Apsveikumi – Mīlestība ir spēcīga sajūta, kas var dziedēt, stiprināt un dzīvot, un tā ir svarīga personiskā dzīvē.
Mīlesteiba nanūvecej,
Viņ ar godim vairuok zyna:
Izlīk rūku tev iz placa,
Sasyldūt vairs nadadzynoj.
Mīlesteiba napīkust
I naskrīn vairs kai aizsvyluse.
Viņ, aplykuse placu skustu,
Dasāst tyvuok vieja pusē.
Mīlesteiba nasakleivoj
Zam puori darejumu nostys,
Jei caur pīdūšonu dzeivoj
Dziļuos uzticeibys krostūs.
/Emīlija Kalvāne/
Cilvēki saka, ka dārgumi slēpjas zem zemes…
Bet es taču nevaru ņemt un aprakt tevi…
Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība…
Sāp…
Bet lielākā nelaime – Tu man nozīmē ļoti daudz….
Žēl….
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu…
Mīlestība nāk..un iet.., bet īsta mīlestība ir tikai reizi mūžā.., jo katru reizi kad viltus mīlestībā ienāk cilvēks..kaut ko jūt.., bet šajās jūtās kaut kā pietrūkst…. un to kā tur pietrūkst atrod tikai atrodot savu patieso otro pusīti.. :)*
Tu un es, es un tu divi vien šai pilsētā, mazā baltā pilsētā tu un es, es un tu tavs rokas pieskāriens pāri man slīd varbūt tomēr kādreiz pie manis tavs ceļš atvedīs varbūt jau rīt, vienmēr es būšu tev klāt kad sauksi tu, zini tev ir kurp iet, kurp paslēpties.
Brīžos kad nezinu kur skumjas likt tās lieku uz spilvena
Zinu kad tās tur paliks un pazudīs kopā ar sapņiem laimīgajiem
Cik drūmi iet pa ielu kur pretim nāk cilvēki ar skumjām sejām
Un iekšā tam katram kāda bēda sēž vai domu nomākti tie
Klīst pa ielām drūmām kur apkārt viss tik pelēks
Kas neprot radīt sev sejā smaidu un dvēselē prieku
Un pasauli krāsainu radīt bez skumjām lielām.
Man nav kur skriet
Man nav kur steigties
Tev ir?
Man nav no kā bēgt
Ne no tā, kas bija ne no tā, kas būs
Jo tas, kas bija tā tam bija jānotiek
Un tagad man nav vērts to nožēlot
Un atmiņas remdēties
Jo savādāk mani tās vajās visu laiku
Bet man gribās
Es vēlos
Iegūt to kas nav bijis
Dod man roku, nebaidies
Iesim, nav nozīmes uz kurieni
Bet tā vieta būs tikai mums
Vispārējais paliks pagātnei
Tu nāksi?
Tev bail?
Nebaidies, bet nāc
Aizmirsti visu
Tā kā es
Jo es zinu kad tu man esi dārgs
Mēs kopīgiem spēkiem
Uzvarēsim visu
Man nav kauns
Tev pateikt to kad
Es tevi mīlu!
Tagad viss paliek tavā izvēlē
Vai tu nāksi man līdzi?
Vai paliksi te?
Man jānozog būs no tevis kaut kas…. Maziņš, tas dārgi tev nemaksās tas lielu laiku neaizskavēs tas ļaus man būt laimīgai, kaut uz mirkli, mazu……. Tu ļausi man to nozagt no tevis? Lūdzu ļauj man nozagt atkal, atkal tavu brīnišķīgos skūpstus no tevis!
Es aizveru acis…..
Vel pēdējo reizi uzmetu…….
Skatienu pa logu…..
Kur zvaigznes mētājās plašajās debesīs…
Un es aizmiegu…..
Bet TU, jā tieši TU…..
Valdi manos sapņos….
Es sapņoju par tevīm….
Par tevīm kā tas būtu….
Ja mēs būtu kopā….
Ko mēs darītu, kurt ietu…..
Bet tad es pamostos….
Kur jau pa logu mirdz saulīte….
Un apjaušu to kad dzīvoju dzīvi…
Bet vēlētos nokļūt sapnī atpakaļ..
Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds…
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. tā bija…tā būs!
Tu teici ka patīku tev
Bet tagad to noliedz
Kad tavas lūpas izrunāja vārdus
Tu man patīc
Es lidoju un atrados savā sapņu pasaulē
Sapņu pasaulē kopā ar tevi…
Bet tad tu mani pamodināji
Paša sāpīgākajā veidā
Dēļ tevis atkal pār vaigu asara rit
Un sirds pamazām lūzt
Tu paliec tāds ka agrāk
Bet es?… es kļūstu melna un maziņa
Mana sirds kuras pavēlnieks esi tu
Pamazām pārvēršas melnā tukšumā
Manas atmiņas kurās esi tikai tu
Pamazām pieaug un sāpina mani
Manas domas kurās atrodies tu
Pamazām kļūst tumšākas un tu parādies kā Melnais tēls tajās
Manas acis kuras meklē tikai tevi
Pamazām aizmiglojas
Mani vaigi kuri kļūst sarkani tevi ieraugot
Pamazām kļūst par asaru ceļu…
Mans spilvens uz kura atrodas mana pilnā galva
Pamazām kļūst par krātuvi asarām…
Bet tu esi un paliec tāds kāds esi
Jo tev vienalga un tev nesāp…
Sāp tikai man viss
Es ienīstu sevi par to ka cerēju uz tevi
Bet mīlu tevi, jo tu esi
Tu esi kā visa mana pasaule
Kā mans pasaules valdnieks, karalis…
Tu valdi pār mani…
Tu liec man smaidīt
Tu liec man skumt
Tu liec man lidot
Tu liec man raudāt
Bez tevis es neesmu nekas…
Es tevi mīlu
Tevi mīlu ikvienā
Vēja čukstā skan…
Un nekas lielāks
Šajā dzīvē
Vairs nevar būt,
Ja arī var….
Ceriņi aizdegās
Ceriņi sauc
Ceriņu neprāts
Iespēj daudz
Bet
Tie, kuri paši
Mīlēt neprata
Mācījās mīlēt
No ceriņu neprāta.
Kapēc teici, ka mīli?
– Ja patiesi nīdi?
Kapēc vispār esi?
– Ja vajadzīgs neesi?
Bet tomēr man tevi vajag..
– Tieši tagad..
Vakaros par tevi domājot..
– Asaras birst..
Un par tevi runājot..
– Vārds tev cits..
Lai neviens neuzzin,
Lai neviens neuzmin..
Ka mīlu tevi..
Vairāk par sevi..
Ka ceru uz to
– Par ko bail pat domāt..
– Par ko bail pat runāt..
Tikai gribas cerēt,
Ka ļausi sevi mīlēt!
Ka drīkstēšu tevi skaut..
Un par savu saukt!!
Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmisums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man…
Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās gozēsies.
Gribu būt mēness stariņš,
kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
kas ap Tevi apvīsies.
Kas ir mīlestība?
Tā ir gulbja dziesma.
Kas ir mīlestība?
Kvēla uguns liesma.
Kas ir mīlestība?
Duncis sirdī durts.
Kas ir mīlestība?
Burts plus vēl viens burts.
Kas ir mīlestība?
Vēja spārni doti.
Kas ir mīlestība?
Ziedi, asarām apgleznoti.
Kas ir mīlestība?
Asaru plūdi naktī.
Kas ir mīlestība?
Laime, citiem zagtā…
Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav.
Tu izlēji trauku ar mieru – un nu tā vairs nav.
Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev.
Varbūt vajag ko vēl?
Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.
Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini…tas viss!!!
Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.
Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!
Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Man tikko zvanīja no debesīm….
Un pavēstīja, ka esmu savākusi visskaistāko eņģeli uz pasaules….
Tas laikam nozīmē tevi….
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies, bet piezvani man
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt
Piezvani man
Un es apsolu buut ļoti klusa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs
Steidzies ātri pie manis, jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man..
Dzīve ir skaistums, apbrīno to….
Dzīve ir svētlaime, baudi to…
Dzīve ir sapnis… vērs to par īstenību…
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī…
Dzīve ir pienākums, pildi to…
Dzīve ir spēle, spēlē to…
Dzīve ir vērtība, saudzē to…
Dzīve ir bagātība, taupi to…
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt….
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu…..
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas……
Un, kad tu atnāksi pie manis
(Es nezinu, vai tas maz būs),
Mēs sēdēsim pie ugunskura,
Uz zariem slapjās drēbes žūs.
Būs puse dzīves pārstaigāta
Un gandrīz viss jau nobaudīts,
Un tā – tā nebūs mīlestība,
Ko tu sev atnesīsi līdz.
Mēs sēdēsim un skatīsimies,
Kā tumsa dzirkstis projām nes,
Un reizēm klusi nopūtīsies
Virs mūsu galvām galotnes.
Šīs klusās stundas kluso gaitu
Ar vārdiem netraucēsim mēs,
Vien liesma liesmai, zvaigzne zvaigznei
Un dvēs’le dvēs’lei uzmirdzēs.
Beigšu rakstīt vakars vēls,
Acīs parādās Tavs tēls,
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds pēc Tevis ilgās mirst.
Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
“Mīlu tevi!” sacīsi.
Gribu tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!
Mīlēt Tevi nenoguršu,
Aizmirst Tevi nespēšu,
Nepārstāšu rakstīt Tev
Kamēr atbildi nesagaidīšu!
Ļauj man Tevi mīlēt cieši,
Ļauj man Tev blakus būt,
Ļauj man pateikt Tev maigi,
Ka vēlos būt Tevis mīlēta!
But what can I say now?
It couldn’t be more wrong
Cos there’s no one there
Unmistakably lost and without a care
Have we lost all the love that we could share
And its wearing me down
And its turning me round
And I can’t find a way
Now to find it out
Where are you when I need you…
Are you there?
My heart fly
In the sky
But my mind
Do not understand
Why my soul is so empty
And my feels is still strong?
My heart is free like the wind
In the sky
Bright like the star
Near the moon
But I do not know why
It can not love
Any more…
Maybe it is afraid
Of arrow
Which can broke it again?
Love is name
Sex is game
Game for two
Me and You
This is the moment when I think about you,
About your feelings to me.
In this moment I think that you just playing with me.
Not playing just with me,
Even with my soul and heart.
You know what I feel,
What I feel to you.
You know that I really love you,
And it’s killing me inside.
Sometimes I think that I don’t have a heart,
I think that someone has ripped my heart out of me
And that someone is really you.
Today you’re with me,
Today you’re mine
Tomorrow you’re with someone else,
Tomorrow you’re won’t be mine.
How many girls do you have?
Why do you just can’t tell the truth?
The truth that you really don’t love me,
That you just playing with me.
That you don’t want to be with me,
But with that someone else.
Who am I in this life?
I’m nothing, zero.
Why I was born in this world?
To feel the love,
Or be loved?
I know that I never will love someone,
And nobody will love me.
Why I will never love someone?
That’s a good question!
But why you break my heart?
Is that girl better than me?
Or I’m too ugly for you?
You know that I loved you,
I was addicted to you.
But now I’m strong enough,
And nobody will hurt me again.
Now I will break everybody’s heart,
I will be like you!
But somehow I will be better,
I won’t break my lovers heart,
Because I won’t have lover!
I don’t want to kill him,
Like you did it with me.
You kill me once,
But you won’t kill me twice,
I’m not so stupid!
When you hurt me,
I was bleeding and screaming,
I was crying inside my soul,
And I was lying to everybody.
But now, when I know,
That it was just illusion of my love to you,
I just want to laugh and laugh.
I loved you only in my mind,
I thought that I love you with my heart,
But it was my illusion.
Now I know
That I really never loved you!
Do you ever love me?
Tell me the truth.
Is that so hard to you?
Will you die telling me truth?
Are afraid to hurt me?
But I know that you can’t hurt me.
You hurt me once, but twice you cannot.
I’m just too strong for your truth,
And your truth will make me stronger and stronger.
Soon I will be unbreakable
And than I will live forever,
Without love and you.
Look into my eyes,
Look into my soul.
My eyes are full of pain,
My soul is alone.
Today, tomorrow, everyday
I will feel the pain,
I will be alone.
That’s my everyday.
Some say that I’m crazy,
Other say that I’m perfect,
But I know that I’m not crazy,
And I’m not perfect.
Today, tomorrow, everyday,
I will lie to myself,
I will bluff to you.
That’s my life.
Look into my heart,
Look into my mind
My heart is ripped,
My mind is in the air.
Today, tomorrow, everyday,
I won’t love you,
I will fly like a bird.
That’s so strange and unreal.
Live my life,
Feel my feelings.
My life is a nightmare,
I feel pain inside.
Today, tomorrow, everyday,
My life will be like hell,
I ‘ll die inside myself.
That’s so difficult and faded.
Why you had to come into my life?
If I didn’t asked you to come.
You hit, you break, you stole my life.
You hurt me with your words.
You break me with your eyes.
You stole my life going away from me.
Why you left me here alone?
If I never asked you to leave.
You made me happy, strong and gorgeous.
I’ve been happy with you, my love.
Now I’m strong, when you are gone.
I’ve been gorgeous, when you loved me.
Now I’ll be your sweetest poison.
Which will kill you!
I’ll make your life into nightmare,
Like you did it with mine.
I’ll make you cry,
Like I was crying at nights.
You can’t be able to sleep,
You will be thinking all time about me.
You will scream when I look into your picture,
And I’ll die without you, my darling.
There is someone who loves you…..
There is someone who cares about you….
There is someone who thinks about you all the time….
Someone is allways there for you……
You know this someone is me……
When I looked into your eyes,
I knew it was true,
My heart never lies,
I was in love with you.
As you stood there,
Just looking around,
My whole body
Melted right into the ground.
I remember the day,
I remember the place,
I remember the time.
It is always on my mind.
You looked so good,
In your shirt and jeans.
I remember the day we met,
You were forever in my dreams.
I wish I could be with you,
Day after day,
Because I love you more
Than words can say.
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.
You make me feel so special
And so free, like I can fly,
You promise until I want you to,
You won`t say goodbye?
You tell me that I`m beautiful,
And that you have been into me for years,
You hold my hand and rub my neck,
You comfort me through my tears.
Though you treat me wonderful,
Your sweet and kind and you care,
I can`t help but be afraid,
You won`t always be there.
So right now, it`s 2:30 a. m,
And I`m lying here in bed,
And as I start to doubt your love,
Your voice plays in my head.
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.?
How do I love thee? Let me count the ways.
I love thee to the depth and breadth and height
My soul can reach, when feeling out of sight
For the ends of Being and ideal Grace.
I love thee to the level of everydays
Most quiet need, by sun and candle-light.
I love thee freely, as men strive for Right;
I love thee purely, as they turn from Praise.
I love thee with the passion put to use
In my old griefs, and with my childhoods faith.
I love thee with a love I seemed to lose
With my lost saints,–I love thee with the breath,
Smiles, tears, of all my life! –and, if God choose,
I shall but love thee better after death.
Say That You love Me*
Say that You Never Leav Me*
You GoT To tell Me that You Need Me*
*YeaH*
DonT Let Them TaKe YouR love away.. Pleas…
Es bieži vēroju tevi,
Un salīdzinu ar sevi,
Manis pēc lai debesis jūk ar zemi,
Es tik un tā mīlēšu tevi!
Kāpēc ik reizi kad tevi atceros,
man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
man sirsniņa pukst 2x ātrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarraibumos
manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis….
to būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU…..
autors – Endžels
Es lūdzu tevi nerunāt
Pārāk daudz nedomāt
Tu izliecies it kā viss kārtībā…
Baidos es būt klusumā
Jo tur esi tu tuvumā…
Tik bailīgs tavs pieskāriens
Tad laikam viss beidzies…
Baidos pat parunāt
Pat acis vēl ciet
Lūdzu tevi nerunāt
Bet vairs nav kur skriet
Atliek mums vien padomāt…
Kad zaudēju tevi
Zaudēju arī sevi
Tu jautāsi kādēļ?!
Jo biji daļa no manis
Daļa ko vairs neatgūt…
Visapkārt man tumsa.
Skatiens ir zudis,
Elpas vairs nav.
Melns…viss ir tik melns.
Dvēselē tukšums,
Sirds vairs nepukst.
Uz vaiga tik maza asara,
Bet lūpas tik sārtas,
Kā vēl kādu skūpstu gaidītu…
Tomēr viss ir tik melns un zudis….
Šajā jūtu pasaulē,
Vienam otru jāmeklē.
Tie, kas meklēs atradīs,
Ja ne šeit, tad debesīs.
Paies nakts un pienāks rīts.
Tikai jāprot pagaidīt,
Varbūt šodien, bet varbūt rīt.
Ja sirsniņa tev neliek mieru, pajautā tai..- Kādēļ ?
Ja sirsniņa tev atbild vienu – Tu mīli viņu (viņš tevi),
Tad traucies pretī tai laimei, ko vari gūt un to izmanto, jo sakāms ir tikai viens…
Sirsniņa nekad nemelo! Dzīve ir kā liels karuselis, tu griezies ap savu dzīvi
Un citreiz, pat nožēlo to ko neizdarīji…Nenožēlo neko!
Dzīve ir viena, tādēļ traucies pretim laimei, gūsti to, baudi to, Jo
Viņš tevi mīl….
Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi…
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā…vienmēr!
Vēlos pateikt tev tikai vienu:
“Es mīlu tevi”
Vēlos būt ar tevi kopā,
Brīžos labos, brīžos sliktos..
Vēlos cienīt, mīlēt tevi…
Vēlos tikai Tevi vien..
Es vēlos iegūt tavu sirdi
Sirdi kura piederētu tikai man
Sirdi kurā būtu tikai es
Sirdi kura saplūstu ar manu
Kā cimds ar roku
Kā sekunde ar minūti
Es vēlos lūgt tev mirkli
Mirkli pirms tu pazūdi
Izplūsti
Kā lietus
Vai izkūsti kā pirmais sniegs
Mirkli kurā esi tikai mans
Mirkli kurā varu justies mīlēta
Mirkli pirms sakāves…
Kā gribētu sniegt
Tev skūpstu vienu
Bet jāsamierinās ar to vien
Kā redzu tevi
Bet man pietiek
Turi mani sev cieši klāt
Un nelaid vaļā
Lūdz mēnesim būt mūsu
Un turēt mūs kopā
Sniedz man savas plaukstas
Kā apliecinājumu tam
Ka jūti to pašu
Esi tu pats
Un atzīsti ka esmu tev vienaldzīga
Atzīsties ka tā bija kārtējā spēle
Atzīsties ka neesmu tev nekas un nebūšu
Bet es esmu es
Un atzīstu tev, ka neesmu vienaldzīga
Atzīstu to ka jūtas pret tevi nav nekāda spēle
Atzīstu un zinu ka nekas un nekad tev nebūšu….
Es zvanu-tu necel
Es gaidu-tu nenāc…
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels…..
Šķiet es varētu sajukt prātā…
Neskaties manī…neskaties….
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest…
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes…
Nesamin, nesamin….
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata…
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi…..
Laiks paiet nemanāmi,
Mīlestība tam visam pāri,
Cerot, gaidot viņu vēl
Sirds tev tikai velti kvēl.
Nesaki man neko – paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē…
Pulss – 200,
Spiedien – 190/40,
Dvēseles stāvoklis – depresija,
Diagnoze – atkarība no Tevi,
Ārstēšanās metode – Tava mīlestība!
To ceļu, kas caur dziļiem sniegiem slāts,
To ceļu, kas ir neatklāts-
To ceļu, kas ir visiem vienāds tāds….
It kā nebijis un tomēr varbūt bijis….
Kur sniegu nav un arī baltu ziedu
Bet ja tev šķiet ir kaut kur vēl sniegi
Tik balti kā šie iedomātie ziedi….
Mīlas tas ir tikai vārds….
Tas nav apzīmējums kādai lietai
Tas ir brīnišķīgs veids, kad divi cilvēki grib ļauties jūtu šūpām…
Mīla ir tikai vārds un kad šī aizraušanās sākas- vārds kuru lietojam grēku kalnu aizsegšanai.
Mīla ir tikai vārds, kas iemests visā pilsētā…..
…iedarbīgs mazs vārds, kas ir visnepiemērotākais patlaban….
Mīla ir tikai vārds, bet ļauj to izskaidrot
Tomēr es zinu, mēs zinām ka tas tiešām ir nepatiess…
Mīla ir tikai vārds – tikai vārds, ko mums tīk dzirdēt….
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem…
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem…
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi –
Es skumstu bez Tevis!
Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!
Nezinu vai čuči vai nē,
Bet vēlos Tev pateikt:
Tu man esi kā saules gaisma un…
Es gribu Tevi apskaut!
Vēlos sapņot,
Vēlos smieties,
Vēlos pie Tevis piekļauties,
Vēlos Tevi mīlēt,
Vēlos glāstīt, Un nekur nelaist!
Es Tevi dievinu!
Es baidos Tevi pazaudēt…
Pazaudēt un vairs nesatikt…
Baidos, jo negribu Tevi pazaudēt
Kā mīļi, saprotošu, atbalstošu, mīlošu cilvēku…
Tas var notik, ja atklāšu Tev
To noslēpumu, kuru glabāju vēl sevī…
Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un –
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev –
Es Tevi neatdošu!
Ieklausies…. Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev…
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu…
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus…
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu…
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds…
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki….
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties….
Ar Tevi kopā ir tik labi…
Tik nožēlojami labi…..
Un man vairs neko nevajag….
Tikai Tavu smaidu……
Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam…
Viss….viss ir aizmirsts,
Nav vairs sāpju, nav asaru, tikai rētas, kas raibo manu sirdi…
Bet tās jau ir izzudušas…izzudušas tā pat kā izzudi Tu..
Tagad mēs būsim DRAUGI…DRAUGI un nekas vairāk..
Bet atceries, DRAUGS, to vietu? tu..es..
Labi, tā ir pagātne…
Tagad dzīvoju tikai tagadnei…nākotnei un pagātnes vairs nav..
Tikai pāris dienas no tā visa..tikai tās jaukās..
Bet padomā, DRAUGS, ka nemīlu vairs tevi..viss vairs nav Tevis, Tu biji, biji manās domās un sapņos, bet tagad esi tikai atmiņās..
Priecājies tagad, elpo mierīgi, manis vairs pie tevis blakus nebūs, es būšu tagad klusa, nemanāma, es Tevi netraucēšu…dzīvo tālāk, DRAUGS, …..un….ar Dievu….
šķiršanās
Es tevi loti mīlu!
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule manā dzīvē
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!
šķiršanās, mīlestība
Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļūtu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.
Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.
Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk…..
mīļukiņā, ieklausies manā sirdī…
tā pukst tikai tev, mīļukiņā…
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus…
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka…
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu…
tikai…dzirdēji…tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek…
visvairāk par visu…
gribu sajust tevi sev blakus…
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu…
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz…
es tev varētu dot visu…
bet diemžēl, man ir tikai sirds…
un tā jau pieder tev, mīļuk…
man patīk katra diena, katra nakts…
jo man ļoti patīc tu…
redzēt kā tu smaidi…
dzirdēt ko tu saki…
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs…
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD…saprati?…NEKAD…
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī…
no kura nevaru un nevēlos pamosties….
ar tevi kopā ir tik labi…
tik IDEĀLI labi…
ka man vairs neko nevajag….
bet…
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs…
bet…
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida…
bet…
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet…
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt….
Ja ik asaru
Dēļ tevis
Tu skaitītu…
Ja ik brīdi
Kuru domāju par tevi
Tu skaitītu
Ja ik sapni
Kur redzu tevi
Tu skaitītu…
Ja ik vārdu
Ko tev vēlētu
Tu skaitītu
Ja ik skūpstu
Ko tev slepus sūtītu
Tu skaitītu
Ja ik skatienu
Kuru uz tavu pusi raidītu
Tu skaitītu
Ja ik sirds daļu
Kura tev piederētu
Tu skaitītu…
Tad skaitot tu jau sen
Sen būtu apjucis…
Ja tā visa ir TIK daudz…
Es pazaudēju to,
Kas man visdārgākais – zelta atslēdziņu uz tavu sirdi….
Es meklēju un nevaru atrast.
Piedod man lūdzu to!
Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail…
Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es. Nē, tu nē-es! Mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām. Bet tad liktenis izlēma parotaļāties ar tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus un mēs satikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām laimi, lai arī šeit, uz zemes, mēs esam laimīgi. Un tad notika kaut kas šausmīgs, liktenim šī spēle apnika! Viņš kā mazs bērns nolauza mums spārnus. Mums zuda spēks pacelties. Uz zemes izsīka arī laime, ko bijām nonesuši no debesīm uz zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja. Tu aizgāji. Šķiet tev tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man tevi aizmirst!
Kad domāju tad domāju par tevi
Kad sapņoju tad sapņoju par tevi
Kad gaidu tad gaidu tevi
Kad ceru tad tikai uz tevi…
Kā gribētos lūgt tev glāstu, skūpstu
Un apskāvienu un trīs vārdus – es tevi mīlu….
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu
Ne apskāvienu ne trīs vārdus…
Jo tev esmu vienaldzīga..
Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???
Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko…
Par stāstu interesantāko…
Par lācīti vismīļāko…
Par lietu vis-foršāko…
Par krāsu visjaukāko…
Par zvaigzni visspožāko…
Par sveci visgaišāko…
Par auklu visstiprāko…
Par grāmatu visgudrāko…
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saproti ka tevi gaidu…
Un saucu
Saucu –
Nāc pie manis
Un esi mans…
Šai pasaulē ir tik daudz naida un cietsirdība, ka tu mani krāpi ar citu
Un es vairs nevēlos dzīvot!
Mana sirds ir tik pilna ar sāpēm un ciešanām,
Ka vai gribu nomirt un nekad neatgriezties!
Neviens neizprot cik sāpīgi man tas sāpīgi ir!
Var vējš tevi aiznest…
Var lietus aizskalot…
Var putns aiznest…
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te…
Tavu smaidu es atcerēšos mūžam…
Un tavus pieskārienus jutīšu mūžam…
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi…
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest…
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles…
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani…
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi…
Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomēr
Tukšas…
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas
Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajās debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un …krīti.
Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem…
Cik skaisti ir mīlēt!…
Man ir skumji bez tevis…
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai patiess esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atzīstu!! tas nebija labi…
bet citādu tu mani nemīlētu
mani tu negribi tādu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli….
es raugos tevī, un saprotu,
ka mīli manu iedomu!!!
***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone…
Please come back home ***
Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepildīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!!!
Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)
Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīlēji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkārtosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst…
Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē…
(A. de Sent-Ekziperī)
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)
Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud…
(A. de Sent-Ekziperī)
Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi….
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji…
es tevi ienīdu,
un reizē – par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija… kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās…
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija………
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks…..
Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas…
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā…
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi…..
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari…
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas….
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira….
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
es kā balodis
debesīs lidoju
un starp mākoņiem
tevi meklēju
jo atrast tevi
gribu gribu gribu
bet nevaru
kur tu slēpies
īstā un vienīgā
nemierīgā mīla
Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst
Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.
Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.
Mana sirds ir sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi…..
Nezinu vai gribu tevi….
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI…!
Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi….
Tas nav viegli – būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!