Vasarsvētki

Vasarsvētki – tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās. Apsveikumi Vasarsvētki ir brīnišķīga iespēja svinēt vasaru un atzīmēt šo laiku ar draugiem, ģimeni un biedriem.

Vasarsvētki
Foto Dima Solomin

Vasarsvētku ticējumi

  • Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.
  • Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.
  • Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
  • Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.
  • Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.
  • Trīs ceturtdienas priekš Vasarsvētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.
  • Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.