūtām kaisles vaļu ļaut!
Nav nakts bez pieskārieniem kaisliem,
Nav nakts bez saldiem skūpstiem,
Nav nakts, ne diena diviem mums,
Ja pāri abiem debesjums...
Zini kas ir dzīve? Dzīve ir mīlestība Zini kas ir mīlestība? Mīlestība ir skūpsts Zini kas ir skūpsts? Gribi zinat kas ir skupsts ? Nāc pie manis parādīšu.
Runā, ka lai atrastu īpašu cilvēku
Ir nepieciešama tikai viena minūte;
Stunda - lai to novērtētu;
Diena - lai iemīlētu.
Bet ar visu dzīvi nepietiek, lai to aizmirstu!
Tumšajās naktīs, kad lietus līst,
Bezgala tālēs domas man klīst.
Gribētos satikt, roku Tev spiest,
Pasacīt visu, kas sirdij liek ciest!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.
Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.
I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.
Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!
Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.
Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...
Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.
Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, -
Kod tu karaļīņa asi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?
Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...
Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.
Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.
Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.
Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!
Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!
I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.
Tu esi kā jautājums
Uz kuru es nezinu atbildi
Tu esi kā upe
Kurai es nevaru atrast krastu
Tu esi kā mākoņi
Līdz kuriem es nevaru aizsnieg
Tu esi mana dzīves jēga
Jēga kurai nav atbildes....
Tu esi kā grāmata
Grāmata par mīlestību
Bet taču ne visām grāmatām ir laimīgas beigas...
Mans Enģelītis
Tu esi vissspožākā zvaigzne zvaigznājā,
Tu esi gaisma tumsā, kas rāda man ceļu,
Tu esi tauriņš, kas viegli lidinās apkārt,
Tu esi pūciņa, kas maigi mani glāsta,
Tu esi, Tu esi mans enģelītis ar kuru vēlos -
Nodzīvot visu savu mūžu.
Maigs vējš šūpo zarus,
Īgnus viņš padara labos garus,
Lec saule no rīta,
Esmu kā miglā tīta,
Savus sapņus es mīlu tik ļoti,
Taisnību grūti ir dot(i),
Īstenība ir tāda, bet nevaru teikt
Bet savus draugus varu mīlēt un sveikt,
Atliek salikt burtus kopā un šo brīnišķīgo vārdu teikt!
....Mīlestiba ir jūtas...domas...atmiņas...mīļi apskāvieni...karsti skūpsti...naksnīgas pastaigas...mīlas solījumi...Bet kad Mīlestība beidzās...paliek bēdas...sāpes...skumjas atmiņas...Vai ir vērts atdoties vienam cilvēciņam un pēc tam ciest nezhēlīgas sāpes..???...Ir, mīlestība ir tā vērta...viens mīlestības un laimes pilns mēnesis un pēc tam dzīves mokas...tas ir to vērts...sāpes pāries, rūgtums paliks...bet vismaz Tu zināsi - Es šajā lielajā pasaulē esmu atradis no 6,3 miljardiem cilvēku vienu...to īsto...kuru mīlēju...Vai tas nav skaisti...???
Es sapnī redzēju Tevi,
Dzirdēju Tavu balsi.
Redzu kā Tu apskauj mani!
Es sapnī jūtu Tavu elpu
Kura piepilda visu sapņu telpu.
Es sapnī dzirdu ausīs mīļus stāstus!
Es sapnī saklausu Tavus čukstus,
Manas ausis tos dzird tik klusus.
Es sapnī jūtu Tavus atvadu skūpstus,
Un dzirdu sev pie krūtīm Tavus sirds pukstus.
Es sapnī redzu kā Tu aizej,
Un mani vienu atstāj,
Bet es zinu, ka Tu atkal nāksi!
Kādā saulainā dienā
Un mēs atkal busim kopā!!!!!!
Un sadegs tie mūsu vārdi
Saulrieta karstajām liesmām,
Atstājot kokus bez elpas
Un putnus bez diesmām,
Sadegs lietus lāses
Degošā janvāra sniegā,
Pazudīs mūsu sapņi
Dziļajā uguns miegā,
Pamirs mūsu solījumi,
Lēkdami no mākoņmalas,
Kvēlajās liesmās atstās
Patiesības savas,
Virs liesmām pacels putni
Kvēlu Brīvību,
Un debesis man radīs
Pavisam jaunu Dzīvību!
U have 30 seconds to send to me something sweet 15 seconds while U are reading this then 15, 14, 13, 12, 11, 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1 Cuz U didn''''t make it U own me one kiss ! :)
Mēs tikāmies, kā putni tiekas gaisā,
Kas iecerēto krastu meklēt prot,
Bet tomēr dienas vieglprātīgi kaisot
Mēs - šķirāmies - viens otram spītējot
Tu pateici, ka nemīli mani
Es sapratu - Tev patīk sāpināt
Un tonakt, tālām zvaigznēm vēsi zvīļot
Mums arī vārdos vēsums jaucās klāt
Tik bieži domāju par Tevi....
Un pārmetums man vienmēr līdzi ies
"Ja mazāk mīlētu mēs paši sevi, tad
Laikam neverētu izšķirties!!!!!"
MĪLESTĪBA līdzinās smilšu pūlkstenim - sirdij piepildoties, smadzenes iztukšojas...
MĪLESTĪBA ir tad, ja otra cilvēka laime Tev ir daudz nozīmīgāka par savējo...
MĪLESTĪBA ir kā ledus gabals karstā ūdenī...
...Vai mīlestībai ir spārni?...To es nezinu, bet to, ka mīlestības eņģelim ir spārni, es zinu skaidri...
Mīlēt ir neticami laba sajūta, bet mīlēt neīsto - lielas sāpes... Mīli īsto! Un Tev sāpīgi neabžilbs acis, ieraugot pirmo sniegu... Mīli īsto! Un Tev nesals ziemas naktī, skatoties zvaigznēs... Mīli īsto! Un viņa dāvātās rozes nekad nenovītīs... Mīli īsto! Un arī viņš Tevi mīlēs, jo Tu būsi viņam ĪSTĀ...
Kas pirmajā mirklī liekas vissmagākais - To mīlestība padarīs par visvieglāko...
Mīlestība jāsaprot un jāizprot
Īstajā pasaulē, īstajā dabā,
Lēnām tā dzimst un ātri mirst.
Es šajā pasaulē
Saprotu mīlestības jēgu.
Tā ir uzticība un cieņa,
Īstās pasaules radīta.
Baisa ir pasaule, bet tomēr...
Ar mīlestību apveltīta.
Es šorīt gāju satikties ar cilvēku
Kurš mani kādu laiku bija ignorējis
Es biju iemīlējusies viņā
Bet viņš... viņš vienkārši mani sāpināja
Tad es viņu gaidīju
Lai varētu ar viņu izrunāties
Bet viņš nenāca... un nenāca
Tad es domāju, ka tās ir manas dzīves beigas
Jo man vienkārši sāpēja
Es sēdēju uz soliņa
Un visapkārt bija klusums
Bet pēkšņi atnāca viņš
Cilvēks, kuru es mīlu un kurš mani ignorēja
Mēs sākām sarunu
Un runājām par visu, kas ir bijis
Un nospriedām, ka būsim tikai draugi
Labi draugi, kuri var izrunāties
Kuri atbalstīs viens otru grūtos brīžos
Protams man sāp, jo mēs esam tikai labi draugi
Bet tomēr man ir labi, jo apzinos, ka man ir...
... ir cilvēks ar kuru es varu izrunāties
Cilvēks, kurš mani saprot un atbalsta
Mana visdziļākā mīlestība un tuvākais draugs.
Cik skaista bija nakts man kopā ar Tevi
Cik skaistas atmiņas Tu atstāji man
Bet tagad Tu esi tālu prom
Un liec man ciest
Pat liec man nelolot cerības par Tevi
Tu nepildīji savus solījumus
Tikai nelietīgi gaidīji manējos
Tu ņirgājies par mani
Un to es Tev nepiedošu nekad!
Es Tevi mīlēju
Un naivi ticēju
Naktis negulēju, par Tevi vien domāju
Dienu un nakti sapņoju par Tevi
Bet tu? Ko gan darīji Tu?
Tu uzjautrinājies par mani
Tu uzskatīji mani par savu rotaļlietu,
Manipulēji un spēlējies ar jūtām,
Jūtām, kas bija svētas un nevainīgas,
Bet kad panāci savu
Pagāji garām un skaļi pasmējies
Un lūk atbilde uz jautājumu, ko jautā citi
"Kāpēc viņa man netic?"
Tikai Tavas lūpas skūpstīt spēju
Tikai Tevi es mīlēt varu
Tikai Tev es iešu līdzi
Līdz pasaules malai,
Jo zinu, ka Tevi pievilt nespēšu
Neko neaizmirsīšu to, ko reiz naktī teicām viens otram
Es sacīju:"Mīlu Tevi"
Bet Tu man dāvāji saldu skūpstu
Tas bija neaizmirstami, neatkaartojami
Virs mums klājās nakts
Un Tu man kaut ko solīji
Ka nekad nespēsi mani aizmirst
Es Tev klusi ticēju
Un sirdī solīju to pašu
Šajā naktī lieki bija vārdi
Dzīvoja tikai mīlestība
Bet tagad...
Kas man no tā visa palicis pāri?
Tikai es un mani vārdi
Kas nevienam nekad neko nav nozīmējuši
Un tagad es varu solīt pati sev
Ka nekad neaizmirsīšu šo nakti
Un ka nekad vairs nevēlos teikt šos vārdus
"Es Tevi mīlu"...
Tie bija maigi vārdi, ko čukstējām viens otram
Mēs uzvedāmies nerātni
Šajā naktī mīlējām viens otru
Tu mani - es Tevi
Tie skūpsti, tās frāzes
Tas bija lieliski un neaizmirstami
Bet tagad...
Atkal vairs nav nekā
Nekā no tā ko solīji, Tu pazudi kā migla dienas gaismā
Un vairs neatgriezies bet, lai kur Tu nebūtu vienalga Tevi mīlēšu!
Mīlestība ir kā laka,
Kamēr karsta, līp kā traka.
Bet kad atdzisusi tā,
Tad no tās nav it nekā...
Pzīstu Tevi tik knapi, bet patīc man Tu ļoti.
Ievēro Tu mani maz, es Tevi daudz.
Itkā patīc man Tu, bet vai mīlu Tevi?
Tu mani noteikti nē...
Kādēļ tā? Kādēļ? Kādēļ manī neieskaties...?
Tu esi tas īstais! Es to jūtu!!! Tici man...un es ticēšu Tev.
Tu esi īstais un vienīgais.
Tu man jautāji ko es mīlu,
Es kautrējos tev to teikt,
Vai gribi zināt ko es mīlu,
Izlasi pirmos burtus!!! =)
Jūtas, kas neizdziest
Sirds, kas pulsē ātrāk un ātrāk
Domas par viņu ik nakti
Laiks, ko pavadi ar viņu
Skūpsti, ko jūs dāvināt viens otram
Vārdi, ko velti tikai viņam
Skumjas pēc viņa
Uztraukums, kas Tevi nomāc
Kas tas ir?
Tie ir vārdi, kas laužas no tevis ārā
Es Tevi mīlu!
Ar prieku uz lūpām es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti ES MĪLU TEVI!!!
/... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu.../
Ko vien es nedarītu - es domāju par Tevi!
Tu iekrīti man sirdī...
Tos brīžus kad bijām kopā, neaizmirsīšu nekad,
Tos mīļos apskāvienus, tos maigos skūpstus,
Tos vārdus- es mīlu Tevi...
Tas viss ir bijis...
Bet liktenis mūs izšķīra...
Bet jautājums man viens - kapēc?
Kapēc man tā jāmokās???
Es tiešām nezinu atbildi, bet zinu tikai to,
Ka sirds mana ir salausta uz ilgu laiku!
Es Tevi tik ļoti mīlu, ka vienkārši nespēju aizmirst!
Un zini es vienmēr Tevi mīlēšu!
ES brīžiem klusībā raudu
Pieglaužos spilvenam
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc...........!?
ES brīžiem saprotu
Cik ļoti Tevi mīlu
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc gan neatbildi Tu..
ES brīžiem izmisumā krītu
Aiz sāpēm un nelaimīgas mīlas
Bet tomēr ceru
Ka notiks tā
Viss būs kā laimīgā pasakā
Un sapnī dzīvosim
Kaut brīdi kopā pavadīsim.....
ES nerakstu par lielām upēm
Kur kuģi kuģo pilnām pārēm
Nerakstu par pļavām zaļām
Kur uzzied puķes lielām lapām...
ES nerakstu par debesīm
Kur putni savas dejas dejo
Nerakstu par cilvēkiem
Kuri viens otram acīs melo....
ES raksti tikai par domām
Jūtām un tikai savām
Atmiņām tavām
Ko sirds MANA nīst..
Kad zeme pēc lietus smaržos
Un ūdenim prieka asaras līs
Laidīsies pa krastu tad vējš
Meklējot mīlu zaudēto
Kad saules stari spožāk sāks sildīt
Un neliksies aukstums sirdij tik bargs
Klaiņos tad dvēsele debesu velvē
Mīlu vienīgo meklējot...
Kad dzirdams būs tikai klusums
Un laiks būs apstājies
Es tomēr klusībā cerēšu
Ka atnāksi pie manis TU..
Tevi sapnī redzu
Tavus soļus pat tumsā dzirdu
Tavu sirdi karstu un asiņu pilnu.
Es ņemu un sapnī no kraujas lejā krītu
Es nevaru liegt, es visu sevi gatava sniegt
Es uzticos Tev, kā vien ticēt var cilvēks tik sev
Mikla elpas dvaša man sejā iesitīs
Tavas zvaigžņotās acis manējās lūkojās
Mēs skaujam viens otru un lidojam kopā pār dziļākajām kraujām
Es nododu savu sirdi Tev rokās
Tik Tava griba un mans tikums un spēks
Pie Tevis es mānīgi kavējos domās
Tad meli un viltus izgaist kā rēgs.
Tavs siltais pieskāriens, Tavs acu skaidrais skatiens
Mana atbilde Tev, ir kā dvēseles kliedziens.
Kad manas acis Tevi ieraudzīja...
Tās Tevi uzreiz izcēla no apkārtējo pūļa...
Bet tad tās novērsaās...
Un pazaudēja Tevi apkārtējo pūlī...
...mūžīgās bailes.....
Tu redzi vienu
Es - otru
Es baidos,
Jo man nav pie kā palikt.
Es zinu, ka Tu ietu tālāk,
Bet man ...
Man ir bail.
Es baidos, ka Tevi neredzēšu mūžam,
Bet Tu man teic:
"Ka tikai vienu dzīvi dzīvo!"
Kad nakts pārklāj zemi,
Paskaties debesīs.
Ja redzi zvaigzni krītam - nebrīnies,
Bet vēlies kaut ko!
Jo tā reiz vēlējos es,
Un satiku Tevi!!!
Mazs amoriņš man šodien ta pie austiņas čukstēja.
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka svarīgs esi tik man!!!
How do I love thee? Let me count the ways.
I love thee to the depth and breadth and height
My soul can reach, when feeling out of sight
For the ends of Being and ideal Grace.
I love thee to the level of everydays
Most quiet need, by sun and candle-light.
I love thee freely, as men strive for Right;
I love thee purely, as they turn from Praise.
I love thee with the passion put to use
In my old griefs, and with my childhoods faith.
I love thee with a love I seemed to lose
With my lost saints,--I love thee with the breath,
Smiles, tears, of all my life! --and, if God choose,
I shall but love thee better after death.
Beautiful dreamer, wake unto me,
Starlight and dewdrops are waiting for thee;
Sounds of the rude world heard in the day,
Lulld by the moonlight have all passd away!
Beautiful dreamer, queen of my song,
List while I woo thee with soft melody;
Gone are the cares of lifes busy throng.
Beautiful dreamer, awake unto me!
Beautiful dreamer, awake unto me!
Beautiful dreamer, out on the sea,
Mermaids are chaunting the wild lorelie;
Over the streamlet vapors are borne,
Waiting to fade at the bright coming morn.
Beautiful dreamer, beam on my heart,
Even as the morn on the streamlet and sea;
Then will all clouds of sorrow depart,
Beautiful dreamer, awake unto me!
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.
You make me feel so special
And so free, like I can fly,
You promise until I want you to,
You won`t say goodbye?.
You tell me that I`m beautiful,
And that you have been into me for years,
You hold my hand and rub my neck,
You comfort me through my tears.
Though you treat me wonderful,
Your sweet and kind and you care,
I can`t help but be afraid,
You won`t always be there.
So right now, it`s 2:30 a. m,
And I`m lying here in bed,
And as I start to doubt your love,
Your voice plays in my head.
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.?
When I looked into your eyes,
I knew it was true,
My heart never lies,
I was in love with you.
As you stood there,
Just looking around,
My whole body
Melted right into the ground.
I remember the day,
I remember the place,
I remember the time.
It is always on my mind.
You looked so good,
In your shirt and jeans.
I remember the day we met,
You were forever in my dreams.
I wish I could be with you,
Day after day,
Because I love you more
Than words can say.
Tavas acis ir kā divas zvaigznes debesīs.
Tās ir tik skaistas, ka nez vai mani pamanīs.
Bet Tu katru dien ej man garām,
Un katru dien es cīnos ar jūtām savām.
Nez vai varu sacīt, ka mīlu Tevi,
Jo nemaz tik labi nepazīstui Tevi.
Kā lai Tev to pasaka... cik ļoti Tu man patīc!
Un zinu, ka vēlos Tevi mīlēt...vienalga ko citi par to sacīs!!!
Es slēpju savas asaras
zem viltota smaida,
Es slēpju savas skumjas,
zem viltota prieka,
Es slēpju svau iekāri
zem riebīga naida,
Es slēpju, ka Tevi mīlu
zem vārdiem, ka Tevi negribu....
Es stāvēju uz laukuma,
Diena bija drūma,
Mākoņi pelēki...
Atnāci Tu un paņēmi aiz rokas,
Tu aizvedi mani tuvāk saulei,
Tu aizvedi uz ziedošu pļavu...
Tur saule mums tik smaidīja,
Un tad pēkšņi Tu nolēmi doties,
Tu aizskrēji un es Tev sekoju...
Tas bija Tavs plāns,
Tu aizskrēji uz tumšu un lietainu nakti...
Es protams turpināju sekot,
Tu apstājies, es lūdzu Tevi,
Tevi, lai Tu aizved mani prom,
Bet Tu tikai ļauni pasmaidīji
Un atstāji mani šiet,
Tu pagriezies un aizgāji...
Es paliku viena šajā lietū un tumsā,
Es tā arī stāvu...
Un reizēm man liekas, ka redzu
Ka redzu Tevi pretī nākam,
Bet tā ir tikai kāda vientuļa dvēsele,
Kas ir pamesta šiet
Tāpat kā es...
Lai mīla ir salda,
Salda kā vīns.
Lai ar vīns ir maldīgs,
Maldīgs kā sirds.
Lai sirds ir silta,
Silta kā pirts.
Un mīli to sirdi
Kuru tu dzirdi...
Es vēlētos piedot,
Piedot tai...
visu ko zināja,
Visu ko minēja,
Jo liktens jau tik tas,
Kurš visu zināja.
Sirds jau tik tikai
Minēja...
Reizēm pareizi,
Reizēm greizi.
Minēja jau kuro reizi,
Minēja un uzminēja
Uzminēja to...
Ko liktens jau zināja!
''''''''''''ES MĪLU TEVI''''''''''''
Manas lūpas alkst
Pēc Tavu lūpu pieskāriena,
Manas acis visur
Pavada Tevi.
Mana dvēsele kliedz,
Kliedz sāpēs dēļ Tevis.
Ja Tu zinātu cik daudz
Tu man nozīmēji,
Nozīmē un arī nozīmēsi.
Tu biji mana pirmā,
Visskaistākā mīlestība.
Varbūt mani Tu jau
Esi aizmirsis un nemīli,
Bet atceries vienu-
Es Tevi nekad neaizmirsīšu!
Vienreiz Tu man teici,
Ka mīli mani!
Es Tevī neklausījos un neticēju.
Kāpēc Tu necīnījies par mani?
Visā notikušajā ir mūsu abu vaina.
Tu to zini, lai gan negribi to atzīt.
Mums abiem bija jāiziet cauri sāpēm.
Tu tam jau esi ticis pāri,
Bet es tikai sāku iet tam cauri.
Tas sāp...tik ļoti...
Varbūt tāpēc-
Ka nevēlos dzīvot BEZ TEVIS...
Tagad es esmu iemīlējusies...
Es to zinu, jo tas nav tā kā citreiz..
Kad man kāds iepatīkas,
Tas ir uz īsu brīdi...
Manas jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas...
Šī pirmā mīlestība ir sāpīga,
Jo man netiek sniegta pretmīla,
Bet gan skarbi vārdi,
Kurus dzirdot mana sirds sāk lūzt...
Tas ir tik sāpīgi....
Bet tāda ir šī dzīve...
Man saka, lai es aizmirstu pirmo mīlestību,
Jo ta nekad nav izdevusies...
Bet es to nespēju aizmirst,
Jo es tiešām mīlu šo cilvēku..
Es esmu gatava uz visu,
Lai tikai būtu ar viņu kopā,
Lai varētu sajust viņa stalto augumu,
Viņa saldas lūpas un redzēt viņa skaistās acis...
Bet par to es varu tikai sapņot,
Jo es zinu, ka viņam nepatīku..
Un viņš nevēlas ar mani neko uzsākt...
Šī pirmā mīlestība ir tikai sāpju un ciešanu pilna...
Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Mēs pavadijām kopā vakaru,
It kā iesvētijām mūsu attiecību sākumu.
Tas bij vakars neaizmirstams,
Vakars-zelta vērts!
Mēs iepazināmies,
Runājām, smējāmies...
Un es sapratu,
Ka tik tiesām mīlu Tevi.
Es netaisos zaudēt Tevi.
Jo mīļš, juks un jautrs Tu esi
Tu esi mans ideāls,
Mans pirmais un vienīgais.
Un tāpēc es mīlu...
Un aizmirtu par visu ,
Kad ar Tevi kopā esmu!
Manā sirdī ir vietiņa Tev
Un mīlestībai pret Tevi
No Tevis mana dzīve ir atkarīga
Un manās domās lidinies Tu,
Manā sirdī ir tikai viena vieta
Un tā, jau tev ir rezervēta! Un tā būs ilgi,
Un tāpēc iegaumē.
Es Mīlu Tevi!
Man ir augsti vienai,
Es skumstu pēc Tevis,
Un vēlos Tev sacīt to, ko Tu jau zini-
Es ļoti ļoti mīlu Tevi!!!
Mana dzīve nemaz nav viegla, tā nav priecīga un pilna ar dažādiem pavērsieniem, katru dienu man jācīnās par izdzīvošanu, katru dienu tā man ir grūta, tikai tu, tikai tu to spēj darīt gaisāku, blakus tev aizmirstas viss rūgtums raizes un nolemtības sajūta, es spēju smaidīt , pat priecāties par dzīvi, ka tā man kaut ko ir arī devusi, nevis tikai ņēmusi , es zinu, kādu dienu tu mani pametīsi, es zinu, ka tad es sabruksu un nelausu sev vairs nevienu mīlēt, varbūt vairs nekad, bet mūžam būšu pateicīgs par to, ka mani mīlēji, par to, ka tajos brīžos, kad biji man blakus, liki man justies laimīgam, kad biju blakus tev, tas bija kaut, kas pilnīgi atšķirīgs un savādāks no manas pārējās dzīves, tad, kad man vairs nebūs tevis es turpināšu eksistēt nevis dzīvot, bet ne jau tu būsi vainīga, kad sāpēs man tā liksies, bet es būšu vainīgs, jo nemācēju tevi noturēt, bet ja tev būs cits es jautāšu vai tu ar vinu esi laimīga? un ja atbildēsi piekrītoši, es klusējot ar lielām sāpēm sirsniņā pagriezīšos un došos projām, un, ja vēl kādreiz spēšu pasmaidīt tad tikai tāpēc, ka zināšu, ka esi laimīga. Ja tev kadreiz liksies, ka esi pamesta un pilnigi viena, tad atceries, ka viens, cik vien parasts cilveks var būt mūžam tevi mīlēs un nespēs tevi aizmirst, tad zini, ka mūžam būsi mileta, bet par mani, apsoli, ka par mani tad vairs nedomāsi, tas nekas, ka man ļoti sāpēs, es miršu, bet nedomā es dzīvošu tālāk un pārtikšu no tavas laimes, es redzēšu tavus bērnus, tevi, tavus soļus, smaidu, acis , redzēšu cik esi laimīga un manā sejā parādīsies smaids, tu mani aizmirsīsi, bet es Tevi nekad un, ja kritīsi es būšu blakām un nokeršu...
Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Atcerēties taisni kauns...
... Es zinu, ka vienmēr paliksi man neaizsniedzams,
Gluži kā saule!
Es vēlētos, lai es spētu Tev pieskarties,
Pieskarties un neapdedzināties...
Tu vienmēr man sirdī paliksi kā eņģelis,
Kas mani apgaismoja...
Es nekad nenosodīšu Tevi par to,
Ka sāpināji!
Piedod man par to ka Tevi mīlēju...
Piedod man par to ka veljoprojām mīlu...
Es biju tērpā plānā, kā cīsiņš celofānā.
Tu biji melnos brunčos cienīgs, kā dūmu desas stienis.
Te dzirdu Tavu balsi:"Nāc uzgriezīsim valsi."
Tu juti -sirds man palec un trīcēja kā galerts.
Gan debesīs gan peklē
Dzied enģeļi un puķes zied
Gan kosmosā, gan uz zemes
Cilvēks, cilvēku mīlēt grib..
Es šodien redzēju brīnumjauku puķi Un domāju, Ka tā ir visskaistākā pasaulē, Līdz es satiku Tevi!
Kādā jaukā pavasara vakarā,
Buča iet pastaiga taisnā
Ceļā tā pie Tevis,
Un vai zini tā no manis!!!
Ieraudzīju Tevi, iemīlējos!
Ieskatījos acīs vēl vairāk iemīlējos!
Parunāju ar Tevi, ieskatījos!
Cik dvēsele Tev tīra un jauka!
Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo milu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!!!
Kā kaķene, kuru kāds moca
Neizprot dzīvā sāpes.
Cīnīju savu brīvību
Tostarp laimē murrāju.
Mīlēt nav kaitīgi,
Mīlēt ir labi.
Kad mīlu Tevi,
Tad ir tik labi.
Lai kur Tu ietu,
Kas arī kļūtu.
Tu zini - es mīlu,
Lai kur Tu būtu.
Tai dienā kad satiku Tevi,
Tu biji kā sapnis jauks.
Jau toreiz es mīlēju Tevi,
Jo Tu biji mans vienīgais draugs.
Kad ieraugu Tevi.
Es gribu Tevi apskaut, noskūpstīt,
Pateikt, ka mīlu vairāk par visu pasaulē!!!
Kas neļauj skūpstīt,
Tas neļauj mīlēt.
Jo skūpsts bez mīlas,
Nevar būt!
Var aizmirst, ko redzējis,
Var aizmirst, ko dzirdējis.
Var aizmirst, ko sacījis,
Bet ne to, ko mīlējis.
There is someone who loves you.....
There is someone who cares about you....
There is someone who thinks about you all the time....
Someone is allways there for you......
You know this someone is me......
Tu esi tik tālu prom,
Bet par Tevi es domāju - arvien.
Man gribas Tev tuvāk būt - Tevi just,
Jo mana sirds dēļ Tevis pamazām sāk kust.
Vajag mazliet pagaidīt,
Drīz viss būs - varbūt jau rīt.
Tad pār Mums mīlas lietus līs,
Un tuvums no mums neaizies.
Brīžiem domu vilņi virsū nāk,
Un par Tevi vairāk domāt sāk
To nevar izteikt vārdos tā,
Jo par visu vairāk gribas būt Tev klāt.
Vakaros kad esmu viens,
Skatos zvaigznēs - atveras manas dvēseles zieds.
Man gribas skaļi kliegt,
Bet nespēju Tevi sasaukt un mīļu buču sniegt.
Esi Tu uguns, spīdi!
Staro gaismu no sevis!
Esi Tu puķe, ziedi!
Bite lai nāk pie Tevis.
Bet, ja Tu esi straume,
Sargies, lai neizžūsti!
Liela esi vai maza,
Galvenais lai Tu plūsti!
Tu man prasi, ko es mīlu,
Es Tev nevaru to teikt -
Visus lielos burtus saliec,
Izlasi, tad sapratīsi !!!
Tu aizgāji un es paliku viena
Tad jutu, ka pelēks lietus sāk līt
Un to, kas bijis svarīgāks par visu
Es biju aizmirsusi pasacīt...
Tas ir labi, ka Tu esi tālu
Saka: tā vieglāk dzīst!
Bet Tavu seju
Es redzu debesīs...
Tu aizej projām. Istabā būs klusāk.
Varbūt reiz cita manā vietā būs.
Bet cik grūti jaunu mīlu uzsākt,
Ja vecā paliek, ja tā nesarūs!
Ja Tu aiziesi no manis tālēs zilās,
Lūzīs svētais sapņu laivas airs
Baltie mīlas gulbji spārnus cilās,
Gaisos pacelsies un neatlidos vairs.
Es ieeju tumšajā, drūmajā zālē,
Un veros visapkārt, bet Tevis šeit nav.
Man gribas te raudāt, gribas te smaidīt,
Bet mūzikas skaņas to neatļauj.
Un paiet kāds brīdis, es sēžu te malā,
Un gaišajās durvīs pazib kāds stāv.
Kāds pazīstams augums un skats,
Un zilajās acīs vēl liesmiņa kvēl . . .
Tu ienāci . . . ieraugi draugus,
Un smaidīdams klāt tu ej.
Tik es Tev kā svešinieks, viena te sēžu,
Un domās par Tevi tik sēroju draugs.
Es sapratu visu, ka biju Tev lieka,
Un acīs Tavās es saskatīju
Tu paskatījies manī. . .bet tomēr ar steigu
Šo skatienu projām aizraidīji.
Tu aizgāji ar citu,man iesmeldzās krūtīs,
Un acis pildās ar asarām.
Es nespēju valdīt nu vairāk pār sevi,
Es girbu, es gribu pie Tevis traukt.
Tu skauj tagad citu, domā par viņu,
Un viņai kautrīgus vārdus teic.
Bet mani, kā vecu rotaļu lelli,
Tu kaktā esi aizmetis.
Ja Tev visu sirdi dod,
Tad Tev raudāt jāpierod,
Ja Tu tikai daļu sniedz,
tad sev mīlestību liedz!
Mīli tikai vienu,
Ko Tu patiešām mīli.
Ja Tu viņu mīlēsi tik ļoti,
Tad tas otrs Tevi mīlēs tāpat.
Ar laiku gan tas arī pienāks.
Kuru Tu ļoti sen būsi gaidījis.
Vai ārprāts tas, kas stīvām acīm manī raugās
Un kaitinoši skaļi smej?
Nē, tā jau dvēsele ir tumsā,
Kas neprātīgos smieklos asras lej.
Tā raud, ka sapņu priekšskars norauts tika,
Kas īstenību sedz.
Un tagad tā tik zaimus
Un melus, viltu visur redz.
Nevienam nebūs redzēt,
Kas dvēslē dziļi kvēl,
Un tāpēc neprātīgi,
Tā tumsā smiesies vēl...
Es lūkojos Tevī uzmanīgi...
Un saprotu bez Tevis man nav neviena...
Tu man esi viss...
Es ieskatos Tavās acīs tā ir tik skaistas kā nevienam...
Tavs smaids māca arī mani smaidīt gan priekos, gan bēdās...
Es varu pateikt godīgi es nezinu kad būs pasaules gals, kad beigsies kari...
Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu droši...
KA TEVI MĪLU!!!!
Es eju, bet nezinu kur..
Varbūt pat mūku, bet nezinu no kā..
Es kliedzu un spiedzu, lai kādam ko pasacītu, bet..
Nav neviena, kas manī ieklausītos, saprastu un mierinātu..
Es vientulībā domāju...
Un aizdomājos, kas lika man pajautāt sev..
KĀPĒC ES AIZGĀJU NO TEVIS??????????
Kāpēc es biju tik stulba un patmīlīga - neiejūtīga...
Kāpēc es pieļāvu tādu kļūdu..
KĀPĒC????????
Es labi zināju, ka mīli Tu mani,
Dievini un apbrīno,
Dzīvo dēļ manis..par manu laimi un prieku.
Bet es?!?!
Man bija vienalga, ko jūti Tu...
Es zināju cik ļoti Tev sāp,
Bet tomēr es pasmējos un gāju tālāk..kaut kur prom...
Es atkal slīku pārdomās..
Par dzīvi, par Tevi un mani.
Ak muļķe es..ko es izdarīju?
Es to tik ļoti nožēloju..
Tie mirkļi, kad bijām kopā divi vien,
Tas bija nenovērtējami brīnišķīgi...
Tikai tagad, kad viss ir pierimis..
Miers un klusums manā galvā iestājies.
Es saprotu, ka tomēr mīlēju Tevi..
Taču to nekādīgi neizpratu..
Mana sirds dungo tik spēcīgi kā raķetes šaudās..
Gribu atgriezties pie Tevis,
Mīlēt Tevi un apbrīnot.
Gribu, lai mēs abi būtu kopā kā agrāk
Un aizmirst visu, kas bij noticis..
Es smejos - bet Tu jau nebūsi man piedevis..
Muļķe es - atkal manas ilūzijas...
Tās nerimstas un laikam, ka nerimsies vairs nekad..
Bet varbūt tomēr, kad satiksi Tu mani..
Es Tevi no jauna savaldzināšu un iekarošu Tevi..
Mīla būs apžilbinājusi Tev acis un sirdi.
Tavas jūtas atmaigs..mēs būsim laimīgi,
Jo atgūšu es Tevi..
Mīlēšu mūžigi...kā saka: "līdz nāve mūs šķirs"
Tikai tu un es..kā viens vesels!!!
To laimi, ko Tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko Tu mīli,
To citai neatdod.
Es lūkojos Tevī uzmanīgi...
Un saprotu bez Tevis man nav neviena...
Tu man esi viss...
Es ieskatos Tavās acīs tā ir tik skaistas kā nevienam...
Tavs smaids māca arī mani smaidīt gan priekos, gan bēdās...
Es varu pateikt godīgi es nezinu kad būs pasaules gals, kad beigsies kari...
Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu droši...
KA TEVI MĪLU!!!!
Jauna zēna mīlestība
Sērkociņam līdzīga -
Ātri deg un ātri dziest,
Līdz ar dūmiem projām skrien.
Tu esi neprāts, Tu esi grēks
Mani aicināt dzīvot
Tavs dvēseles spēks.
Tu esi sāpe, Tu esi malds
Tomēr Tavs acu mirdzums,
Tik salds...
Es nezinu, kāpēc mana sirds tik ļoti deg - tā liesmo, svilst!
Es nezinu, kāpēc Tavi vārdi ir tik sirdi pildoši.
Mana sirds mieru nejūt, tā augšup ceļas un tad lejā krīt.
Tik skumjas asaras pār manu vaigu rit.
Vai Tu viņas ar karstiem skūpstiem žāvēsi?
Tā vēl nekad manā dzīvē nav bijis.
Tu esi mana saule - mana maza sirsniņa tik ap Tevi trauc.
Vai muļķe viņa?
Tu brīnīsies un pieri rauksi, bet nevajag mani sāpināt.
Par daudz šaja pasaulē ciests.
Pasmaidi - un atkal mana sirds pildīsies ar sauli, ūdenskritumu un varavīksni.
Gribas aizbēgt, bet kājas sastingušas
Gribas mirt, bet sirds pretī Tev steidzas un dzīvot grib
Gribas aizvērt acis, bet acis Tavu skatienu meklē
Gribas Tev to visu teikt, bet mēle vārdus vairs neatrod.
Ar katru elpas vilcienu, ar katru skatienu - es jūku prātā.
Kā tauriņa spārni - tik viegli, tik maigi Tavi pirksti manu ādu skar.
Saki, vai tā var?
Sirds tik pilna, tik smaga, saki, kur lai savas jutas es lieku?
Tās krūtīs bango un galvā pērkons dun.
Tās laužas ārā, bet vai viņas netiks samītas un pamestas grāvī?
Kā lai es to zinu?
Saki, lūdzu, saki - mīļotais?!!
Ar salauztiem spārniem, pretodamās sāpju un iznīcības vētrai
Mana sirds stāvēja uz klints malas
Un čukstēja:
"Nekad man vairs neredzēt Tavu seju,
Nesajust Tavu siltumu
Neskūpstīt Tavas lūpas..."
Dievs, kā sāp..
Vai Tu zini, ko domaaju es
Vai apjēdz
Ka ilgojos es
Vai saproti cik ļoti man sāp
Vai vari iedomāties, kas sāpina mani?
Visa pamatā esi Tu
Tāpēc ienīstu un reizē mīlu Tevi.......
Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīļi gulēt iet.
Un tad noglāstu es Tevi tā
Neaizmigt Tev tik un tā....
Tukšums apkārt valda,
Skumjas pārņem mani visu.
Bet kad Tu sapnī mani apciemo,
Manas jūtas Tevi samīļo!
Taureņi nekad nelido vieni...
Gulbji nekad nepeld vieni...
Bet es šajā brīdī esmu viens/viena...
Es negribu, negribu, negribu būt viens/viena...
Tāpēc kļūsti mans/mana...
Lai mēs kā gulbji un taureņi būtu kopā:)
Ir mīlestība tikai viena,
Vairs otras tādas nevar būt.
Kā viena vien ir katra diena,
Kaut lemts par vakardienu kļūt.
Ja grauds šai dienā zemē kritīs,
Tam saknes rītu dziļāk augs.
Un nebūs cilvēka vair cita,
Par Tevi tuvāka mans draugs.
Mīlestība ir mantiņa,
Seks ir spēle
Met pie malas mantiņas,
Nāc ar mani spēlēties!
Kāpēc, kad redzam zvaigzni krītam no debesīm mēs ko vēlamies? Tāpat ir skaidrs, ka nejau dēļ krītošās zvaigznes mūsu vēlēšanās piepildīsies. Bet uz šīm neilgajām sekundēm skatoties uz zvaigzni krītošo debesīs mums ir iespeja iedomāties sev patīkamu, mīļu cilvēku, vēlēties ko tādu kam būtu grūti piepildīties vai kaut vai padomāt par naudu. Katrs šajās sekundēs par sev vajadzīgāko domā...
Katrā ziņā, ja šobrīd es vērotu krītam zvaigzni, es iedomātos
par Tevi...
Autors:Mazais Kam: Naarinjai :)
Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...
Nav žēl tā, kas bija - daudz,
Bija un par maz, un varēja vēl.
Vēl, vēl, vēl, vēl....
Tāda sajūta dažreiz, mazliet pazaudēta, nožēlota.
Un turpinājums sekos, kā es ticēju.
Katru dienu, kā vecu plati,
Galvā griež domu.
Naivums? Muļķiba mana, Tu ienīstā.
Vēl, vēl, vēl Tevi uzklausīt un saprast -
Tik vienkārši. Smagums manus vārdus māc
Un vienpatība, izlikšanās un lētas izklaides.
Redzi un nepārmet. Nevajag Tavus asus vārdus -
Labi gribētus.
Un Tavas bēdas. Tā mēs katra savus akmeņus stiepjam.
Man vēl ilgi tā liksies,
Ko varu darīt ar savu vājību - retu izlikšanos - mums viegli?
Zini, ka palicis labākais un tā es gribēšu ticēt arvien.
~Mīlestība ir kā uguns!Ja pieiesi tai pa tuvu apdedzināsies, ja stāvēsi pa gabalu nejutīsi tās siltumu.~
Atgriezies. Mana sirds tevi sauc.
Tā nespēj dzīvot bez tevis.
Atgriezies. Jo nespēju dzīvot bez Tevis.
Skumstu pēc skūpstiem un siltuma Tava.
Atgriezies. Mans gars Tevi sauc, jo tam ir apnicis Tevi meklēt sapņos.
Atgriezies lūdzu. Lēnām mirstu bez Tevis.
Mans gars piekusis meklēt Tevi melnajā nakts tumsā.
Atgriezies lūdzu.
Jo sirds nepukst vairs tik strauji. Tai sāp par Tevi.
Atgriezies lūdzu!!!...Jo mirstu bez Tevis.
Atgriezies lūdzu, ja neēsmu tomērt Tev vienaldzīga.
...Katru vakaru, kad ej gulēt paskaties vai Tev blakus neviena nav... un ja es tur neesmu, tad droši ej gulēt, bet pieskaiti vēl vienu izniekotu nakti.....
Why you had to come into my life?
If I didn?t asked you to come.
You hit, you break, you stole my life.
You hurt me with your words.
You break me with your eyes.
You stole my life going away from me.
Why you left me here alone?
If I never asked you to leave.
You made me happy, strong and gorgeous.
I?ve been happy with you, my love.
Now I?m strong, when you?re gone.
I?ve been gorgeous, when you loved me.
Now I?ll be your sweetest poison.
Which will kill you!
I?ll make your life into nightmare,
Like you did it with mine.
I?ll make you cry,
Like I was crying at nights.
You can?t be able to sleep,
You?ll be thinking all time about me.
You?ll scream when I look into your picture,
And I?ll die without you, my darling.
I live in my dreams,
But my dreams will never come true.
They?re just dreams,
And they never realize.
Why can't I live like you?
Why I have to keep the pain inside?
Why just I can't let it go?
My life is one big nightmare,
And it never be paradise.
I want to live a normal life,
But it never realize.
Why can't I live like you?
Why I have to keep the pain inside?
Why just I can't let it go?
But I?m strong and I live.
I don?t cry and I don?t scream.
I just live in my dreams and nightmare,
And it?s really hard and faded.
I just lie and lie to you.
I can?t be perfect like you are,
And I always be nobody in this life,
In this cold, dark world.
Why can?t I live like you?
Why I have to keep the pain inside?
Why just I can?t let it go?
I can?t trust anymore,
And I don?t believe someone.
Everybody was lying to me
Not once, but many times.
Why can?t I live like you?
Why I have to keep the pain inside?
Why just I can?t let it go?
But I?m strong and I live
I don?t bleed and I don?t betray,
I just lie and don?t believe,
And it?s really strange and difficult.
Look into my eyes,
Look into my soul.
My eyes are full of pain,
My soul is alone.
Today, tomorrow, everyday
I?ll feel the pain,
I?ll be alone.
That?s my everyday.
Some say that I?m crazy,
Other say that I?m perfect,
But I know that I?m not crazy,
And I?m not perfect.
Today, tomorrow, everyday,
I?ll lie to myself,
I?ll bluff to you.
That?s my life.
Look into my heart,
Look into my mind
My heart is ripped,
My mind is in the air.
Today, tomorrow, everyday,
I won?t love you,
I?ll fly like a bird.
That?s so strange and unreal.
Live my life,
Feel my feelings.
My life is a nightmare,
I feel pain inside.
Today, tomorrow, everyday,
My life will be like hell,
I?ll die inside myself.
That?s so difficult and faded.
Who am I in this life?
I?m nothing, zero.
Why I was born in this world?
To feel the love,
Or be loved?
I know that I never will love someone,
And nobody will love me.
Why I?ll never love someone?
That?s a good question!
But why you break my heart?
Is that girl better than me?
Or I?m too ugly for you?
You know that I loved you,
I was addicted to you.
But now I?m strong enough,
And nobody will hurt me again.
Now I will break everybody?s heart,
I?ll be like you!
But somehow I?ll be better,
I won?t break my lovers heart,
Because I won?t have lover!
I don?t want to kill him,
Like you did it with me.
You kill me once,
But you won?t kill me twice,
I?m not so stupid!
When you hurt me,
I was bleeding and screaming,
I was crying inside my soul,
And I was lying to everybody.
But now, when I know,
That it was just illusion of my love to you,
I just want to laugh and laugh.
I loved you only in my mind,
I thought that I love you with my heart,
But it was my illusion.
Now I know
That I really never loved you!
Do you ever love me?
Tell me the truth.
Is that so hard to you?
Will you die telling me truth?
Are afraid to hurt me?
But I know that you can?t hurt me.
You hurt me once, but twice you cannot.
I?m just too strong for your truth,
And your truth will make me stronger and stronger.
Soon I?ll be unbreakable
And than I?ll live forever,
Without love and you.
This is the moment when I think about you,
About your feelings to me.
In this moment I think that you just playing with me.
Not playing just with me,
Even with my soul and heart.
You know what I feel,
What I feel to you.
You know that I really love you,
And it?s killing me inside.
Sometimes I think that I don?t have a heart,
I think that someone has ripped my heart out of me
And that someone is really you.
Today you?re with me,
Today you?re mine
Tomorrow you?re with someone else,
Tomorrow you?re won?t be mine.
How many girls do you have?
Why do you just can?t tell the truth?
The truth that you really don?t love me,
That you just playing with me.
That you don?t want to be with me,
But with that someone else.
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā saule mīl puķes rītausmā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā vējš mīl kokus diendusā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā jūra mīl smiltis liedagā,
Es gribu mīlēt Tevi,
Kā sirds mīl sirdi klusībā,
Es gribu mīlēt Tevi,vēl un vēl
Vismīļākajā tuvībā...
Atļauj man aiziet, neko nesakot...
Atļauj man palikt, neko nedarot...
Atļauj man dzīvot, Tevi nemīlot...
Šais'' aukstajās naktīs un dienās,
Kad Tu staigā vientuļš un skumjš
No debesīm ir sācis krist sniegs.
Zem šim pelēkajām debesīm,
Lietus un saule nebūs ilgu laiku redzamas.
Sniegs gurkst zem Tavām kājām kā
Biezputra pilna ar zemeņu zapti.
Tavas asaras pārtop par sāļu jūras ūdeni,
Kas ir kā nokusis sniegs pavasarī.
Bet Tava sirds klusītēm pielavās man
Un atņem manu sauli, ziedus un prieku.
Atstājot man skumjas un vientulību.
Bet Tu aizej laimīgs tālāk savu taku
Ar sauli virs Tevis un ar prieku dūšu manu.
Bet man tagad jācieš Tavs ziemas aukstums
Un vientulība bez Tava pieskāriena.
Tas nozīmē: man ir jāiet tālāk pakaļ Tev un
Jāmeklē atpakaļ sava dzīves taka.
Un tā no gada uz gada........
Es šonakt no vientulības nobeigšos... Es gribu skūpstīt Tavu karsto pieri, Tavas sārtās lūpas, es gribu aizmigt klausoties kā Tu elpo, jūtot Tavu maigo ādu piespiedies Tev cieši klāt, dzirdot Tavu sirdi, kas dauzās līdz ar manējo, jūtot Tavu smaržu, kas uzbudina un apreibina kā ziedošas ievas un jasmīni agrā vasaras rītā, kad viss ir norasojis... Tu man ļoti pietrūksti...
Kā gribētos pie Tevis būt tagad..
Vienu nakti vēl pie Tevis.
Es zinu, ka Tev es nepatīku ...
Tikai, kad Tu pagriezies ...
Un ar savu saulaino smaidu uzsmaidi kādai ...
Tikai ne man ...
Man sirds sāp tik ļoti ...
Kāpēc Tu tā dari ...
Kāpēc sāpini mani tik ļoti ...
Tik gaidu to brīdi ...
Kad mēs būsim kopā ....
Kā gribētu, lai savu smaidu Tu dod man ...
Kā gribētu es dzirdēt Tavu balsi ...
Kā gribētu Tevi just ...
Bet Tu tikai pasmaidi ...
Tikai ne jau man ...
Man Tu dod aukstu skatienu ..
It kā es nekas nebūtu ...
Un es jau sāku pierast pie tā ...
Un man sāk likties ...
.... es tiešām nekas neesmu ....
Es neesmu pelnījusi ko citi ...
Man nav lemts....
Nebūsim mēs nekad draugi ...
Un vairāk nevar vēlēties. ..
Un man nākas Tevi aizmirst ...
Kaut sirds to nespēj ....
Tikai Tu ... kopā mēs abi ...
Tikai ... manos sapņos ...............
Viss galds noliets ar līmi
Bet grīdu neredz, tikai saplēstas avīzes,
Avīzes un nodrāzti žurnāli,
Žurnāli ar meiteņu bildēm,
Bildēm ne tādām kā TU...
Ak, ko lai es daru, lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja šīs gaismas izdzisīs un vairs nedegs?
Un tagad vējš mani dzenā kā lapu ? vientuļu lapu..
Lapu kas meklē otru lapu..
Viss galds noliets ar viskiju
Bet grīda nošķiesta ar spirtu,
Spirtu un sirdi, lai mirtu,
To rokām manām vairs nepacelt dzīvu
Tik Tavas rokas to darītu siltu...
Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja vējš mani aiznesīs tālu?
Man vienam uz mēness ir staigāt tik skumji
Tik meklēju Tevi kaut zinu ka dumji...
Viss galds noliets ar mīlu
Tik tēva pistole, lode un šņabis pa grīdu
Es guļu un domas kā dzīvināt mīlu,
Mīlu starp tevi, mani un grīdu,
Grīdu kur dzērumā mīlēt es līdu...
Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas ja mana sirds beigs pukstēt uz laikiem?
Man vienam bez Tevis uz ielām tik skumji
Un zinu bez Tevis pat elpot man dumji....
/E.Markus/
Šī var būt pēdējā reize, kad saku šos vārdus..
Šī var būt pēdējā reize, kad saku ka mīlu
Sakot šos vārdus es zinu ka tīru,
Tik tīru kā Tevi man nedarīt brīvu
Brīvu no sevis, jo Tevi tik mīlu...
Un pēdējā reizē, kad mīlēsim kopā
Kārtējo reizi Tu teiksi: ?Tu domā...??
Un pēdējā reizē, kad kritīsim kopā
Mīla būs tikai putekļu slotā...
Un reizē šajā, kad mīlēsim kopā
Tad pēdējo reizi būsim vēl kopā
To reizi, kad mīlējām abi mēs kopā
Uz mūžiem es glabāšu mīlošā domā....
Kad kārtējo reizi mīlēsi domās
Un mani, un viņu dalīsi lomās
Tā mana loma būs puika kas solās,
Bet viņa loma uz mūžiem Tev domās...
Par domu tik vienu, kā nemīlēt, mokās
Tavs prāts un sirds vēl sāpēs lokās,
Bet dienās, kad domā ka mīlā Tev sokās
Tu atceries mani, kas sirdi tur rokās
Bet atmiņas kura ap Tevi tik grozās...
Kad kārtējo reizi zināšu ? raudi
Tad mana mīla Tev būs kā saldi
Tik saldi kā tikai mīlas maldi,
Bet mīla mana kā pārpilni galdi
Un galdi šie pilni tik mīlu kā kalni....
/E. Markus/
Es mirstu... es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. tik dūmi.. tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.
Vel tagad, kad patinu laiku es iepriekš un iepriekš arvien,
Es atceros laiku bez Tevis ? tik pīpji, gaļa un spirts...
Ak, neļauj vairs nokrist tik zemu, kad tad kad biju bez Tevis, bez sirds..
Bez Tevis man dzīve tik lēta.... tik lēta kā neteikti vārdi un flirts....
Bez tevis man dzīve tik lēta.. kā sēta ? veca, šķība un lēta
AR TEVI MAN MŪŽAM VĀRDI UN MĪLA TIK TAVA BŪS SVĒTA....
/E. Markus/
Esmu iemīlējies Tevī,
Bet kā, lai Tev to pasaka?
Kā izteikt?
Vai ar acu skatienu?
Vai ar vārdiem?
Vai ar skūpstu?
Esmu neziņā -
Ko lai dara?
Es gribu Tevi redzēt,
Es gribu Tevi sajust,
Es gribu būt ar Tevi,
Es gribu mīlēt Tevi.
Šis dzejolis ir domāts Tev:
Cerams, Tu to saproti.
Ar vārdiem, ar burtiem
Tev to gribu teikt.
Visas Latvijas priekšā gribu Tev teikt:
Es mīlu Tevi!
Bet vai Tu sapratīsi,
Vai sajutīsi?
Mani māc šaubas,
Bet mēģināt var.
Viss vēl priekšā man un Tev.
Mēs nonāksim paradīzē,
Kur būsim brīvi
Un visu mūžu pavadīsim kopā.
Es gribu Tevi redzēt,
Es gribu Tevi sajust,
Es gribu būt ar Tevi,
Es gribu mīlēt Tevi.
Šis dzejolis jau beigsies,
Bet vai Tu sajutīsi to?
Vai būsim mēs kopā?
Es gribu dzirdēt atbildi no Tevis.
Saki: es Tevi miilu!
Un sākums ir arī beigas.
Dzīve ir sākums,
Nāve - gals
Vidū mīla kā nedegošs skals.
Es negaidu nevienu glāstu,
Nevienu vārdu,
Neko, ko dzīve varētu man sniegt.
Jo man nāktos kliegt kā bērnam,
Kurš nezin laimi,
Kuru pašam ir jāaizsniedz
Un jāizbauda,
Lai nenāktos nožēlot padarīto...
(visiem, kuri mīl)
Uzdāvini man zilo debesjumu
Kad pirmā vakarzvaigzne spīd
Visās varavīksnes krāsās.
Kaut ikviena tā spētu manus sapņus piepildīt!
Ko vēlējos es aizmirst tobrīd
Es zinu, dzīvība ir mirklis īss
Vairs pati sevi nesajūtu
It kā es arī zvaigzne būtu,
Kas bezgalībā pazudīs.
Es lūkojos uz zvaigznēm,
Kas zemei dāvā maigu rasu
Un nemitīga es sev prasu,
Kad līdzīga es būšu tām.
Aizraujoša, spārnos paceloša...
Mīlestība.
Mānīga, sāpinoša, viltīga...
Mīlestība.
Tik grūti izprotama,
Tik ļoti visiem vajadzīga.
Kas īsti ir šī mīlestība?
Kur tā ir atrodama?
Sīrdīs?
Ne. Garā.
Ko tā mums dāvās?
Prieku? Laimi?
Vai sirdsdēstus nevajadzīgos?
Mēs cenšamies Tevi, mīlestība iepazīt...
Tu neļaujies...
Ar katru brīdi savādāka,
Ar katru brīdi neizprotamāka...
Kurš var pateikt kāda Tu esi?
Kurš Tevi ir patiesi iepazinis?
Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt. Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: "Es tevi mīlu,
Kā nava mīlējis neviens!"
Dzied mana dvēsele
Skumju dziesmu.
Asaras sit takti,
Un gaudas kā melodija skan.
Šī dziesma tik izjusta,
Un nekad vēl nedzirdēta.
Tajā skan kliedziens skaļš-
"Kāpēc neesi Tu mans?"
Manas rokas ir aukstas,
Un tajās lēni ledus kūst.
Pamazām tās kļūst sārtas,
To visu šajā dziesmā var izjust.
Stīga pēc stīgas,
Griež sirdi pušu
Vēlos izzust no šīs bezgalības,
Un neieraudzīt pat mušu.
Gribu pazust no visa
Jo viss starp mums klusa.
Aizbēgt no domām
Tālu, tālu projām.
Še, ņem manu salauzto sirdi,
Vai Tu mani dzirdi??
Nēēē.....nedzirdi,
Jo klusums
Sen jau iestājies starp mums.
Dziesmai nav gala,
Pat pēc gada...
Tā skanēs mūžīgi-
Skumji un negaidīti.
Es Tevi dievinu!
Es gribu būt vējš un ik dienas Tevi pavadīt.
Es gribu būt saulīte un ik rītu Tevi modināt.
Es gribu būt tumsa un ik nakti Tevi miegā pavadīt.
Es gribu būt Tevī, lai mēs nemūžam nebūtu viens bez otra.
Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj,
Liec savām lūpām mīļi klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj.
Kāpēc Tu man melo?...
Kāpēc man nestāsti patiesību?...
Kāpēc... Tu man nedod iespēju....
Iespēju dzīvot un pierādīt savu mīlestību?...
Kāpēc tieši tā?...
Es Tevi mīlu un Tev uzticos...
Bez Tevis manai dzīvei nav jēga...
Ir sāpīgi redzēt laimīgus cilvēkus,
Kuri ir kopā, jo tie nēesam mēs...
Es mūžīgi vēlos Tev būt blakus,
Bet Tu mani atraidi...
Jo uzskati, ka būs labāk,
Ja Tevi aizmirsīšu...
Bet es zinu... tā nebūs,
Jo es Tevi tiešām mīlu.....
Love is name
Sex is game
Game for two
Me and You
Ja es nebūtu iemīlējusies,
Es Tevi liktu mierā.
Ja es Tevi nemīlētu,
Es neraudātu.
Bet es esmu iemīlējusies,
Un es mīlu Tevi.
Un Tev no tā neaizbēgt.
Lai ko Tu darītu,
Lai ko Tu teiktu,
Es neatkāpšos,
Jo mīlu Tevi...
.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...
Tu atkal ievelc un izpūt - atkal smēķē?
Labāk noskalo savu bēdu peļķē
Necenties labot neko, labāk paklusē
Tāpat neviens nebūs Tavā pusē
Tu kā nekas būsi un paliksi
Līdz atnāks kāds un teiks - celies!
Bet piecelties ir grūtāk nekā krist
Dziļā izmisumā atļauties dzist
Bet izdzist jau katrs muļķis prot
Vai tiešām tik grūti ir mācīties dot?
Ņemt mēs katrs protam un gribam
Bet savu sirdi atdot citam
Vai mākam?
Mēs tikai ejam un izliekamies
Tēlojam tos, kas neesam
Krītam depresijās un ceram
Kad atnāks kāds - kam mēs deram
Cilvēks, kas der cilvēkam?
Vai mēs ticam pasakām?
Paskaties apkārt cilvēks cilvēkam nav
Tikai tukšums un sāpes atkal jau...
Katram vienu siltu sirdi,
Kurā mēness gaismu liet!
Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...
Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....
Reiz es sev jautāju
Kādēļ vispār dzīvoju?
Lai vientulību justu?
Kas manai dzīvei uzliek krustu.
Lai sāpes mani spiestu
Jeb dziļas rētas grieztu.
Tas mani neatstāj ne brīdi
Griežot brūces kā par spīti
Esmu viena katru dienu
Un Tu savā pasaulē
Ir kā neizsapņots sapnis
Kurš dzīvo manā iztēlē.
Kurš gan saprast mani spēj?
Manus sapņus, sāpes, jūtas....
Izskalo acis, izskalo sirdi.
Izskalo acis, izskalo sirdi
Vai to, kas notiek Tevī, Tu dzirdi?
Pieliec ausi pie savas sirds
Tik ilgi nav sevī nirts!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Neslēpies tumsā, vai mani dzirdi?
Pietiek spēlēt uz nenoskaņotām stīgām,
Tev patiesībā ir apnicis būt īgnam!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tu taču neesi viens, vai dzirdi?
Ļauj sev sapņot, ļauj sevi mīlēt,
Nevajag citu nepaveiktos vārdos zīlēt!
Izskalo acis, izskalo sirdi
Tevi mīl, vai tagad Tu to dzirdi???
Brīžam Tu sēdi un vienkarši domā
Vai būt sliktā vai labā omā?
Vai atkal tēlot to, kas Tu nēesi?
Vai mēģināt parādīt to, kas reiz būsi?
Bet pārējie tāpat Tevi nesapratīs
Tikai pasmiesies un ar pirkstu parādīs
Un tad atkal Tu stāvēsi un domāsi
Savu dzīvi no jauna zīmēsi
Vai varbūt no putekļiem līmēsi
Un atlikumus no tās lasīsi
Kopā kāsīsi
Bet dzīve jau ir viens vesels
Tik domās tā sadalās gabalos
Plīstošos, lūztošos, drūpošos
Un kad Tu stāvi savas dzīves drupās
Tu nožēlo visas savas kļūdas glupās
Tu vēlies laiku pastumt un pavilkt
Brīdi ilgāk pagātnē palikt
Bet tāda iespēja dota Tev nav
Un jādzīvo tālak atkal jau
Bet pasēdi, padomā mazu brīdi
Varbūt laiku apturēt šobrīd?
Paliec un neaizej, vienkārši pasēdi
Nevis skrien un meklē, bet pagaidi!
Zēns teica meitenei:
-Es Tevi mīlu!
Bet meitene neko neatbildēja.
Tad zēns teica:
-Es Tev atdošu savu sirdi!
Meitene paskatījās, bet neko neatbildēja.
Tad zēns izrāva sev no krūtīm sirdi un sniedza to meitenei.
Meitene teica:
-Es arī Tevi mīlu, ņem arī manu sirdi!
Zēns pagriezās un aizgāja, jo cilvēks bez sirds to nesaprot!!!:(
Vai tiešām Tevi mīlēt, man ir liegts?
Vai tiešām tas ir ceļa beigas?
Vai tiešām jāpaliek man vienai?
Ar sāpēm sirdī neizdzēšamām.
Jā, milēt Tevi, nav man liegts
Un dziļi sirdī sāpes ciest
Bet tā esmu tikai es pati
Kura vienkarši alkst pēc mīlestības
Alkst pēc Tavas elpas un dvašas
Alkst pec Taviem skūpstiem
Es negribu ļaut pazust tiem,
Bet tas ir tikai sapnis
Kuram piepildīties nebūs lemts
Jo tas esi vienīgi Tu
Un Tavi vārdi bij vienkārši spēle
Spēle ar manām jūtām pret Tevi
Nezinu vai piedot Tev, vai naidu viest
Bet neatkarīgi no izvēles manas
Jacieš būs tikai un vienigi man
Jo tā ir tikai spēle
Ka kaķim ar peli, kur
Rezultātā pele tiek notverta
Pamīcīta pa ķepām un nonāvēta.
Skarbi, bet tā nu tas ir!
Nesen Tevi pat nepazinu, bet tagad bez Tevis savu dzīvīti nemaz nevaru iedomāties... :)
Mani mierina tik doma viena:
Ka tiksimies kādreiz!
Tad ieraugot viens otru mēs:
Mīlus vārdus spēsim teikt!
Paiet diena un nakts,
Tālums mūs šķir,
Paiet dienas un gadi,
Bet tālums vel šķir.
Kam sirdij tik vientuļi,
Dvēselei skumjas.
Vai mainit ko spējam,
Ko liktens sen lēmis!
Varam ja gribam,
Varam ja mīlam,
Jo mīlai ir vara,
Tai robežu nava
Vairs nebūs ne diena,
Kas vientulibā būta,
Ja īstu laimi baudīsim,
Viens otram sirdis atdosim.
(Veltījums Ievai no bauskas rajona)
Lai nāk kas nākdams,
Lai notiek kas notikdams,
Es Tevi mīlēšu līdz savai nāves stundai...
Every step that I take is another mistake to you... :(
Es redzēju sapni,
Sapni par Tevi un mani!
Tu biji laimīgs,
Tu mani apskāvi un cieši turēji...
Es biju vel laimīgāka,
Jo tas biji Tu, kas mani turēja,
Tāpat kā tonakt,
Kā tonakt, kad dejojām...
Es par to vel sapņoju...
Tas bija tik īss brīdis.
Kā vēlētos es
Tevi apskaut un cieši turēt sev klāt,
Nekad nelaist vaļā...
Tu vairs nezvani un neraksti,
Tieši tagad, kad man ir visgrūtāk...
Liekas, ka esi aizmirsis mani
Un man tas sāp...
Tici, ka labāk jutīšos es,
Ja kaut reizi dosi man ziņu,
Ja kaut reizi aprunātos mēs,
Kaut reizi tu mani apskautu...
Un lidotu debesīs es,
Ja Tu mani atkal noskūpstītu...
Es šodien beidzot brīva jūtos
Nemocos vairs sapņos ļaunos
Tik zinu, paldies Tev par to
Ka devi man iespēju pēdējo
Es apsolu Tev pierādīt
Ka mani var arī neienīst
Reiz jau Tu teicies, ka mīli
Bet beigās tomēr vīli
Tad nāci pie manis tik domās
Sapņos ļaunos un cerībās,
Bet tagad es zinu uz brīdi
Mazmazītiņu laika sprīdi
Es laimīga būšu pie Tevis
Un spēšu es nežēlot sevi
Es ceru, ka šoreiz ilgāk
Mazlietiņ skaistāk un patiesāk
Mūsu mīlestības pavediens vērpsies
Godīgumā un patiesībā tērpsies
Un pat tad, kad laiks tai būs beigties
Tu man par draugu sauksies...
Mīlestība ir tas, ko Tu man nozīmē... Un Tu man nozīmē VISU!
Es vēlētos kļūt par putnu
Un lidot augstu debesīs,
Es būtu brīva
Un redzētu Tevi,
Lai kur Tu arī būtu!
Es vēlētos kļūt par ūdeni,
Par vienu lāsi,
Kas kristu no gaisa
Un atvēsinātu Tevi
Karstā dienā!
Es vēlētos kļūt par zvaigzni
Un krist lejā,
Es būtu spoža
Un dotu iespēju Tev
Piepildīt Tavas vēlmes!
Es vēlētos kļūt par sirsniņu,
Kas pukstētu Tevī...
Tu justu manu siltumu
Un iemīlētos manī...
Gribu Tevi aizmirst, jo zinu
Ka tā būtu vislabāk,
Bet kā, lai Tevi aizmirstu?
Kā, lai aizmirstu, ja gribētu,
Lai ausīs skan Tavi vārdi?
Ja gribu sajust Tavu smaržu?
Ja gribu Tevi izjust?
Izjust Tevi visu...
Tāpāt kā tonakt...
Kāpēc viss ir ideāli uz tik īsu brīdi?
Es ienīstu sevi, jo gribu es Tevi......
Es ienīstu Tevi, jo Tu laikam negribi mani....
Kāpēc Tev pret mani nav jūtas, tāpat ka man pret Tevi?
Bet varbūt ir???
Kāpēc tagad skan tā dziesma,
Kura tik ļoti man atgādina naktis, ko pavadijām kopā?
Kāpēc tieši tagad, kad man ir tik slikti?
Kāpēc vispār bija tik labi - gan Tev, gan man?
Ja neko pret mani nejūti, kāpēc biji tik laimīgs ar mani?
Bet varbūt viss atkal bija meli???.....
Nēesi iedomājies, ka mēs esam radīti viens otram?
Tad padomā...
Visu jau var mainīt un pagātnes nepiepildītos sapņus un cerības ietvert tagadnes sapņos!!!!
Katrs meklē to, ko pazaudējis - es meklēju mūsu mīlestību....
Manai sirdij tagad ir tik auksti, jo Tu esi pie citas...
Bet tik un tā es ilgojos un gribu tikai Tevi...
Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds...
Vai ar to Tev nepietiek?
-Es ienīstu Tevi!-
Tu saki,
Un es tam ticu.
Cik dažreiz
Grūti ticēt,
Ja saka:
-Es tevi mīlu!-
/Arvīds Grigulis/
Saldā elpa, siltās rokas,
Tavas acis, kas grimst manās,
Izdzēš vienatnības mokas
Bezgalīga sakļaušanās.
Pacel mani, pacel sevi,
Mosties - dari mani dzīvu,
Lai es saplūstu ar Tevi,
Skaidru, laimīgu un brīvu.
Mirdza Ķempe
Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība.
/Z.Mauriņa/
Smagāk nekā pievilties ir sagādāt
pievilšanos citiem.Ceļš no vārda
līdz darbam ir tālāks nekā no zemes
līdz saulei.
/Zenta Mauriņa/
MEITENE RUNĀ PAR NELAIMĪGU MĪLESTĪBU.
-Mīļais,
Man ir skumji,Jo
mana mīlestība ir nelaimīga...
Tu
nemīli mani...
-Mīļā,
Es tevi
ļoti, ļoti mīlu!
-Un tomēr mana
mīlestība ir nelaimīga
Ēs to
jūtu.
Varbūt es Tev esmu
trīspadsmitā?
Tu man esi pirmā,
Un
es Tevi ļoti,ļoti
mīlu!
-Nezinu,mīļais,
Man ir
skumji
Jo es jūtu, ka mūsu mīlestība ir
nelaimīga...
Varbūt Tu man esi
trīspadsmitais?
Nezinu,
Bet man ir
ļoti, ļoti skumji,
Mīļais.
/Arvīds Grigulis/
Nekas te, zemes virsū nav
mūžīgs, ne lieta, ne cilvēks mums
nepieder. Tikai īsākam vai garākam brīdim
augstāka vara mums visu aizdod; mums
jāpaliek nomodā un jābūt pateicīgiem, lai
mēs kādā dienā nepaliktu tukšām rokām un
nemierināmu sirdi.
/ Zenta Mauriņa /
Dievam un mīļotajam cilvēkam mēs esam
tuvāk,pieverot acis un klusējot,nekā tad,
kad to aplūkojam ar palielināmo stiklu
un apbruņojamies ar vārdu sistēmām.
/Z.Mauriņa/
Tu jau pieproti to mākslu
Citus sāpināt!
Nezinu vai speciāli tas,
Bet Tev tas izdodās!
Skūpsts var būt maldīgs, bet tomēr kaislīgs!
Es nezināju, ka var tik jauki aiziet gulēt un saldi pamosties, Tik cieši kādu mīļot un ļoti satraukties, Es nezināju, ka kādu var tik ļoti gribēt.
Ir novītis zieds
Ar draudzības beigām,
Bet tik tālu iets
Un viss vējā...
Ir tā, ka mani
Kāds ienīst.
Un reizē arī kāds iemīl.
Ja nebūtu mani cits saticis,
Te stāvētu otrs ..novītis!
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to neizproti...
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to noliedz...
Kas man jādara,
Lai Tu mani saprastu?
Kas man jādara,
Lai Tu mani iemīlētu?
Kas man jādara,
Lai Tu man dotu iespēju?
Iespēju Tevi mīlēt...
Un dzīvei jēgu dot.....
Sameklē mani
Ja vari...
Pameklē, ja nav grūti
Esmu paslēpusies Tavās ilūzijās...
Es Tavas acis sedzu ar miglas segu..
Es gribu, lai Tu jūti
Kā tiecies pēc manis,
Bet manis nav...
Esmu Tevī...
Tevis izdomāta..
Es sasniegšu sauli...Es sasniegšu visu ko tik tu man lūgsi...
Es uzkāpšu uz mēness...
Zagšu kaimiņiem puķes...
Es darīšu visu...
Bet Tu atļauj man to visu pasniegt Tev...
Piedod man, ka redzot Tevi
Un Tavu jauko smaidu,
Mana sirds pukst straujāk,
Un Tevī ieskatos es vairāk.
Grūti man no Tevis skatu novērst,
Grūti nenoglāstīt.
Grūti neraudzīties acīs Tavās,
Kas aizmirsties man liek.
Taču brīžiem nezinu es
Raudāt kā bērnam man vai smiet
Par likteņa šķēršļiem liktiem,
Ko nemūžam nenovēlu citiem.
Piedod man, ka nevaru
Piedod man, ka nespēju
Ķermeni un jūtas kontrolēt.
Piedod man, ka mīlu Tevi es!
Arī man nenāk miegs,
Man grūti bez Tevis,
Bet liktenis mani pie Tevis ir vedis...
Es aizveru acis un sapņus Tev sūtu.
Ak, kaut tuvāk viens otram mēs būtu...
Ak, cik skaisti viņš prot pateikt vārdos to,
Ko es pat negaidu!
Dzirdot tos, es vienmēr pasmaidu.
Dzejā pasaka viņš to, ko jūt
Un nebaidās...nebaidās viņš smieklīgs kļūt!
Tā dzejnieks mīl...
Un viņa jūtas patiesas.
Nevienam tās nav aizliegtas...
Ciik ilgi drīkst tā domās kljeot, celt atmiņas kaut smagas tās, cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt - vai godīgāk nav pateikt negaidiet....
Šī dzīve neizturamā liek jukt man prātā.
Reizēm šķiet, ka nav jēgas dzīvot.
Mana jēga - aizlidojusi,
Kā putni.
Nav jēgas...
Nav jēgas nekam un nevienam.
Bet to nesaprot neviens.
Es kliedzu:
NAV JĒGAS!
Bet mani nedzird un negrib dzirdēt...
Sāp man viss..,
Bet visvairāk sirsniņa..
Tā raud un raud un nerimstas
To dziedēt vari tikai Tu un siltums Tavs..
Ja vēlēsies, lai mana sirds nerimstas-
Nenāksi pie manis, aizmirsīsi..
Bet ja vēlēsies būt ar mani-
Centīsimies būt mēs kopā-
Cīnīsimies...
Pakš ... pakš... - aiz loga nopil pēdējās lietus lāses;
Tās aizskalo visus netīrumus un gružus.
Zeme padzeras un notās aug jauna dzīvība.
Mani pārņem mīlestība.
Pakš...pakš... - man norit pēdējās rūgtās asaras;
Tās aizskalo ciešanas un sāpes.
Es esmu bezspēcīgas, bet sirdī kaut kas plosās...
Tur atriebība rosās.
Kādēļ apkārt viss tik miglains?
Kaut zinu to, ka ārā saule spīd.
Tās tikai asaras, kas visu dara blāvāku
Un manu sirdi sažņaudz mazāku.
Bet redzot Tevi visa migla gaist...nē...
Es negribu vairs Tevi vaļā laist!
Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi.....par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi...par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi...tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... par mums...?
Jau tūkstošiem veidu izdomāju kāpēc Tu man neraksti.
Domāju, ka viens būs pareizs
Un vis būs kārtībā,
Un atkal mēs būsim kopā.
Protams, ka viens bij pareizs
Tas pats reālākais,
Tas kam es vismazāk gribēju ticēt-
Tev ir cita
Tavs smaids,
Tavi maigie glāsti,
Tavi skūpsti,
Tagad man ir liegti uz visiem laikiem.
Tas viss priecē citu.
Kā aizmirst var vārdus ko nozīmi sapratām vienīgi mēs?
Kā aizmirst var brīžus, kad lūdzām, lai apstājas laiks?
Laikam tas nabija Tev nemaz svarīgs
Bet zini.......man tas bija VISS
Viss likās tik skaisti, tik burvīgi,
Katra diena man bija kā pasaka.
Kā pasaka, kurā es biju princese, Tu - princis...
Es lidinājos pa mākoņiem, tik brīvi,
Tik nepiespiesti, tik brīnišķi!
Bet mani māca šaubas, es neticēju,
Tas taču nenotiek ar mani,
Tā princese nemaz neesmu es!!!
Bet sirdī es cerēju, ka varu būt laimīga...
Patiesi laimīga.
Mani māca bailes,
Tevi pazaudēt! Bet tomēr...
Es biju laimīga, no sirds,
Līdz Tu man šo laimi liedzi.
Manas debesis sagruva un pasaka beidzās,
Princese izgaisa, bet princis -
Tas palika... manā sirdī.
Uz mūžību.
Tas ir tik pēkšņi -
Tev acis atveras:
Tu redzi otru tik lielu
Un pats sev liecies mazs.
Kaist vaigi, acis staro,
Un sirds tik skaļi pukst,
Un lūpas kā pa miegam
Tik vienu vārdu čukst...
Tas ir pavisam pēkšņi -
Jau brīnums noticis:
Tu esi ieraudzījis,
Ka otram piederi viss...
Sievietes bez vīrieša sabiedrības novīst, bet vīrieši bez sievietēm kļūst dumjāki!!! (A.Čehovs)
Mīlestība ir kā sega, kurai pa priekšu ir jātdot savs siltums, tad tā Tev atdos savu divtik, taču segas paliek netīras un bieži mazgājot dilst, tapēc tās ir jāmaina, bet ir grūti, jo pieķeramies un iemīlam, bet veco tik grūti pamest un ne vienmēr jaunā silda tikpat labi kā vecā...
Upes tek pa straumi,
Liepas plīvo pa vēju,
Draugi uzrunā mani.
Viss ir rāmi un mierīgi, tikai..
Tikai sirds nemierīga, Tevis dēļ...
Krīt koku lapas,
Raibi, tik raibi visapkārt.
Ir tik daudz krāsu-
Saules un zāles krāsa,
Iztēlē radīta laimes krāsa,
Atmiņu un prieka krāsa,
Pilnības un bagātības krāsa.
Bet visspilgtākā no tām - mīlestības krāsa..
Es lūkojos Tevī uzmanīgi...
Un saprotu bez Tevis man nav neviena...
Tu man esi viss...
Es ieskatos Tavās acīs tā ir tik skaistas kā nevienam...
Tavs smaids māca arī mani smaidīt gan priekos, gan bēdās...
Es varu pateikt godīgi es nezinu kad būs pasaules gals, kad beigsies kari...
Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu droši...
KA TEVI MĪLU!!!!
Man likās, ka nosargāsim ko tik ilgi meklējām
Ka nav tāda spēka virs zemes, kas spētu mūs šķirt,
Bet es kļūdījos
It vis šajā pasaulē piedzimst un mirst
Šķiršanās vienādi sāp
Nav svarīgi kurš iet prom un kurš tiek atstāts
Tā es domāju, bet atkal kļūdījos
Tu tikai pasmējies, kamēr es atkal vientuļa sēdēju un raudāju.
Apsmiet, nodot un pamest ir viegli,
Bet tas sāp. Sāp un Tu nejūties mīlēts...
Atpakaļ ceļa vairs nav
Un vis ko es drīkstu ir velreiz atskatīties....
Kāpēc Tu sāpināji mani?
Kāpēc liki ticēt, ka patīku Tev es?
Kāpēc.......?
Reiz sadūšojies un uzrunāji mani
Teici, ka patīku Tev,
Dāvāji man rozi,
Sūtīji vismīļākās sms,
Teici, ka Tavai sirsiņai lieku straujāk pukstēt.
Un es Tev kā muļķe noticēju,
Domāju, ka beidzot es laimīga būšu.
Bet Tu tieši pretēji - salauzi manu sirdi.
Mans sapņu burbulis pārsprāga,
Tagad es guļu bezspēcīga.
Cenāos pie kaut kā pieķerties, lai pieceltos.
Kāpēc.....?
Kāpēc tieši es?
Kāpēc es nevaru būt laimīga?
Man tiešām sāp,
Ka Tu spēleējies ar manām jūtām
Ar manu sapni,
Un ar mani pašu.
Kāpēc.....?
Kāpēc tieši es?
Tagad vis rādās melnās krāsās.
Sirsniņa pilna sāpju,
Asaras rit pār vaigu.
Man vis bija vienalga.....
Bet es zinu, ka piecelšos,
Piecelšos un iešu tālāk.
Gan jau, ka laiks mazinās manas sāpes
Un varbūt....!
Varbūt kādreiz es būšu laimīga.
Bet zini...
Man vienmēr trūks tā mazā daļiņa no sirds kas pieder TEV!
Tas ir vienkārši fantastiski
Kā tu spēj aizskart manu sirdi,
Esot ar Tevi, manī rodas tādas sajūtas,
Kādas es nekad nespēšu izskaidrot
Smaids Tavā sejā, liek justies,
Justies kādam vajadzīgs
Vairāk Tu pasaki,
Pasaki neko nesakot
Tagad beidzot es zinu,
Zinu kā ir dzīvot mīlētam...
Mīlēt ir grūti,
Ciest tiek Tev daudz..
Saprast kas notiek,
Tev īsti nav ļauts..
Sāp sirds..
Ja mīlestība šaubīga.
Ir prieks..
Ja viss kārtībā!
Es nezinu vai es mīlu-
Tik mazliet to jūtu,
Bet varbūt mana sirds
Tik mani maldina.
Es negribu mīlēt,
Jo mazliet sāpina,
Bet ir dienas, kad vēlos,
Būt viņam tuvumā.
Es viņu veēl kārtīgi - nepazīstu.
Bet daudz ko par viņu zinu.
Man viņa patīk un nepatīk daudz lietu,
Bet gribu būt kopā un just mīļumu!
Mani mūžā ir sāpinājuši,
Negribu atkal to just,
Tādēļ baidos mīlēt - viņu..
Ir smagi apzināties, kad līdzās vairs neesi man!!!
Es pēc Tevis ilgojos, skumstu!!!
Gribu Tevi piekļaut sev cieši klāt, glāstīt, skūpstit!!!
Izteikt tos vardus, kas man sirsniņā!!!
Vēlos tikai Tevi, tikai Tevi, sev piekļautu cieši, cieši klāt!!!
Šie skūpsti šie glāsti
Kas reiz skāra manu seju
Tas vis man pietrūkst
Ka gaiss ko elpot
Šīs acis, burvīgas un skaistās
Kuras lukojās uz mani
Tas vis man pietrūkst
Jo neesi man blakus
Šie čuksti
Kuri reiz piepildiija manu sirdi
Tas viss man pietrūkst
Jo pazudis esi Tu
Kāpēc Tu pazūdi tieši šajā mirklī
Kad esi vajadzīgs
Kqd sāku iemīlēt Tevi patiesi
Tavas acis, skūpsti,
Pietrūkst man
Tu man es viss,
Es Tevi mīlu no visas sirds,
Tu esi man vienīgais,
Bet vai Tu mīlii mani???
Tas ir jautājums uz ko Tev ir jāatbild!!!!
Tavas acis ir kā divas zvaigznes debesīs.
Tās ir tik skaistas, ka nez vai mani pamanīs.
Bet Tu katru dien'' ej man garām,
Un katru dien'' es cīnos ar jūtām savām.
Nez vai varu sacīt, ka mīlu Tevi,
Jo nemaz nepazīstu tik labi Tevi.
Kā lai Tev to pasaka... cik ljoti Tu man patīc!
Un zinu, ka vēlos Tevi mīlēt...vienalga ko citi par to sacīs!!
Ja man kāds būtu teicis, cik smagi būs, es viņam nebūtu ticējis.
Bet tagad, es zinu, ko viņš domaja
Ar to vienu vienīgu, vārdu smagi, es tagad zinu,
Tagad, kad mīļotās vairs nav blakus, es jūtos,
Kā izsmelts līdz pat pēdējai pilītei, vairs nav
Spēka, turpināt iesākto, vairs es nevaru.......vairs nespēju...........................
Es brokastis neēdu, jo mīlu Tevi,
Es pusdienas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es vakariņas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es naktī neguļu, jo gribu ēst!!!
Neļķes mūžs.
No zaļās zāles izsprucis
Mazs asniņš noguris.
Paiet dienas asniņš stiepjas,
Pēc lieluma tas tiepjas.
Nu jau stublājs parādās,
Zaļa lapa uzradās.
Cik šis stalts mēneš laikā,
Tīri smuks - tīkams vaigā.
Bet te pēkšņi kādu dienu-
Ieraugu es pumpur vienu;
Cieši noslēgts sakļaujas,
Vaļā vērtin neļaujas...
Paiet stundas sprakšķēt sāk -
Pasaulē ziediņš nāk;
Spilgti sārtiem vaidziņiem,
Maziem samta ziediņiem!
Paiet dienas noskumst neļķe,
Blakus tai ir varen peļķe.
Savu mūžu izbeidzot
Peļķes dubļos noslīgšot...
Atmiņas par asnu paliks,
un jūsu sirdis mierā neliks...
Tūkstots reižu nākts,
Tūkstots reižu garām paiets,
Tūkstots reižu sākts,
Tūkstots sapņu vējā palaists.
Vai tūkstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu...?
Mīlas mokas.
Es atdevos Tev, es piederu Tev - tikai Tev,
Es gribēju Tevi,
Tu gribēji mani -
Tu čukstēji man skaistus vārdus nakts klusumā.
Tad atvadas un nākamā diena,
Un tas, kas noticis starp mums nenozīmē Tev neko...
Tie vārdi ko teici bija tikai vārdi,
Tukši, bet skaisti vārdi.
Viens mirklis un Tevis vairs nav.
Tu negribi mani,
Es gribu Tevi.
Tas, kas bijis starp mums man mūžam neaizmirst,
Es glabāšu to sirdī!
Tev bija manas sirds atslēga,
Bet Tu to nepielietoji.
Tā palika viena dubļos guļam!
Tava sirds pieder citai,
Ne man,
Un man to nedabūt.
Nav Dieva rokās tas vai mīlēsi Tu mani,
Nav manās rokās tas,
Vai mīlēsi mani, vai nīdīsi,
Tas ir Tavās rokās.
Tie pēdējie vārdi aizejot no lūpām Tev skan:
"Mēs varam būt tikai draugi, nekas cits!"
Un pazūd viss,
Tas ko teici man un solīji
Viens vārds un nekā vairs nav,
Ir tikai atmiņas vientuļas,
Un nevajadzīgas atmiņas.
Tu mana pagātne,
Es Tava pagātne,
Mana sirds tagadne!
Mana sirds sāp tā lūzt,
Bet Tu ej un saki to vārdu draugi,
Bet nespēju Tev teikt to vārdu draugi,
Jo mīlu Tevi!!! labāk mirt nekā redzēt kādu citu tavos apskāvienos!
Mana sirds lūzt-
Tā neiztur''
Un viss...
manis vairs nav-
nekur manis vairs nav!
Par ko spēju, domāt, tā esi vienīgi Tu!!!
Tu esi viss, Tu esi visa mana dzīve,
Tu man liec justies, mīlētam,vajadzīgam!!
Bez Tevis nevaru iedomāties turpmāko, Tu esi man viss!!!
Bez Tevis nevaru, Tu man esi sirsniņa uz mūžu!!
Es gribētu būt vējš,
Jo tam nevajag roku, lai pierādītu savu maigumu.
Es gribētu būt saule,
Jo tai nevajag apskāvienu, lai pierādītu savu siltumu.
Es gribētu būt ūdens,
Jo tam nevajag auguma, lai cieši piekļautos.
Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju,
Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju
kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis,
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi
Varbūt vienreiz atmodīšos
Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ Tevis,
Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu,
Es atkal mirstu...
Es tuvojos zemei...
Slīkstot Tevī....
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri
Es tuvojos zemei...
Murgoju un pieņemu patiesību un melus,
Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē
Vienmēr apmulsušas domas manā galvā,
Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties
Es mirstu atkal
Es tuvojos zemei,
Slīkstot Tevī,
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri...
Tu ej tālāk un kliedz,
Kliedz uz mani, esmu tik tālu,
Es atkal nebūšu salausta,
Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ...
Klusā vakarā
Teici Tu atā
Tā reiz beidzās stāsts-
Dzīve apstājās...
Sirdī tukšums mīt
Nezudīs tas arī rīt-
Nekad nespēšu mīlēt kādu
Tik ļoti savādu
Kāds biji Tu...
Saki, lūdzu-
Kā man tagad spēt
Kādam noticēt?
Labāk paklusēt
Un savas sajūtas slēpt...
/Es mīlu Tevi/
Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....
Kāpēc esmu es kautrīga?
Tevi ieraugot...
Kāpēc es apmulstu?
Ar Tevi runājot...
Kāpēc Tu sāpini mani?
Ar citu dejojot...
Kāpēc Tu devi man cerības?
Tā jauki pasmaidot...
Vai Tu spēlējies?
Jautājumus uzdodot...
Vai Tu man meloji?
Mīļi acīs skatoties...
Kāpēc es par Tevi rakstu?
Un domāju...
Vai tā bija spēle, tas bija tikai teātris?
Šai naktī...
Ak vai, piedod...
Protams, ka Tu drīksti ar mani parunāt, ar citu padejot...
Jautājumus pajautāt, acīs ieskatīties...
Ko gan varu liegt Tev es!
Tā taču esmu tikai es, bet kāpēc....
Kāpēc, kāpēc šis teātris???!!!
Par Tevi vakar domāju,
Kaut pirmo reizi redzēju...
Likās jau, ka viss izdosies
Ak, nē, tad jau cita...
Es jutos zemē iemīta
Ak, nē, viss bija ok...
Es tikai vēlējos kaut mazliet,
Kaut mazliet tās burvības, kas bija citiem...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi viss!
Tu esi mana dzīve,
Tu esi man prāts, manas domas, manas jūtas!
Tu esi mana sirds...
Tu liec manam ķermenim viegli trīsēt,
Tu liec man uztraukties un skumt.
Tu liec man domāt par Tevi!!!
Tevis dēļ es pārdzīvoju,
Tevis dēļ raudu...
Tevis dēļ es aizmirstu par sevi...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi pilnīgi viss!
Es mīlu... klusi mīlu Tevi...
Un viss...
Vai vajag daudz,
Lai sauktu Tu par savu,
Kas nepieder vēl Tev?
Pavisam maz, pat ļoti maz
Ir vajadzīgs,
Lai piederētu?
Dažkārt mīlestība sākās ar draudzību, bet ne vienmēr ar to arī beidzas... patiesībā ļoti žēl... kaut gan - bieži vien mums kāds ir nodarijis pāri tik ļoti, ka tādu draugu nemaz negribās...savāda tā dzīve...
Tu atgriezies, lai sameklētu to,
Kas pazudis ? sirdsapziņu
Tu atgriezies, lai lūgtu to,
Ko nelūdzi nekad ? piedošanu
Tu atkal atgriezies, lai sajustu,
Ko nejuti nekad ? mīlestību
Bet, vai atgriezīšos arī es,
vēl nezinu?
Lai runā, ko grib,
Bet sirds ir tā vienīgā,
Kas šobrīd spēj just
Un izlemt,
Ko darīt
Jo Tu esi es
Un es esmu Tu
Un viss, kas man pieder
Ir arī Tavs
Un otrādi?
Jo tikai mīlestība
Ir tā,
Kas mūs vieno
Un jūtas,
Un dvēsele Tava
Smiekli un asaras
Tā arī ir daļa
No mums
Sauc to kā gribi ?
Mīlestība vai nē,
Bet tas, kas te notiek
Ir mūsu pasaule?
Pati labākā
Un tīrākā
Bija šī mīlestība,
Bet nu tas ir liegts,
Jo tālu Tu esi
Un vējš ir aiznesis
Līdzi to Tev
Bet zini, ka vienmēr
Mana sāpošā sirds
Piederēs Tev
Un sirdij Tavai?
Par ko gan man tā
Ir nācies ciest
Un kāpēc mīlēt
Ir tik sāpīgs prieks??
Neko jau cilvēks nespēj gūt ar varu
Bet vēsums Tavs man dziļi sirdī skar
Es Tevi mīlēju kā vien mīlēt var
Un devu visu ko vien sniegt es Tev varu...
Tu visu paņēmi ar vēsu vieglu roku
Bij tavās lūpās smaids...
Vai tas ir riebums, mīla vai naids
No kā es katru mirkli ciešu?
Es nezinu, bet Tevis dēļ es varu visu...
Ciest, zemoties, pat iet kur nāve skar...
Es Tevi mīlēju kā vien mīlēt var!
BET, NEKO JAU CILVĒKS NESPĒJ GŪT AR VARU!!!!
Milu Tevi, milu Tevi,
Vienmēr esmu mīlējis,
Kamēr Tev sirsniņa pukst,
Tikmēr vistas kūtī klukst!
Dzīvē ir tādi mirkļi, kad pēc kāda skumsti tik ļoti, ka vēlies izraut tos no saviem sapņiem un apskaut.
Es mīlēju kādu un tā nebiji Tu
Es apbrīnoju kādu un tā nebiji Tu
Es apdāvināju kādu un tā nebiji Tu
Bet vairs tā nebūs, jo satiku Tevi un kāds biju es.
Es pacēlu papīru un tur bija šis:
Tu esi dārgums, kas saulītē viz!
Ir tik skumji,
Ja nevari pateikt,
Ko sirds vairs nespēj slēpt
Varbūt vēl mirkli
Spēšu es klusēt
Bet visa pasaule
Kādam grūs,
Kad manas jūtas
Zināsiet jūs
Kāds, protams, būs laimīgs,
Kā vienmēr,
Kad otram sāp
Ket, ko gan darīt,
Ja tāda ir dzīve ?
Nav taisnības ne mirkli
Kaut gan, kas zin?
Varbūt vienkārši nespējam
Novērtēt to,
Kas mums ir
Un sajust to..,
Kad esam laimīgi
Tad baudām to mirkli
Kā vien mākam,
Kad sāpes mūs māc
Tad spējam domāt
Vien par to,
Kaut dzīvē vienmēr
Būtu kāds,
Kas sargātu mūs?
My heart fly
In the sky
But my mind
Do not understand
Why my soul is so empty
And my feels is still strong?
My heart is free like the wind
In the sky
Bright like the star
Near the moon
But I do not know why
It can not love
Any more...
Maybe it is afraid
Of arrow
Which can broke it again?
Kā tas var būt,
Ka tik tālu viss
Ir aizgājis ?
Tik nejauši sākās
Un nekādi nebeidzas?
Kā tas var būt,
Ka gribas man teikt
Tos vārdus,
No kuriem tik ļoti bail?
Es vairs nespēju,
Vienkārši nespēju
Savaldīt sevi ?
Man gribas būt ar Tevi
Kādam ļoti sāp ?
Es zinu,
Bet tas vēl nav viss,
Jo tās īstās sāpes
Vēl tikai būs,
Lai arī cik
Grūti tas būtu
Neviens nespēs
Izšķirt mūs?
Es ticēju cilvēkam,
Kurš nebija to pelnījis ?
Nē, viņš nav slikts,
Bet tomēr nesaprotu
Viņa domu gājienu,
Bet tik un tā
Tam vairs nav nozīmes
Nekādas
Viņš izvēlējās to
Ko gribēja vairāk
Tas nekas,
Ka man bija sāpīgi
To dzirdēt
Tāda galu galā ir dzīve ?
Rūgtas patiesības
Un vilšanās pilna?.
ES Tevi mīlu
Un zini to jau Tu
Bet teikšu vēlreiz, spēcīgāk
ES TEVI MĪLU
Jo citādāk man nesanāk!!!
Mīlestības dēļ nav vērts mirt,
tās dēļ ir jādzīvo..
Lai dzīvotu - jāmīl,
lai mīlētu - jādzīvo...
Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.
Netici pirmajam sniegam,
Jo saule to izkausēt spēs.
Netici pirmajai mīlai,
Jo sāpes tā radīs drīz.
Es mīlēju viņu,
Kā puķe mīl sauli,
Bet ziedonī maigā
Tas skūpstīja citu.
Mīli tik vienu
Skūpsti tik vienu
Pievil tik vienu
Un vairāk nevienu.
Tu - akmens
Es - sūna
Tu pamats dzīvībai manai....
Debesīs ir miljoniem zvaigžņu,
Un katra ir skaistāka par nākošo,
Bet neviena nav tik skaista un mīļa kā Tu!
Nevienai nav tik patīkami pieskārieni.
Un, kaut arī laikam ir vēja spārni,
Es ar nepacietību gaidu šo mūžību
Līdz mūsu nākošajai tikšanas reizei,
Kad varēšu atkal sajust Tavus pieskarienus...
Mana adrese:Cerību rajons
Svētlaimes iela
Numurs-Es
Dzīvoklis-Tu
Indeks-ES TEVI MĪLU!
Eņģelis pa gaisu trauc
Visus šodien mīlēt sauc,
Mīlestības bultas saldās,
Lai Tev garām neaiztraucas...
Es Tevi gaidu sapnītī
Atnāc ciemos pie manis-
Gribu sajust Tavu silto ķermenīti,
Tavas maigās rociņas, kas glāstītu mani
Un sajustu un sajustu Tavu smaržu!
''''SALDUS SAPŅUKUS''''
Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa Tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt. Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: "Es tevi mīlu,
Kā nava mīlējis neviens!"
Lai arī mēs esam tālu viens no otra, bet zem vienām debesīm un tas nozīmē, ka mēs mīlam viens otru un pavisam drīz mēs būsim kopā mūžīgi.
Es gribu, lai manas domas, būtu Tavas domas
Es gribu, lai Tavi sapņi, būtu mani sapņi
Es gribu, lai mana dzīve, būtu Tava dzīve
Es gribu, lai Tu pats būtu mans.
Es Tevi mīlu
Par Tevi ciešu
Bet nedomā,
Ka pakaļ skriešu.
The green eyes
Yeah the spotlight
Shines upon you
If I begin to feel lighter
Hold me down
And I''ll be yours for evermore
God bless this mess I''m in
For it is time
To be rid of a certain sin
But what can I say now?
It couldn''t be more wrong
Cos there''s no one there
Unmistakably lost and without a care
Have we lost all the love that we could share
And its wearing me down
And its turning me round
And I can''t find a way
Now to find it out
Where are you when I need you...
Are you there?
I hold you in my arms
Dimmed by scarlet morning red
I whisper in your ear
Do you dream of me ?
I''m tortured with love.
In tears and blood,
I forgive you once again.
This day, I remember the cloudy sky
In which I traveled high above.
But now my wings are broken
And I am left alone.
On the days you long for me
And the cold nights of grey
(Hear me)
I ask you to forgive me
And bow my head in shame
(Feel me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
(Live for me)
I''ve never felt so empty before
I never cared more for us
(Pray for me)
I promise, I will never leave you
I will not go on without you
If the light calls upon me
I will remain, waiting for you
Somewhere along the days of my life
I found my faith in you
(Cry for me)
Mīļais, vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmē,
Tu biji kā gaisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Tad es atklāju, ka manu sirdi esi ieņēmis Tu.
Pagājšnakt.
Mana ticība bija izjukusi fragmentos,
Dziļi iekšā.
Bet ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis nogalināta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais, vai Tu tiešām to tā gribēji,
Ko man nodarīji.
Es biju akla no Tavas gaismas,
Tāpēc vienkārši nevarēju saskatīt
Ka mana mīlestība būs tumsā,
Tukšumā.
Un ka pajukuma brīdī Tu teiksi
"Man vienalga"
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais,vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmēji.
Tu biji kā gisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Gaisma.
Gaisma uz augšu manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc, šī gaisma tikai Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Gaisma uz augšu manā dzīvē.
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu.
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta...
Greiza diena nozagta sirds
Nespēju sasniegt Tevi dzirdi
Mūsu stāsts rit gadu steigas
Kuram liktens neparedz beigas
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas Tavā tuvumā
Vienmēr aiz durvīm palieku es prasu naktij lai pretī Tev nes
Visas atslēgas atkausējot siltās rokas nezaudējot
Nevar vainot tikai sevi, bet dienu kas sirdi dala uz divi
Kaut šās rozes skumst un tā jutušas lūdz tikai pār mums
Saki kādēļ vienmēr pārmest negaidītu satikšanos
Saki kādēļ vienmēr gaidīt tikai vienu pieskārienu
Saki kādēļ vienmēr paliek ceļš starp sapni un ceļš starp mums
Saki kādēļ vienmēr pietrūkst dienas tavā tuvumā
Ko saukt? Ko lūkt?
Ko es nevaru ne redzēt, ne dzirdēt,
Ne just, ne sajust.
Ko sirds man saka, ko liedz.
Mīlestību un asaru..
Manī tik naids un ciešanas..
Ko just pret Tevi?
Naidu vai mīlestību,
Ciešanu vai sapratni,
Dusmas vai prieku,
Atgrūst vai mīlēt - Tevi vai citu???
Gaidīt vai nē......
Ja mnogoe mogu tebe prostitj:
Chasi bessonie mezhdu zakatom i rassvetom,
Pisjmo, napisannoe ne toboj,
Zamerzshie zimoj slova, ne skazannie letom.
Mogu tebe prostitj obidi, bolj,
Molchanie v minuti rasstavanjja,
Za pravdu prinjatuja lozhj,
Chasov i kilometrov rasstajanjja,
Zabitij kljuch i slomannij zamok,
Tvoi, mne neponjatnie zhelanjja.
Ja grustnie stihi tebe proschu,
V zharu i holod ledjanie ruki,
Zhestokie prikoli ne so zla
I mislej vechnoe dvojnoe dno ot skuki.
Proschu ne sdelannij toboju reverans
I mnogoe esche...
No estj odin njuans...
Za to chego prostitj ja ne smogu
Tebja prostjat druzjja,
Prostit semjja, ljubimie...
A ja... prichem zdesj ja?!
Ja tebe nichego ne otvechu-
Lish v glaza posmotrju i ujdu.
Sokrovennie samie misli
V etot vecher ja v klochja porvu.
Ne vpervoj ostavatsja odnoj mne
Sredi zheltih noscnih fonarej
I domoj vozvraschatsja ne strashno
Cherez sumrak pustinnih allej.
I voobsche, vse ne tak uzh i vazhno...
Duet veter mne listjami vsled...
Esli serdce razorvano v klochja-
Ono boljshe ne budet boletj.
If I am old and I will die,
I will go to the heaven
And there I will put your name
On a golden star,
So that all angels can see
How much you mean to me!!
Tu ienāci manā dzīvē
Bez atļaujas, bez brīdinajuma
Kurš gan Tevi izraidīt spēs
Ja mani velk pie Tevis
Taču es nedrīkstu būt ar Tevi
Es nedrīkstu ļaut Tev mani iemīlēt
Bet kāpēc gan nedrīkstu?
Kurš man to liedz?
Es tā esmu!
Tā, kura baidās Tev acīs parādīties
Jo baidot Tu nesapratīsi
Cik grūti man ir tikt ar sevi galā
Mana iekšējā un mana ārējā pasaule
Ir tik atšķirīgas viena no otras
Mana dvēsele pilna sāpju un neizlēmības
Zinu, ka izdziedēt mani spēsi tikai Tu
Jo Tu man esi viss
Tāpat kā es Tev
Tikai Tu to nezini
Jo es Tev neļauju.
Bet kurš saprast spēs
Ja pati sevi nesaprotu!
Trīs tukšas naktis,
Tās pavadītas bez Tevis
Vai jel saproti man vajag Tevi!
Bez Tevis es esmu kā mazs,
Nekam nevajadzīgs asniņš,
Pasaule tik liela un es tik maza.
Tikai ar Tevi es uzplauktu,
Tikai ar Tevi es uzziedētu,
Tikai ar Tevi kļūtu par vislielāko ziedu,
Bet cik daudz man jācieš,
Lai būtu mēs kopā?
Es gribu Tevi!
Kāpēc neviens to nesaprot?
Kāpēc man neviens nepalīdz?
Vai tik es esmu vērta,
Ka kļūstu caurspīdīga?
Bet es mainīšos, es apsolu,
Un tas tikai Tevis dēļ
Es apsolu, ka būšu tāda,
Kādu Tu gribi mani redzēt.
Es apsolu Tev un sev,
Kaut tikai Tu būtu ar mani!
Remember me when I am gone away,
Gone far away into the silent land;
When you can no more hold me by the hand,
Nor I half turn to go yet turning stay.
Remember me when no more day by day
You tell me of our future that you plann''d:
Only remember me; you understand
It will be late to counsel then or pray.
Yet if you should forget me for a while
And afterwards remember, do not grieve:
For if the darkness and corruption leave
A vestige of the thoughts that once I had,
Better by far you should forget and smile
Than that you should remember and be sad.
Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju,
Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju
kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis,
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi
Varbūt vienreiz atmodīšos
Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ tevis,
Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu,
Es atkal mirstu...
Es tuvojos zemei...
Slīkstot Tevī....
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri
Es tuvojos zemei...
Murgoju un pieņemu patiesību un melus,
Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē
Vienmēr apmulsušas domas manā galvā,
Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties
Es mirstu atkal
Es tuvojos zemei,
Slīkstot Tevī,
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri...
Tu ej tālāk un kliedz,
Kliedz uz mani, esmu tik tālu,
Es atkal nebūšu salausta,
Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ....
Es sēžu un tā īsti neesmu izdomājusi domu līdz galam
Vai es mīlu, vai nē
Vai tās ir jūtas, vai kārtējā iedoma, `
Ko domāju, cerot, ka reiz iemīlēšos....
Vai arī tas viss ir TIK īsti....
Bet man sirds dreb arī no mīļas sms
No jaukām atmiņām...
Bet es nebūšu pārāk sentimentāla, vai banāla
Es tāda neesmu
Es tik ļoti vēlos ,lai tieši mani Tu pamani
Lai tieši mani ievēro...
Lai neesmu "viena no vairākām"
Vēl vēlos, lai pieņem mani tādu, kāda esmu...
Ar visu to tumsu, kas man līdzi nāk...
Ar visu, kas manī, nevis tik iztopot, bet cenšoties
Mani aizskāra, kad Tu lūdzi, lai nolasu savu dzejoli...
Es to darīju, bet Tu teici ko tādu, ko man sāpīgi atcerēties...
Var būt Jūs visi domājat, ka esmu kārtējā mazā meitenīte
Bet es ielieku šai dzejolī ko vairāk....
Un es vēlos, lai to pamana, nevis apsmej....
Jo apsmiet ir viegli, kā to darīja viņš...
Bet tas sāp, aizskar un Tu nejūties mīlēts...
Es skatos arā pa logu,
Un vēroju kā plosās vējš,
Tas plosās koku sausajas lāpās,
Lapas turas braši, nevelas izrādit bailes.
Es ari turos braši,
Jautāsi kāpec?
Tad atbilde ir viegla,
Jo tu sāpini mani.
Mana sirsniņa plīst pušu,
Redzot Tevi ar citu.
Viņa var Tevi skupstīt,
Bet man uz Tevi ir jānoskatas no malas,
Liktenis ir lēmis tā,
Un es neko nevaru ietekmēt.
Vējš arī var būt maigs un mežonīgs.
Vējš visu uzjunda dusmās.
Tāpat kā to dari Tu manā sirdī!
Sometimes I feel lost when everything i do seems so wrong.
But with your powerful words you make me
feel so strong.
Whenever my heart is crushed,
I cry day and night...
But when i see your loving smile everythings alright.
When i have a bad day and are feeling blue,
I just remember all the sweet things you do.
When somethings on my mind but im afraid
to share,you can always get it out of me
by saying,tell me so i can be there.
When im alone and scared, shivering with fright,
you warm me and comfort me by holding me tight.
You are the love of my life and i will never
be able to forget the warmth,the smiles and
the Love you''ve given ,I know that you were sent to me from Heaven.
Kopā bijām mēs
Bet vairs tas nav tā kā agrāk
Kopā mēs jau būvējam sienu
Kopā - sadevušies rokās mēs kritām
Kopā mēs kritām....
Bet tagad, kad esam kopā,
Es nejūtos it kā tiešām būtu
Jo kad esmu Tev klāt,
Vairs nejūtos kopā....
Mana sirds ir salauzta
Un esmu te
Bet manas domas klejo pie Tevis, mans mīļais,
Pie Tevis mans mīļais, pie Tevis.....
Es stāvu uz tilta
Un gaidu tumsā
Es jūtu, ka būsi šeit tagad
Nav nekas cits, kā lietus
Pat ne pēdas zemē
Un es dzirdu, ka skaņu nav....
Bet Tava balss man ausīs tāpat skan...
Ir tumša, auksta nakts
Bet Tavu siltumu jūtu tāpat
Es gan īsti nezinu kāds Tu esi
Bet esmu ar Tevi.....
Esmu ar Tevi.....
Esmu ar Tevi....
Meitene vaicāja puisim, vai viņš domā, ka viņa ir smuka un viņš teica nē
Viņa jautāja viņam, vai viņš gribētu ar viņu palikt mūžīgi un viņš atbildēja nē
Un tad viņa jautāja, vai viņš raudātu ja viņa viņu pamestu un atkal viņš atbildēja nē
Viņa bija dzirdējusi pietiekami daudz, viņa pagriezās un raudot devās prom,
Bet puisis sagrāba viņas roku un teica...
Tu neesi smuka, tu esi skaista,
Es nevēlos ar tevi būt mūžīgi, man vajag ar tevi būt mūžīgi
Un es neraudātu, ja tu aizietu, es nomirtu...
Dzīve ir tik skaista, kad to ar sapņiem saista!!!
All my life
I''ve prayed for someone like you
And I thank God that I
That I finally found you
All my life
I''ve prayed for someone like you
and I hope that you feel the same way, too
Yes, I pray that you do - love me, too
Said, I promise to never fall in love with a stranger
You''re all I thinking of
I praise the Lord above
For sending me your love
I cherish every hug
I really love you!
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe!
Lai katrs saulesstariņš,
Kas silda mūsu sirsniņas,
Iespīd tavā sirsniņā,
Un iečukst cik ļoti Tevi mīlu es!
Kāpēc skumsti?
Tas ir tikai lietus.
Kāpēc sapņo?
Tā nav realitāte.
Labāk mīli,
Mīlestība ir Dieva dota dāvana,
Mīli kamēr ir laiks!
Mana adrese - cerību rajons
Mīlestības pilsēta, svētlaimes ieleja
Numurs - es
Dzīvoklis - Tu
Indekss - es tevi mīlu!
Visskaistāko, ko zinu,
Pastāstīšu Tev!
Visskaistāko, ko redzu,
Parādīšu Tev!
Visskaistāko, ko jūtu..
To Tu zini jau sen!
Lai gan domas ved pie Tevis,
Lai gan mana sirds straujāk sitās,
Cenšos aizmirst Tevi ļoti,
Bet kādēļ gan nesanāk tas?
Nesaprotu it neko...
Mīļais, lūdzu pārtrauc murgu!
Atnes manu brīvību...
Būsim kopā mūžu mūžiem,
Tu un Es šai pasaulē!!!
Kopā esam mēs jau sen.
Abi laimīgi dzīvojam,
Bet dažreiz es Tevi ienīstu,
Un tajā pašā laikā es Tevi mīlu.
Kad es Tevi ienīstu,
Man Tev gribas teikt:
?viss ir beidzies,
aizmirsti mani uz mūžiem!?
Bet taja pašā laikā
Es negribu palikt viena.
Viena bez Tavas mīlestības.
Zinu ka es esmu ļoti greizsirdīga,
Bet tur es neko padarīt nevaru...
Apnika man strīdi mūsu,
Zinu, ka Tev arī tie ir apnikuši.
Katru strīdu uzsāku es,
Neko nevaru padarīt ar sevi.
Mūsu strīdi ir dēļ tā, ka mīlu Tevi.
Greizsirdība moka mani.
Neredzu es Tevi katru dienu,
Neesmu es blakus katru nakti.
Baidos Tevi pazaudēt.
Bail ka Tevi man nozags,
Nozags kāda cita,
Un Tava sirds vairs nepiederēs man,
Nevis man, bet citai...
Greizsirdība moka mani,
Meli Tevi galina mani.
Esmu es akla, tādu padarīji Tu mani.
Esmu es kā bez prāta,
Lidoju ik dienas debesīs.
Debesīs bez spārniem,
Bet kad pienāk mūsu strīds
Es krītu uz cietās zemes,
Un visi mani sapņi brūk.
Esmu Tavā varā.
Tu ar mani dari ko gribi,
Pat to ko es negribu,
Bet pateikt ?Nē!?
Nav man spēkos.
Negribas man krist no jauna,
Negribu es sev jaunas brūces.
Gribu lidot debesīs kā putns,
Gribu būt vienmēr laimīga ar Tevi...
Vai cik grūti māmuliņ,
Tevi ceļā pavadīt,
Vai trīs baltas smilšu saujas-
Varēs Tevi sasildīt?
Reiz mīlēju tik ļoti,
Un visus atraidīju.
Man likās, ka tā vajag,
Tik Tev vienam dzīvot tālāk.
Man bija daudz vēl citu,
Kas vēlējās būt līdzās,
Bet gaidīju tik Tevi
Un beidzot nāci Tu.
Tu apmīļoji mani,
Man sejā bija smaids.
Es domājau, ak, kungs,
Man beidzot laime būs!
Mēs sākām skūpstīties,
Un kāju cēlu gaisā....
Bet pēkšņi mani stundā
Skolotāja pamodināja..
Ak, ne tas tik bij sapnis,
Bet Tu tā lūkojies uz mani,
Un liekas man, ka tomēr,
Tas nebij tikai sapnis.....
Tu esi gaisma manī iekšā, es katru nakti turu to pie sirds!!!
Tu manā iztēlē man katru dienu būsi priekšā...
Kā liela mīla, kas manā sirdī vienmēr spoži mirdz!
Bet gaismas spīd un gaismas arī nodziest
Pie tā nav vainojams neviens
Mans lepnums neļauj gaismu atkal iedegt
Un lēnām nomirst arī mana sirds!!!
Vai mēs to abi darām tīšām?
Vai apzināmies kā tas ir?
Mēs savu dzīvi nežēlīgi plēšam
Un asinis un spilvena kā asaras vien pil...
Es vēlos dzīvot roku rokā!!!
Un tagad zinu, kas man esi tu....
Ka visu, lai mēs būtu kopā,
Es nedomājot kādam atdotu!!!
Es lūgšu tev kā toreiz mani sildīt....
Un paskaidrot ,ko vēlos es,
Jo nespēju to tagad saprast pati
Un savus vārdus vēlos tālāk mest!!!
Es tevi, lūdzu, turi mani cieši....
Pat ja bēgu - turi
Pat ja raudu - smaidi,
Pat ja raidu - GAIDI!!!
Jo esi mana gaisma, ko katru dienu turu es pie sirds
Tu manā iztēlē man vienmēr būsi priekšā
Jo esi mana lielā mīla, kas manā sirdī pirmo reiz tik spoži mirdz!!!!!
Cik grūti ir dzīvot
Kad mīlēts nāsi
Tev ir skumji
Un vientuļi
Asaras ik dienu
Līst pāri vaigiem
Un nav neviena
Kas justu līdz.
Mīlestība ir kā sapnis,
Kurš ir katram
Sapņi mēdz mainīties
Mīlestība arī
Cilvēks beidz sapnot,
Bet mīlēt NEKAD.
Mīlestība ir pārāka par naudu, bet tikai tajos brīžos, kad nav naudas...
Tu nespēj iedomāties,
Cik gan vārdu es gribētu
Tev pateikt,
Tu nespēj iedomāties,
Cik glāstu un skūpstu es
Gribētu Tev sniegt.
Tu to nekad arī neuzzināsi,
Jo Tu esi aizgājis un nekad
Vairs neatgriezīsies...
Es ienīdu Tevi un atraidīju,
Bet Tu nelikies mierā,
Jo mīlēji mani.
Vēlāk es sapratu,
Ka kļūdījos, Tevi atraidot,
Bet bija jau par vēlu,
Jo teici Tu,
Ka nemīli vairs mani,
Bet vai tā bija patiesība?
Es mīlēju Tevi, ak,
cik gan ļoti,
Bet tagad Tu biji tas,
Kas mani atraidīja.
Tagad mūsu ceļi ir šķīrušies,
Bet zinu, ka vienmēr
Paliksi manā sirdī, tāpēc lūdzu Tevi
Piedod man...
Un tagad man liekas,
Ka tomēr mīli mani,
Bet es nevēlos,
Lai Tu otrreiz salauztu manu sirdi,
Yāpēc es saku
Nē,
Kaut visa mana sirds un dvēsele sauc
Jā...
Man ir auksti,
Kad neesi man blakus.
Man ir auksti,
Kad nejūtu Tavu elpu plūstam pār mani.
Man auksti,
Kad nedzirdu skanam Tavu balsi.
Mani parnem trīsas.
Kad nezinu, kas notiek ar Tevi.
Man salst,
Kad esi tālu...
Es Tevi redzēju katru dienu
Runāju katru dienu
Smaidīju katru dienu
Aizmirsu katru dienu
Taču tikai tad, kad Tu aizgāji
ES SAPRATU
Kā man vajag Tevi
Tavu smaidu, asaras
Kā vēlos Tevi redzēt
Tevi dzirdēt
Ka tevi mīlēju...
Es Tevi mīlēju, bet Tu nesaprati
Es Tev to teicu, bet Tu to neuztvēri nopietni
Man bija labi
Katru reizi, kad biju tev blakus
Es Tevi mīlēju, neprasot pretīm neko
Es Tevi apbrīnoju, lai ko Tu arī darītu
Es Tavā priekšā mulsu, it kā būtu kails
Es Tevi nepaspēju noskūpstīt
Tu nepaspēji mani saprast, tāpēc es palaidu
Palaidu Tevi prom!
Tad Tu panēmi līdzi arī manu sirdi
Izrautu no krūtīm un beiktu
Es paliku bez sirds un bez Tevis
Vēlāk Tu teici, ka raudāji
Bet es neticu Tu MELOJI
Lai gan mēs tagad esam draugi
Katreiz ar Tevi runājot man sāp
Bet es to nekad neizrādīšu.
Es ilgi cerēju un gaidīju, bet Tu mīlēji citu
tagad zinu, ka nekad nebūsi tikai mana
Nekad vairs...
Mīlēt, mīlēt, mīleties,
Tur jau nav ko kaunēties.
Sēdēt klēpī bučoties,
Vienam otram acīs skatīties.
Ik vakaru kad gulēt eju,
Straumēm asaras leju.
Jo zinu ka sapņoju par Tevi,
Bet blakus Tev neredzu sevi.
Tu būsi kopā ar kādu,
Kura skaistāka par puķu stādu.
No atmiņām Tavām es zudēju,
Un asaru jūru sev radīju.
Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā lēnām sniegpārsliņas krīt no debesīm.
Skatos kā tās nolaižas uz aukstās zemes,
Tā pat kā agrāk nolaidās Tavi skūpsti uz manām lūpām.
Tu ar savām lūpām sildīji mani,
Bet tagad es esmu sasalusi kā ledus klucis.
Neviens nevar mani atsaldēt,
Tas nav iespējams.
Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā vējš glāsta koku zarus.
Skatos kā vēja pirksti maigi glāsta krūmus,
Tā pat kā agrāk Tu ar savām lūpām maigi glāstīji mani.
Tu mani darīji skaistu,
Bet tagad es esmu neglīta un aizmirsta.
Nevienam nav spēkos mani skaistu padarīt,
Tas nav iespējams.
Ik vakaru sēžu es pie loga.
Raugos kā saule riet aiz mežiem.
Skatos kā saule slēpj savu smaidu aiz koku galiem,
Tā pat kā agrāk tu slēpi savas acis no manis.
Tu padarīji mani aklu,
Bet tagad es visu redzu, skaidri un gaiši.
Un par to es gribu tev pateikties,
Tu atvēri manas acis uz šo pasauli.
Starp zvigznēm jauks mēnestiņš
Uzsmaida mums viņš
Apņem mūs sniegs
Lai nepietrūkst mums prieks
Vēlos mīlestību vēl just,
Kamēr sniegs vēl nenokust!
Tu,... , man vismīļākā
Jaukākā un dārgākā!
Nāc vienmēr ar smaidu
To tik vien vēl gaidu!
Projām biju tikai dienu,
Mana sieva jau ar vienu.
Mokos nu es sirdssāpēs,
Bet nejau es būšu tas kam sāpēs.
Vienalga, vienalga kur Tu esi,
Vienmēr, vienmēr es būšu blakus.
Un visi, visi šķēršļi kas būs priekšā,
Neviens, neviens mums nemaisīsies.
Mēs, mēs kopā visus šķēršļus pārvarēsim,
Jebkuru, jebkuru šķēŗsli.
Katrs, katrs šķērslis dara labu mums,
Mūsu, mūsu mīlestība kļūst stiprāka.
Šķēršļi, šķēršļi nevar izjaukt mūsu mīlu.
Katrs, katrs var mēģināt to izjaukt,
Bet, bet nevienam tas nesanāks.
Mūsu, mūsu mīla ir pārāk stipra!
Lai kur arī Tu būtu,
Es vienmēr būšu ar Tevi.
Lai kur arī Tu ietu,
Es vienmēr domāšu par Tevi.
Lai ar ko Tu arī būtu,
Es vienmēr sapņošu par Tevi.
Lai ko Tu arī mīlētu,
Es vienmēr mīlēšu Tevi!
Tu un es,
Kā viens vesels,
Kā 1+1.
Dzīvot nevaru bez Tevis,
Kā zivtiņa nevar bez ūdens,
Kā narkomāns nevar bez narkotikām,
Kā alkoholiķis nevar bez šņabja.
Domaju tik par Tevi,
Kā kaķis domā par peli,
Kā pele domā par sieru,
Kā vecāki domā par mieru.
Sapņoju tik par Tevi,
Kā meness sapņo par sauli,
Kā saule sapņo par mēnesi,
Kā viss visums sapņo par mums.
Mīlu Tevi,
Vairāk nekā konfekti,
Vairāk nekā zvaigznes,
Vairāk nekā sauli,
Vairāk nekā mēnesi.
Mīlu tikai tevi vienu!
TAVAS acis tik skaistas kā briljanti laistās
TAVI zobi tik balti kā dimanti kalti
TAVA seja tik maiga un elpa tik svaiga
JA tu mani mīli
TAD skūpsti uz vaiga.
Vakar Tā bija tālu no manis,
Šodien Tā ir jau tuvāk.
Rīt Tā būs man cieši blakus,
Tā sirds ko mīlu es!
Tell me that you love me
Tell me that I?m your for ever
Tell me that I?m your only one
I wanna know how much you love me
I wanna know what you feel to me
I wanna know how much you need me
Please hold me in your arms
Please kiss me with your lips
Please give me your love
Am I your only one?
Do you love me?
Do you need me?
I wanna know the answers
Don?t lie to me
Please tell the truth
Please give me your smile
Please love me
Please don?t leave me alone
Can?t you see me?
Can?t you hear me?
Can?t you see that I love you?
My love is big
My love is strong
My love is true
Look into my eyes and you?ll see it
Kiss me and you?ll understand it
Be with me and I?ll show you love
Tell me that you love me
Tell me that you need me
Tell me that you can?t without me
Dienu no dienas tik domāju par Tevi.
Nevaru Tevi aizmirst,
Cik stipri to es arī gribētu,
Bet man nesanāk.
Katru nakti redzu Tevi sapņos savos.
Nevaru Tevi izdzēst,
Lai cik ļoti es to gribētu,
Bet es to nevaru.
Ik stundu es raudu.
Par to ka neesam mēs kopā,
Cik ļoti es arī to gribētu,
Bet tas nav iespējams.
Ik minūti es slauku asaras.
Lai tik aizmirstu Tevi,
Lai arī cik es to gribētu,
Bet es zinu nekas nesanāks.
Atmiņas...
Atmiņas ir laika piemineklis,
Bet pieminekļus dzīviem cilvēkiem neceļ
Es negribu dzīvot atmiņās
Es gribu dzīvot šodien, te un tagad
Un zināt, ka VIENMĒR būs rītdiena
un Tu...
Esli ljubish ne zabydj formulu takuju
Kvadrat dvuh alih gub raven poceluju.
Tālu saule debess malā
Tomēr zemei pāri slīd
Tālu projām Tu no manis
Tomēr Tevi mīlu es.
Aizmirst var to, ko ir zinājis
Aizmirst var to, ko ir darījis
Aizmirst var to, ko ir sapņojis
Bet nekad to, ko ir mīlējis.
Kādu pantiņu lai rakstu
Ko lai Tev es vēlu
Labāk teikšu trijos vārdos:
"Tevi ļoti mīlu!"
Laimes mirkļi kā rozes vīst
Te mīl...
Te skūpstas...
Te nepazīst...
Ko lai saku projām ejot
Ko lai saku šķiroties
Tikai vienu vārdu teikšu
Mani kādreiz atceries.
Stāvu es te viens pats ceļa vidū,
Man apkārt nav nekā, kas parādītu to ko es tik tiešām gribu.
Bet vienu lietu tieši zinu -
Pie Tevis vien visvairāk gribu!!!
Es tevi mīlēju no visas sirds
Mīlēju patiesi
Bet tu ar mani tikai spēlējies
Zinu, ka biju kā lelle tavās rokās
Arī tu pats to lieliski apzinājies
Un spēlējies...spēlējies ar manām jūtām
Kad tu pasauci - es nācu
Tu zināji, ka nē es nepateikšu
Un lieliski prati to izmantot
Tā lēnēm es pazaudēju cieņu Tavās acīs
Un pati sevi...
Tad Tu paņēmi gabaliņu no manas sirds,
Izrāvi to man no krūtīm
Un atstāji mani guļam gluži vienu
Tā es gulēju un centos salikt puzli no pagātnes vīzijām,
No atmiņām
Centos salikt kaut ko līdzīgu attiecībām
Es tevi mīlēju, bet tu mani pameti, sakot:
"Gaidi,varbūt kādreiz nākšu."
Un es arī gaidīju
Bet vienreiz pietika!
Cik ted ilgi var?!?
Protams, man sāpēja, jo trūka tās daļiņas no sirds
Bet es piecēlos un gāju uz priekšu
Gribējās vēl mazliet dzīvot
Gribējās iemācīties to darīt un baudīt šo dzīvi
Un tikai tad Tu saprati, ka esi zaudējis Dārgāko, kas Tev jebkad piederējis -
Cilvēku, kurš Tevi patiesi mīlēja - mani...
Saprati, ka esi zaudējis savu lelli
Jo es taviem spēles noteikumiem vairs nepakļāvos
Tikai tad Tu saprati, ka gribi mani atpakaļ
Bet es Tev pirmo reizi mūžā teicu - nē
Ja Tu man kādreiz spēsi pierādīt, ka mīli Mani, tad varbūt...
Kādreiz...
Laiks rādīs
Bet es tevi mīlēšu vienmēr...
Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds,
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds.
Ja ēd ābolu,
Nomazgā to.
Ja mīli zēnu,
Noskūpsti to!
Pie debasīm daudz zvaigžņu,
Bet mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Bet prieikš manis tikai viens!
Tikai vienu acumirkli, vienu vārdu.
Tikai vienu skūpstu,vienu glāstu.
Tikai vienu domu paspēt izdomāt līdz galam.
Tikai vienu elpas vilcienu, Tev esot manam.
Ja es būtu zvaigzne,
Tad es vēlētos krist...
Krist tā, lai Tu mani pamanītu,
Lai varētu izteikt savu vēlēšanos...
Un krītot es cerētu, ka Tu vēlētos... mani
Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...
Silti skatieni, siltas jūtas,
Mīļi vārdi uz Tavām lūpām,
Un
Drūms klusums vai padošanās?
Nē varbūt izvairīšanās?
Tās ir kādas mazas meitenes iedomas, spēles?
Tā ir istenība , tie esam mēs.
Nākamā, kārtējā, bijušā - vai nav vienalga?
Dzive ir tikai viena, tai jabūt saldai.
UN
Tāpēc atkal viena uzguntiņa, viena milestības cerība mirs.
Jo aiz klusuma, naida un padevības tomēr pukst sirds...
Ja varētu no visa kas dārgs,
Paņemt gabaliņu,
Ielikt kabatā, sasildīt...
Ja varētu aizmirst kas esi,
Kas biji pirms brīža,
Kaut varētu mīlēt
Tik ļoti...
Nac paklusē ar mani
Neko citu
Tikai paklusē,
Klusums izsaka vairāk.
Ka Tavi solījumi
Solijumi sāpina
Man pietiek ar klusumu...
Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....
Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.
Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.
Vakar es redzēju dīvainu sapni -
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā...
Mīlestība ir tad, kad Tev gribas ne tikai ar šo cilveku aizmigt,
Bet arī pamosties kopā ar viņu.
Neraudi.
Manas asaras savāks mēness
Un izkaisīs kā zvaigznes,
Tās spīdēs Tavā logā, Tu skatīsies tajās
Un lūkosies manī.
Manas asaras liks
Tev domāt par mums,
Bet Tu, cilvēk, neraudi,
Es par Tevi domāju tā pat.
Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.
Mīla kas neposta ,- nav mīla.
Vai pagale viena - karsts ugunskurs?
Dienu un nakti - caur visu dzīvi
Paties mīlētājs sadilst no sāpēm un prieka.
Es esmu akmens, vienaldzīgs.
Es gribu mīlēt,
Es gribu nīst,
Es gribu sajust kā lietus līst.
Es gribu ar Tevi vienas takas mīt.
Es gribu vientulību pie joda dzīt,
Bet nespēju,
Jo esmu akmens vienaldzīgs..
Meklēju vārdus,
Bet nevaru atrast īstos,
Lai pateiktu ka mīlu Tevi.
Mīlu Tevi par to,
Ka liec man laimīgai būt,
Mīlu Tevi par Tavu acu skatu,
Smaidu,
Mīlu Tevi.
Mīlu Tevi un negribu zaudēt,
Bet laikam šie vārdi
Ir pārāk dārgi priekš manis,
Lai tos nopirktu
Un uzdāvātu
Tev...
Par maz man pilsētā debess dzīles,
Un tāls man zaļais, saules pilnais krasts.
Es laikam pārāk daudz ko dzivē mīlu,
Ka manas mīlas paliek tev tik maz.
Kāds vējš tur bij! Kā laime līču niedrēs,
Kāds novakars! Kāds ausmas brīdis kvēls!
Man laikam parāk daudz šai dzivē peider,
Lai piederētu Tava mīla vēl...
Ja tu visu sirdi dod,
Tad tev zaudēt japierod,
Ja tu tikai daļu sniedz,
Pats sev mīlestību liedz.
Līst pār zemi zvaigžņu lietus,
Skan elpa Tava un mana,
Maigs klusums apņem mūs,
Jo jūtu - esmu Tava...
Kā sudraba putekļi asaras gaist,
Kad Tevi apskauju,
Kā ciešanu spogulis sirds mana lūst,
Kad tevi zaudēju...
Drīz sāks līt!
Lāses jau krīt,
Vai labāk nav mums uzgaidīt?
Un tikai rīt,
Kad saule spīd,
Man ļausiet sevi pavadīt...?
Sievietes ir rozes!
Vīrieši - ūdens!
Tapēc biežāk mainīsim ūdeni ,
Lai rozes ir svaigas...
Es mīlu tapē, ka starp mums ir aiza,
Kur visi soļi izirdami gaist,
Es mīlu tadēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tadēļ, ka tikai vēja šalkas
Ir mūsu satikšanās prieka zvans,
Un tādēļ, ka Tu šodien mani mīli,
Bet rīt, varbūt, jau nebūsi vairs mans.
Es mīlu tādēļ ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un ka starp maneju un Tavu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts...
Kad klusums sak dziedāt,
Akmeņi dejot,
Kad ziemeļblāzma sāk sildīt,
Tu atgādini par sevi,
Un es vairs nezinu ko teikt
....
Ja Tu zinātu cik ļoti man sāp,
Bet Tu to nekad neuzzināsi...
Negribu Tavās acīs pazemoties,
Atzīt, ka tu man kaut kas biji..
Es tevi ienīdu,
Un reizē - par tevi domāju.
Tā nebija mīlestība kā filmās,
Tas nebija romāns kā grāmatās,
Tas bija...kaut kas vārdos neizsakāms,
Bet tad tas viss beidzās...
Un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
Arī tad, ja starp mums kaut kas bija..
Acis kuras aizmirst nevaru es,
Kā debesis zilas, kas mākoņus nes.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis.
Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis.
Nesaraujamas saites vieno divus cilvēkus, kas zina, ka arī vislielākajā tuvībā paliek nepārkāpjama robeža...
Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man!
Debesis raudāja, Kad piedzimi Tu, Jo zaudēja enģeli, Tādu kā Tu!
Kāda laime ir just, ka Tavas asaras krīt kādam sirdī...
Labāk, lai manis desmit reizes pietrūkst, Nekā vienreiz paliek pāri!!!
Ne kopīgu sapņu,
Ne kopīgu bērnu,
Tikai mazdrusciņ maiguma pērnā,
Viena šļakata pekles sēra Tev uz vaiga un man uz vaiga..
Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!
Uzliec roku man uz pleca,
Kad tev skumji šķiet,
Pieglaud vaigu un kā senāk,
Paklusē mazliet.
Nerunāsim skaļus vārdus,
Labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta,
Cik tu esi mīļš.
Ar Tevi nekad nebūsim kopā - Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars, Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...
Cilvēki kam vajadzētu būt kopā
Vienmēr satiekas nelaikā.
Vai nu par agru, vai nu par vēlu
Kad viņi viens otru nesaprot,
Vai par vēlu, kad apstākļi
Aišķērso ceļu - vienam pie otra.
Aizmirsti atriebt,
Tiesāt un spriest,
Bet mācies mīlēt,
Piedot un ciest.
Ardievu draugs, tālāk es iešu viena,
Jo mūsu ceļiem lemts, nav kopā iet
Varbūt es kādreiz raudāšu aiz prieka
Bet dzīve tālāk ritēs vel arvien.
Tu esi tikai cilvēks...
Bet kādam citam...
Tu esi visa dzīve...
Tavs skatiens ir vairāk kā viens mans vārds,
Tavs vārds ir vairāk kā viens mans smaids,
Tavs smaids ir vairāk kā viens mans pieskāriens,
Tavs pieskāriens ir vairāk kā viens mans skūpsts,
Viens tavs skūpsts ir vairāk kā mana dzīvība,
Tava dzīvība ir vairāk kā desmitiem citu.
Tev vajad tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt
Tev vajag tikai vienu asaru,
Lai dēļ tevis mirtu.
Ziedi novīst ātri ,
Novīst, pāri kāp
Sirds ko pametīsi,
Ilgi,ilgi sāp.
Ja man slāps, Tu veldzēsi skūpstos?
Ja man sals, Tu sildīsi glāstot?
Ja es lūgšu Tu dosi?
Ja tā, tad pasniedz man mazo pirkstiņu
Un es paņemšu Tevi visu...
Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..
Ik mīļu mirkli domāju par Tevi, ik mirkli ilgojos.
Reizēm mākoņi tumši liedz sajust,
Bet pēc katra negaisa parādās saule
Un es ilgojos Tavu glāstu...
Es jūtu tikai Tevi,
Tavas lūpas,
Tavu smaidu,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve,
Manas cerības,
Manas jūtas,
Mani sapņi izsapņotie,
Vārdi neizteiktie
Es ilgojos pēc Tevis,
Tavām acīm,
Taviem smaidiem,
Taviem apskāvieniem jaukajiem,
Un maigajiem skūpstiem!
Sniega pārslas Tavos matos
Kā talas zvaigznes klusi krīt.
Balts mēness Tavās acīs skatās,
Tam Tevi mīlēt neapnīk.
Vien, vientulš vilks pie egles gaudo.
Tur egļu zaros pūce trīs
Tā iegrimst dziļā nāves stundā.
Ir sarta svītra debesīs,
Man šonakt balti spārni izaugs.
Visvairāk man pietrūkst Tavu smaidu.
Par spīti visam - jo
Es tos aizvien vel gaidu
Dzīvoju cerot, ka varbūt rīt ...
Rīt, parīt vai aizparīt
Dievs mani iemācīs
Kā laimi iepazīt
Un ka tavus smaidus sagaidīt...
Tici saulei, pat ja tā nespīd,
Tici vējam pat ja tas nepūš.
Tici mīlestibai pat ja tā netiek izrādīta.
Tici man, jo es mīlu Tevi!
Viena Tevi mīl,
Un Tu esi pasulei vajadzīgs.
Tu vienu mīli
Un Tev vajag šo pasuli,
Lia vienam to dāvātu!
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām
Un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un tagad Tavās plaukstās būt!
Tukstoš reižu nakts,
Tukstoš reižu garām paiets,
Tukstoš reižu sākts,
Tukstots sapņu vējā palaists.
Vai tukstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu..?
Zilas domas, bēdīgs prāts,
Arī gultā pietrūkst kāds,
Sega auksta, spilvens lieks,
Tas nekas, ka nenāk miegs...
Es nezinu, par ko tas tā,
Ka man par tevi jādomā:
Vai rīts kad aust, vai vakars tumst,
Sirds it kā gaiši silst un skumst.
Tu it kā visur līdzi man,
Un tava balss man mūžam skan,
Ka kad es tevi mīlētu -
Es mīlestībai neticu!
Bet Tavu roku savā just,
Ar tevi mēness vizmā zust,
Kur sudrabaina dziesma san -
Tu mīļa man, Tu mīļa man!
Es Tevi dievinu, katrs mirklis, ko pavadu ar Tevi ir kā svētki..
Vai Tev miļi vārdi patīk?
Es Tevi mīlu!
Lūdzu neatraidi mani,
Tu zini ka vienmēr Tevi mīlēšu!
Mīlestība vieno ,
Mīlestiba saista,
Ta ir tik jauka, tā ir tik skaista.
Es piemiedzu acis un ieraujos sevī,
Gaidu, kad kāds sacīs:
''''Es iemilējos Tevī"
Dod man savu sirdi, lai es varētu elpot,
Dod man savu roku un mes varēsim lidot,
Dod man iemeslu un es mīlešu Tevi..
Vislielākā laime,ko cilvēks var gūt ir mīlēt un mīlētam būt...
?Vai saņēmi Tu
Ierakstītu vēstuli
Tajā bija pateikts viss
Tajā bija mana sirds.
Viss kas bija, viss ,kas būs, viss kas notika starp mums, viss tas paliks atmiņā tavā manā ? musējā!!!...
Pie debesīm daudz zvaigžņu,
Bet mēness tikai viens,
Uz pasaules daudz zēnu,
Bet priekš manis tikai viens...
Nemet akmeni jūrā
Ja nezini kur tas kritīs,
Nemīli zēnu šodien,
Ja nezini ko mīlēsi rīt!
Vakarā kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet,
Un par sevīm blēņas stāstīt,
Ak cik laimīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim!!!
Ja mīlestībā vīlies
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un pasmaidi,
Un mīli nākošo!
Ieklausies, mīļais naktī
Vai dzirdi cik tā maiga un klusa?
Tik tālumā kaut kur..
Maziņš vējinš šalc
Cik manai sirdij pietrūkst Tavējās!!!
Es gribu lai manas domas būtu tavas domas
Es gribu, lai tavi sapņi būtu mani sapņi.
Es gribu lai mana dzīve būtu tava dzīve.
Es gribu lai tu būtu mana.
Mana devība nezina robežas,
Un mana mīla tik dziļa kā jūra;
Jo vairāk es sniedzu Tev, jo vairāk man pašai tiek,
Jo tās abas ir bezgalīgas...
Šai klusajā naktī,
Zvaigžņu bērnu apbrīnots,
Skumjas dziesmas taktī
Kāds atkal jūtas aizvainots...
Kā ļaunais eņģelis es tīši,
Vēl tavā gultā atgriezīšos,
Un slīdēšu bez trokšņa tā-
Ar pusnakts ēnu divatā!
Bet man viss viens,
Es dzīvoju tālāk,
Neuzsmaida cilvēks neviens,
Es gaidīšu, varbūt vēlāk...
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs,
Tikai Tu un es, tikai divi mēs,
Tikai neatstāj mani, tikai neatdod mani nevienam,
Ja reiz mana mīla lemta tikai Tev.
Dienās mēs esam vieni.
Tūkstošiem tādu pašu var būt līdzās un var nebuut neviena.
Vieni.
Naktīs mēs esam vieni,
Kaut vai kāds mums ir blakām.
Naktīs mēs esam vieni. Mazliet mazāk kā dienā.
Kā atradu, pat nesapratu to -
No visām rokām - tikai Tavu vien,
No visiem logiem - tikai tavējo.
Es gribu, lai mans domas būtu Tavas
Domās es gribu, lai tavi sapņi būtu mani
Sapņos es gribu, lai mana dzīve būtu Tava
Dzīvē es gribu, lai Tu būtu mana.
Pār zemi balts eņģelītis pārlaidās,
Dāvādams tai baltu sniegu.
Es palūdzu eņģelītim,
Lai tas pārlaižas pār Tevi
Un dāvā Tev saldus sapnīšus!!!
The greatest thing, you''ll ever learn,
Is just to love and feel it in return...
Savu otru pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tas var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku.
Es nedrīkstu Tevi mīlēt,
Es nespēju Tavi nemīlēt,
Es nespēju Tev paiet garām,
Es nespēju satikt Tevi,
Es bēgu no Tevis prom,
Un atkal meklēju Tevi.
Es prasīju Dievam puķi,
Viņš man iedeva pļavu,
Es prasīju Dievam koku,
Viņš man iedeva mežu,
Es prasīju Dievam lietus lāsi,
Viņš man iedeva lietu,
Es prasīju Dievam eņģeli
Un viņš man iedeva TEVI.
Ja Tu jautāsi, ko es mīlu vairāk -
Tevi vai dzīvi,
Es atbildēšū, ka dzīvi.
Tu aiziesi un nekad neuzzināsi,
Ka mana dzīve esi Tu.
Nepaiet ne stunda,
Kad es neiedomājos Tavu smaidu,
Nepaiet ne diena,
Kad es negribētu būt Tev blakus.
Es domāju tik par Tevi vien,
Manā prātā ir tikai viena doma - Tu.
Manu prātu nodarbina tikai
Trīs vārdi - es mīlu Tevi.
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes,
Nav divu vienādu zvaigžņu
Nav iespējams atkārtot mirkļus bijušos!
Viss ir vienreizējs un burvīgs.
Arī tu...
Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīli gulēt iet,
Tad Tevi noglāstu es tā,
Ka neaizmigt Tev tik un tā!!
Saule pārstās sildīt,
Zvaigznes izbeigs mirdzēt
Un sāks uz akmens zāle augt,
Bet mana sirds pēc tevis nebeigs saukt.
Pustj veter kacjaet derevja
I landish cvetjot nad rekoj,
Nastupet veseloje vremja
I ja snova budu s toboj!!!
Utrennej rosoj pokriti rozi vo dvore,
Neznim pocelujem prikosnusj k Tvojej sheke,
Kak morskoj volnoj ja obnimu tebja
I skazu znakomije slova:
JA BEZUMNO LJUBLJU TOLJKO TEBJA!!!
Tris sīkas asins lāses...
Trīs no pašas sirds...
Trīs sīki, mīļi vārdi...
Tevi mīlu es...
Savu otro pusīti nemeklē pēc izskata,
Jo tas var maldināt...
Nemeklē pēc turības,
Jo tā var izgaist...
Meklē kādu,
Kurš liek Tev smaidīt,
Jo dažkārt vajag tikai smaidu,
Lai mūsu dzīvi padarītu gaišāku... :)
Šķiršanās mīlestībai ir tas pats kas vējš liesmai,
Mazu tas nopūš, bet lielu tas uzpūš vēl lielāku.
Var paiet tikai mirklis,
Lai aizrautos ar tevi.
Var paiet tikai dažas minūtes,
Lai Tu iepatiktos.
Var paiet tikai dažas dienas,
Lai iemīlētos Tevī!
Es reti ar tevi satiekos,
Es reti ar tevi runājos,
Bet Tu bez tā visa zini,
Cik ļoti es tevi mīlu!!!
Ja tu ar mani nevari būt
Man zem kājām zeme sāk brukt,
Vis tik liekas tumšs un skumjš
Un tu nevēlies būt ar mani,
Kaisle rosina mīlu, mīla rosina naidu
Nav šai pasaulē taisnības,
Ir tikai tizlas stulbībass
Lai kur tu būtu es tevi jūtu,
Manā sirdī uz mūžu
Vienmēr pasaki citiem, Ko Tu domā un jūti, Tu jutīsies labāk, Ja zināsi, ka viņi zin.
Piedod, ka pateikt Tev nepaspēju vārdus, ko varu nu sacīt tik vējam...
Tu esi negodīgs. Kad mēs satikāmies pirmoreiz, Tu neteici, ka nobursi mani un, ka Tavas acis man sekos gan miegā, gan nomodā. Tu neteici, ka Tavs tēls iznirs no zemes manā priekšā vakara mijkrēslī un, no tā bēgot, es skriešu pie Tevis un lūgšu piedošanu par to, ka uz mirkli esmu Tevi aizmirsusi.
Tavs pirmais pieskāriens atsēja mana dvēselei acis. Un, kad uzkritīs pirmais sniegs... Varbūt septītais pēc kārtas... Tad Tu būsi viss manī iesnidzis.
Sirds atmin vismazāko vārdu, kas teikts,
Un bija sajūta ? viss tālākais ceļš kopā būs veikts.
Tik grūti likt punktu tur, kur sirds liek komatu.
Atgriežos Tevī kā dzimtajā zemē. Esmu klejojusi un grēkojusi. Pāri kalniem lejām gāju. Un kur es atnācu? Atpakaļ. Pie Tevis...
Ja kādreiz saku, ka mīlu Tevi - tad notici šiem vārdiem. Ja kādreiz iedomājies par mani - tieši es domāju par Tevi. Ja kādreiz Tev skumjās asaras birst - tad tici - man to ir vesela jūra. Ja kādreiz Tava mīlestība beigsies - tad tici, ka mana - NEKAD..
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe!
V etot tihij osennij vecer
Tak hocju tebja ja vstretitj,
Obnimatj i celovatj,
V ushko tiho svoji slova sheptatj
I shtobi vecer nekonchalsja
Ja hocju s toboj ostatsja!!!
When you love someone, it is nothing.
When someone loves you, it is something.
When you love the one who loves you, it is everything!!!
Vajag, lai cilvēks ticētu,
Un viņam ticētu ļoti.
Vajag, lai cilvēks ilgotos,
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag, lai cilvēks mīlētu,
Un viņu kāds mīlētu ļoti.
Es nezināju, ka spēju lidot -
Pa pilsētu, virs bruģa -
Virs saspringto ielu asfalta.
Es nezināju, ka spēju smaidīt -
Tik gaiši, starojoši -
Nepārtraukti un neviltoti.
Es nezināju, ka spēju just -
Prieku, laimi -
Rudens lapu smaržu.
Es nezināju, ka varu būt -
Maiga, starojoša -
Tevis mīlēta.
Ik vakars attālina mūs
Arvienu vārgāki kļūst zari.
Drīz slēposim (ja sniedziņš būs),
Viens otra sāpēm pāri...
Tu rasas piliens, es asins lāse,
Tava rasa mana slāpe
Mana slāpe, tava bauda
Tavi smiekli-mans rūdijums.
Es vēlos būt tev blakus,
Kur tava smaida, tava glāsta elpu jūt.
Kur drīkst gaidīt tavus skatus,
Kur vienīgi tava būt!
Kad enģelis atvēra debesu logu, viņš jautāja man: kāda ir tava karstākā vēlēšanās šodien? Es atbildēju: Mīļo eņgeļ lūdzu pieskati šo cilvēku, kurš sobrīd lasa šo pantiņu:)
Vai tu esi dzirdējis kautko par meiteni, kura nekad nekļūdijās? Nē? Te viņa stāv-tavā acu priekša. Dzidrām acīm un smiekli uz lūpām. Meitene, kura nekad nekļūdijās, kuras vienīgā kļūda bija tu.....
Rozes ērkšķi manu dvēseli plēš,
Cik asi un dzēlīgi tie,
Viens indes piliens, trīs asins lāses
Es akacī slīkstu, grimdama tumsonībā.
Mūzika manās ausīs skan, ak cik saldi
Arī Tavi vārdi reiz bija saldi
Ne tikai vardi, bet arī skūpsti un glāsti
Īsu brīdi viss bija labi
Un tad bums, sitiens sirds dziļākajā punktā
Skatos pa logu un nevaru novaldīt asaras
Neteicis ne vārda Tu jau staigā ar citu
Tagad nelūdzies man
Paturi savas asaras sevī
Piedod es to nespēju, redzot Tevi ar citu..
Tavs vārds, valoda par mani kā lāsts.
Tavas acis kā zvaigznes debesīs,
Kurās es lūkojos ik vakaru un par tevi sapņoju!!!
100g maigu jūtu + 200g kaislības, Sajauc ar apskavienu, Klāt pieliek 1 karoti mīlas Un visu pārklāj ar skūpstiem... Šo MĪLAS RECEPTI jānobauda nakts tumsā kopā ar mani!
Lietus lāsēm smagi krītot pret palodzi, vai ietvi
Ieklausies to čaboņa tik jauka, ka škiet ka,
Katra lāse ir dzīva un mūzika būtu speciāli Tev komponēta...!:)
Maigi, maigi skūpsti, kā vēja glāsti rudens lapām agrā rītā, kad saule tikko aususi. Un vēlos Tevi skaut kā vējš, kas maigi noņem no koka nodzeltējušās lapas un nes savas maigās rokās tās viegli glāstot un mīļojot, līdz šī lapas nolaižas zaļās, mikstās sūnās, kas ir tas pats kā ieritināties pie tevis un aizmigt tavās rokās.
Zvaigznītes vizuļo pie debesu juma,
Tās aplūkot ir tīrais nieks, bet tās saniegt
Un pieskarties tām, to spēj cilvēki,
Kas kvēli tic saviem sapņiem! Saldus sapņus!
Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Dzīve ir zieds
Mīlestība - medus tajā.
Kad es domāju, es domāju par TEVI.
Kad es sapņoju, es sapņoju par TEVI.
Kad es gaidu, tad tikai TEVI.
T-burtu uzrakstu
E-klāt pielieku
V-prātā noturu
I-pasaku ko mīlu
Skūpstīšanās laikā tiek nodaribināti 32 muskuļi.
Negribi mazliet pavingrot?
Kas tik priecīgs skrien par laukiem?
Kam tāds skatiens balts un tīrs?
Apakšbiksēs tērpies baltās, jož uz mājām Valentīns!
Vēlu tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt!!
F = forever i love you
U = unhappy withaut you
C = care abaut you
K = kiss you whit a big hug
So i give you the bigest F.U.C.K forever!!
Ejam mēs nu ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz es cerēju un cietu
Irst nu saites pēdējās
Raisoties no tevis vaļā
Sūtu sveicienus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus visu sapratisi Tu...
Es satiku Tevi, kad šalca rudens vēji.
Un zvaigžņu laikā iemirdzējās nakts.
Tad nejautāju tev, vai mani iemīlēji?
Un to vai gribi kļūt mans draugs!!
Es domāju
Es sapņoju
Par Tevi vienīgo
Cik ļoti mīlu
Cik sāp man daudz!
Es gribu Tevi sev...
Sev tuvuma!
Vel laiks mums ir un maybe...
Maybe kaut kas izdosies!!!
Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.
Gribu tikai Tevi mīlēt
Un ar Tevi kopa but
Taviem sapņiem dzīvi ziedot
Un pie Tevis mūžam but.
Man nebūs žēl, ja dzīvē smaidot iesi
Un Tavai sirdij cita laimi sniegs,
Bet man būs žēl, ja asaras Tu liesi
Un tavai sirdij cita laimi liegs.
Mīlēt mīlēt mīlēties
Tev jau nav ko kaunēties
Klēpī sēdēt skūpstīties
Cieši acīs skatīties.
Cik labi dzīvot un būt- dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē- laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt!
Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.
Tik īsu brīdi tavai būt,
Kā atvadoties vaigam pieglaust vaigu,
Kā asaru uz rokas gaistam jūt,
Tik īsu mirkli tavai būt.. un aiziet...
Lai arī kas reiz nāks un tikties neļaus,
Lai cik vēl tādu dzīvē jāiet būs:
Es vēlreiz slavēju tos ceļus,
Kas kopā saveduši mūs!
Kā slīdoša eņģeļa ēna ir ziema ārā.. es jūtu.
Zied leduspuķes uz rūtīm, mans eņģel,
kaut Tu šeit būtu.. es sildītu Tevi pie krūtīm.
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda.
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, un nav vairs kur dēties.
Varbūt mums paņemt un iemīlēties?
Šodien Valentīna diena
Mīla pamostas ikvienā
Lai Tev karsta mīlēšanās
Piepildās ik vēlēšanās!
Dzīve nav sapnis,
un sapņot nav grūti,
Bet mīlēt un pamest
Tas tiešām ir grūti.
Es Tavos sapņos iekāpt vēlos
Tikpat kā vilcienā, kas ved mani pie Tevis.
Un apņem Tevi mīļi un maigi,
Kā sega vai spilvens uz kura dus Tavi vaigi!
Pie loga stāv puisis
Un raugās vējā.
Tam acīs ir tukšums, kā visuma telpa, bet sirdī krīt atmiņas, tikai par Tevi.
Kādreiz bij mīla, kādreiz bij glāsti,
Bet tagad ir tukšums,
Kā visuma stāsti.
Mīlestība līp kā laka,
Bet, kad pielīp paliek traka!
Neskumsti, ja vienatnē Tu.
Kad Tava dzīve sauli neaizsedz,
Es būšu Tev līdzās,
Kad saule spīd un laimīgie brīži zūd.
Tu atvērsi sirdi un klusi man teiksi:
" Es mīlēšu Tevi! Jo līdzās man esi".
Vēlos es ar Tevi kopā
Tālu tālu jūrā iet,
Tur, kur sārtas sapņu buras,
Tur, kur mīlestība zied!
Vīrietis izvilina pirmo skūpstu,
Lūdzās otro,
Pieprasa trešo,
Uzstāj par ceturto,
Piekrīt piektajam
Un cieš visus pārējos.
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs.
Viss zūd un padebesī mūk, tikai Tu un es,
Tikai abi mēs, sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani.
Man nevajag daudz...
Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt
Dvēseli pilnu ar Sauli,
Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!
Paies nakts un varbūt rīt no rīta,
Roku skūpstot Tev man labāk kļūs,
Jo mana sirds ir kā no smalka zīda,
Skumjās ilgojas un piedošanu lūdz.
Tu man esi kā asarai prieks,
Tu man esi kā šāvienam miegs,
Tu man esi kā nēģerim sniegs.
Man sirds kā diena, tas gaišums Tu,
Bez Tevis gluži te nozūdu!
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst... Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās tagad būt...
Būt mīlētam nozīme vairāk nekā būt bagātam, jo mīlētam nozīme būt laimīgam.
Kaut esmu tālu - es ar zvaigznēm aiziešu pie Tevis, bez skaņas - klusi, klusi, bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi...
Vakars vēls - acīs pamodās tavs tēls,
Acis sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.
Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve, manas jūtas,
mani sapņi neizsapņotie, vārdi neizteiktie...
Gribētu es būt Tev?blakus,
Nekad Tevi nepamest,
Ceru - tādas pašas ilgas
Tavā sirdī klusi plaukst.
Gribu Tavas karstās lūpas
Atkal savām maigi skart,
Gribu just es Tavu sirdi,
Kā tā manai blakus sarkst.
Es mīlu Tevi
kā vilnis jūrmalu,
kā ziediņš smaržu,
kā mēness nakti mīl, kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
kā vārdi mīl ausi,
kā stars mīl aci,
kā pukstiens Tavu sirdi mīl-
ES MīLU TEVI..
Ne katra veida skaistums modina mīlestību.
Dažkārt tas valdzina skatienus, bet nespēj iekarot sirdi.
Mīļi sveicieni Valentīn dienā, miljoniem saldu buču,
Mīlestības spēku kā 100000 voltu un kaisles augstāko punktu
Kā Rīgas 800 noslēguma salūtu.
Esi laimīga un mīlestības pilna!
Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!
Vakarā, kad zemi pārklāj migla
Un daba klusēdama jau pie miera iet,
Mēnestiņš pie debess klusi sauc ?
Kā gribu pašlaik es ar Tevi būt!
Kad nakts liek dienas gaismai atkāpties,
Bet miegs vēl lakstus never ciet,
Tad tik pie Tevis manas domas iet
Un ļaujas sapņu burvībai.
Skaista ir tā diena,
Kad sauli pie debesīm es redzu,
Skaista ir diena,
Kad lietus aplaimo zemi,
Bet visskaistākā ir diena,
Kad es redzu Tevi!
Ir sapņi kurus nebeidz sapņot,
Mīlestība, kas spēj visu
Ja paradīzes stāsts ir spēkā-
Tad mums abiem ir jākrīt grēkā.
Balti bērzi vējā lokās,
Mana sirds pēc tevis mokās.
Mēs katrs esam eņģelītis
Ar vienu spārniņu,
Lai varētu lidot,
Mums vajag apskauties!
Tava mīla dod:
Prieku skumjās,
Mieru trauksmē
Un cerību izmisumā!
Kad beidzot redzu es
Tevi savā tuvumā.
Tad ir piepildījies viss,
Ko es lūdzu klusībā!
Uzlūko debesis!
Vai redzi mazos spožos punktiņus?
Tu domā, ka tās ir zvaigznes?
Nē tie ir caurumi uz paradīzi,
Kurus atstājuši tādas mīļas dvēselītes kā Tu!
Kad novakars par tundru zilgo,
Un pirmās zvaigznes mirgot sāk,
Arvien tad sirds man Tevi ilgo,
Tev sapnī ciemos jāatnāk!
Atsūti šo SmS kādam kuru Tu mīli,
Kādam pēc kura ilgojies
Un kādam kuru gribi!
Tā un tagad padomā,
Kāpēc saņēmi šo SmS?
Tu esi sapnis, kas apbur mani,
Kas piepilda mani ar Mīlestību!
Nav nevienas dienas un naktis,
Kad es par Tevi nedomātu un neredzētu!
Sieviete un vīrietis- tās ir divas notis,
Bez kurām cilvēka sirds stīgas
Nevar atskaņot nevienu,
Pareizu un pilnīgu akordu.
Nevienam es nedošu sirdi.
Tik mūžam to glabāšu Tev,
Tici, līdz pēdējam brīdim,
Tā mūžam piederēs Tev!
Kad Tu piedzimi, bija lietus.
Bet patiesībā nemaz nelija.
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu eņģelīti kā Tu!
Kaisles liesmas sirdi plosa,
Prātu jauc un dvēseli moka.
Tikai viena doma skan,
Kaut Tu būtu blakus man!
Var koki smago sniega segu nomest,
Var lepni sīkai vētrai pretī stāt,
Bet mana sirds un ilgas nerimst,
Par Tevi nevar nedomāt!
Bieži debesīs vēroju zvaigznes krītam,
Mēs katrs kaut ko vēlamies.
Bet ja visas zvaigznes kritīs,
Mana vēlēšanās būtu tikai viena.
Būt kopā ar Tevi.
Kad jaukie svētki atkal klāt
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa ir apaļ salda.
Ja apskāviens būtu sekunde,
Es Tev sūtītu stundu,
Ja smaids būtu ūdens
Es Tev sūtītu jūru,
Ja mīlestība būtu persona
Es Tev sūtītu sevi.
Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga,
Un izkust uz Tavām maigajām lūpām.
Manas rokas nejūt Tevi,
Manas kājas nestāv līdzās tavējām,
Manas acis neredz Tevi,
Manas lūpas neskūpsta Tevi,
Vienīgi mana sirds dzīvo domājot par Tevi.
Es mīlu vienu skuķīti
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.
Daudziem manas lūpas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Un Tev pieder mana sirds!
Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu,
Mīlas skūpstus Tev es sūtu,
Lai ar cik Tu tālu būtu!
Ļauj rozei ziedēt,
Ļauj smaržīgai būt,
Ļauj sirdij mīlēt
Un laimīgai būt.
Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.
Es nezinu, kāpēc tā,
Ka man par Tevi jādomā,
Vai blāzmo rīts vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc Tevis skumst!
To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli
Nevienam neatdot!
Vienmēr gribu būt pie Tevis,
Kaut kā nesanāk tas man,
Tāpēc spiežu Tevi pie sevis.
Nedusmojies tā patīk man!
Atnāc mīļā, šad un tad,
Tu jau zini, kur un kad,
Tad mēs abi šā un tā,
Tu jau zini, kur un kā...
Nezinu vai mīli mani,
Nezinu vai mīlēsi,
Tikai zinu, ka pēc Tevis
Sirds man mūžam ilgosies.
Nāk jaunais gads egļu smaržā liegā,
Un garām logam pārslas krīt,
Bet sirdis nevar ieputināt sniegā,
Tām jāiet savus sapņus piepildīt.
Es mīlu tavu dziļo sirdi
Un tavas acis sapņainās.
Es mīlu Tevi klusi, klusi,
Kaut tu no manis tālumā.