Dzejoļi par mīlestību
Mīlesteiba nanūvecej,
Viņ ar godim vairuok zyna:
Izlīk rūku tev iz placa,
Sasyldūt vairs nadadzynoj.
Mīlesteiba napīkust
I naskrīn vairs kai aizsvyluse.
Viņ, aplykuse placu skustu,
Dasāst tyvuok vieja pusē.
Mīlesteiba nasakleivoj
Zam puori darejumu nostys,
Jei caur pīdūšonu dzeivoj
Dziļuos uzticeibys krostūs.
/Emīlija Kalvāne/
Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība…
Sāp…
Bet lielākā nelaime – Tu man nozīmē ļoti daudz….
Žēl….
Tu un es, es un tu divi vien šai pilsētā, mazā baltā pilsētā tu un es, es un tu tavs rokas pieskāriens pāri man slīd varbūt tomēr kādreiz pie manis tavs ceļš atvedīs varbūt jau rīt, vienmēr es būšu tev klāt kad sauksi tu, zini tev ir kurp iet, kurp paslēpties.
Brīžos kad nezinu kur skumjas likt tās lieku uz spilvena
Zinu kad tās tur paliks un pazudīs kopā ar sapņiem laimīgajiem
Cik drūmi iet pa ielu kur pretim nāk cilvēki ar skumjām sejām
Un iekšā tam katram kāda bēda sēž vai domu nomākti tie
Klīst pa ielām drūmām kur apkārt viss tik pelēks
Kas neprot radīt sev sejā smaidu un dvēselē prieku
Un pasauli krāsainu radīt bez skumjām lielām.
Man nav kur skriet
Man nav kur steigties
Tev ir?
Man nav no kā bēgt
Ne no tā, kas bija ne no tā, kas būs
Jo tas, kas bija tā tam bija jānotiek
Un tagad man nav vērts to nožēlot
Un atmiņas remdēties
Jo savādāk mani tās vajās visu laiku
Bet man gribās
Es vēlos
Iegūt to kas nav bijis
Dod man roku, nebaidies
Iesim, nav nozīmes uz kurieni
Bet tā vieta būs tikai mums
Vispārējais paliks pagātnei
Tu nāksi?
Tev bail?
Nebaidies, bet nāc
Aizmirsti visu
Tā kā es
Jo es zinu kad tu man esi dārgs
Mēs kopīgiem spēkiem
Uzvarēsim visu
Man nav kauns
Tev pateikt to kad
Es tevi mīlu!
Tagad viss paliek tavā izvēlē
Vai tu nāksi man līdzi?
Vai paliksi te?
Man jānozog būs no tevis kaut kas…. Maziņš, tas dārgi tev nemaksās tas lielu laiku neaizskavēs tas ļaus man būt laimīgai, kaut uz mirkli, mazu……. Tu ļausi man to nozagt no tevis? Lūdzu ļauj man nozagt atkal, atkal tavu brīnišķīgos skūpstus no tevis!
Es aizveru acis…..
Vel pēdējo reizi uzmetu…….
Skatienu pa logu…..
Kur zvaigznes mētājās plašajās debesīs…
Un es aizmiegu…..
Bet TU, jā tieši TU…..
Valdi manos sapņos….
Es sapņoju par tevīm….
Par tevīm kā tas būtu….
Ja mēs būtu kopā….
Ko mēs darītu, kurt ietu…..
Bet tad es pamostos….
Kur jau pa logu mirdz saulīte….
Un apjaušu to kad dzīvoju dzīvi…
Bet vēlētos nokļūt sapnī atpakaļ..
Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds…
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai tu
Tā ir.. tā bija…tā būs!
Tu teici ka patīku tev
Bet tagad to noliedz
Kad tavas lūpas izrunāja vārdus
Tu man patīc
Es lidoju un atrados savā sapņu pasaulē
Sapņu pasaulē kopā ar tevi…
Bet tad tu mani pamodināji
Paša sāpīgākajā veidā
Dēļ tevis atkal pār vaigu asara rit
Un sirds pamazām lūzt
Tu paliec tāds ka agrāk
Bet es?… es kļūstu melna un maziņa
Mana sirds kuras pavēlnieks esi tu
Pamazām pārvēršas melnā tukšumā
Manas atmiņas kurās esi tikai tu
Pamazām pieaug un sāpina mani
Manas domas kurās atrodies tu
Pamazām kļūst tumšākas un tu parādies kā Melnais tēls tajās
Manas acis kuras meklē tikai tevi
Pamazām aizmiglojas
Mani vaigi kuri kļūst sarkani tevi ieraugot
Pamazām kļūst par asaru ceļu…
Mans spilvens uz kura atrodas mana pilnā galva
Pamazām kļūst par krātuvi asarām…
Bet tu esi un paliec tāds kāds esi
Jo tev vienalga un tev nesāp…
Sāp tikai man viss
Es ienīstu sevi par to ka cerēju uz tevi
Bet mīlu tevi, jo tu esi
Tu esi kā visa mana pasaule
Kā mans pasaules valdnieks, karalis…
Tu valdi pār mani…
Tu liec man smaidīt
Tu liec man skumt
Tu liec man lidot
Tu liec man raudāt
Bez tevis es neesmu nekas…
Es tevi mīlu
Tevi mīlu ikvienā
Vēja čukstā skan…
Un nekas lielāks
Šajā dzīvē
Vairs nevar būt,
Ja arī var….
Ceriņi aizdegās
Ceriņi sauc
Ceriņu neprāts
Iespēj daudz
Bet
Tie, kuri paši
Mīlēt neprata
Mācījās mīlēt
No ceriņu neprāta.
Kapēc teici, ka mīli?
– Ja patiesi nīdi?
Kapēc vispār esi?
– Ja vajadzīgs neesi?
Bet tomēr man tevi vajag..
– Tieši tagad..
Vakaros par tevi domājot..
– Asaras birst..
Un par tevi runājot..
– Vārds tev cits..
Lai neviens neuzzin,
Lai neviens neuzmin..
Ka mīlu tevi..
Vairāk par sevi..
Ka ceru uz to
– Par ko bail pat domāt..
– Par ko bail pat runāt..
Tikai gribas cerēt,
Ka ļausi sevi mīlēt!
Ka drīkstēšu tevi skaut..
Un par savu saukt!!
Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmisums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man…
Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās gozēsies.
Gribu būt mēness stariņš,
kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
kas ap Tevi apvīsies.
Kas ir mīlestība?
Tā ir gulbja dziesma.
Kas ir mīlestība?
Kvēla uguns liesma.
Kas ir mīlestība?
Duncis sirdī durts.
Kas ir mīlestība?
Burts plus vēl viens burts.
Kas ir mīlestība?
Vēja spārni doti.
Kas ir mīlestība?
Ziedi, asarām apgleznoti.
Kas ir mīlestība?
Asaru plūdi naktī.
Kas ir mīlestība?
Laime, citiem zagtā…
Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini…tas viss!!!
Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.
Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!
Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt,
Piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa
Nebaidies, bet piezvani man
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstāties,
Bet es došos kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt
Piezvani man
Un es apsolu buut ļoti klusa.
Bet ja kādā brīdī Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs
Steidzies ātri pie manis, jo
Iespējams šajā brīdī Tu būsi vajadzīgs man..
Dzīve ir skaistums, apbrīno to….
Dzīve ir svētlaime, baudi to…
Dzīve ir sapnis… vērs to par īstenību…
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī…
Dzīve ir pienākums, pildi to…
Dzīve ir spēle, spēlē to…
Dzīve ir vērtība, saudzē to…
Dzīve ir bagātība, taupi to…
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
Mana sirds kāro pēc Tevis
Tā skumst, kad Tevis nav līdzās
Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā
Tu esi kā krītoša zvaigzne
Kurai krītot es ievēlos vēlēšanos
Tu esi kā sapnis
Kurš atrodas šajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī
Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta
Jo Tu esi ieķēries manā
Kā āķis, kuru nespēju izraut
Un šobrīd, kad rakstu šīs rindas domāju par Tevi
Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus
Diena, ko vairs nekad neatgriezt….
Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu…..
Tas bija kā sapnī
Tik daudz saules un mīlestības
Bet šodien nav ne saules, ne Tevis
Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas……
Un, kad tu atnāksi pie manis
(Es nezinu, vai tas maz būs),
Mēs sēdēsim pie ugunskura,
Uz zariem slapjās drēbes žūs.
Būs puse dzīves pārstaigāta
Un gandrīz viss jau nobaudīts,
Un tā – tā nebūs mīlestība,
Ko tu sev atnesīsi līdz.
Mēs sēdēsim un skatīsimies,
Kā tumsa dzirkstis projām nes,
Un reizēm klusi nopūtīsies
Virs mūsu galvām galotnes.
Šīs klusās stundas kluso gaitu
Ar vārdiem netraucēsim mēs,
Vien liesma liesmai, zvaigzne zvaigznei
Un dvēs’le dvēs’lei uzmirdzēs.
This is the moment when I think about you,
About your feelings to me.
In this moment I think that you just playing with me.
Not playing just with me,
Even with my soul and heart.
You know what I feel,
What I feel to you.
You know that I really love you,
And it’s killing me inside.
Sometimes I think that I don’t have a heart,
I think that someone has ripped my heart out of me
And that someone is really you.
Today you’re with me,
Today you’re mine
Tomorrow you’re with someone else,
Tomorrow you’re won’t be mine.
How many girls do you have?
Why do you just can’t tell the truth?
The truth that you really don’t love me,
That you just playing with me.
That you don’t want to be with me,
But with that someone else.
Who am I in this life?
I’m nothing, zero.
Why I was born in this world?
To feel the love,
Or be loved?
I know that I never will love someone,
And nobody will love me.
Why I will never love someone?
That’s a good question!
But why you break my heart?
Is that girl better than me?
Or I’m too ugly for you?
You know that I loved you,
I was addicted to you.
But now I’m strong enough,
And nobody will hurt me again.
Now I will break everybody’s heart,
I will be like you!
But somehow I will be better,
I won’t break my lovers heart,
Because I won’t have lover!
I don’t want to kill him,
Like you did it with me.
You kill me once,
But you won’t kill me twice,
I’m not so stupid!
When you hurt me,
I was bleeding and screaming,
I was crying inside my soul,
And I was lying to everybody.
But now, when I know,
That it was just illusion of my love to you,
I just want to laugh and laugh.
I loved you only in my mind,
I thought that I love you with my heart,
But it was my illusion.
Now I know
That I really never loved you!
Do you ever love me?
Tell me the truth.
Is that so hard to you?
Will you die telling me truth?
Are afraid to hurt me?
But I know that you can’t hurt me.
You hurt me once, but twice you cannot.
I’m just too strong for your truth,
And your truth will make me stronger and stronger.
Soon I will be unbreakable
And than I will live forever,
Without love and you.
Look into my eyes,
Look into my soul.
My eyes are full of pain,
My soul is alone.
Today, tomorrow, everyday
I will feel the pain,
I will be alone.
That’s my everyday.
Some say that I’m crazy,
Other say that I’m perfect,
But I know that I’m not crazy,
And I’m not perfect.
Today, tomorrow, everyday,
I will lie to myself,
I will bluff to you.
That’s my life.
Look into my heart,
Look into my mind
My heart is ripped,
My mind is in the air.
Today, tomorrow, everyday,
I won’t love you,
I will fly like a bird.
That’s so strange and unreal.
Live my life,
Feel my feelings.
My life is a nightmare,
I feel pain inside.
Today, tomorrow, everyday,
My life will be like hell,
I ‘ll die inside myself.
That’s so difficult and faded.
Why you had to come into my life?
If I didn’t asked you to come.
You hit, you break, you stole my life.
You hurt me with your words.
You break me with your eyes.
You stole my life going away from me.
Why you left me here alone?
If I never asked you to leave.
You made me happy, strong and gorgeous.
I’ve been happy with you, my love.
Now I’m strong, when you are gone.
I’ve been gorgeous, when you loved me.
Now I’ll be your sweetest poison.
Which will kill you!
I’ll make your life into nightmare,
Like you did it with mine.
I’ll make you cry,
Like I was crying at nights.
You can’t be able to sleep,
You will be thinking all time about me.
You will scream when I look into your picture,
And I’ll die without you, my darling.
There is someone who loves you…..
There is someone who cares about you….
There is someone who thinks about you all the time….
Someone is allways there for you……
You know this someone is me……
When I looked into your eyes,
I knew it was true,
My heart never lies,
I was in love with you.
As you stood there,
Just looking around,
My whole body
Melted right into the ground.
I remember the day,
I remember the place,
I remember the time.
It is always on my mind.
You looked so good,
In your shirt and jeans.
I remember the day we met,
You were forever in my dreams.
I wish I could be with you,
Day after day,
Because I love you more
Than words can say.
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.
You make me feel so special
And so free, like I can fly,
You promise until I want you to,
You won`t say goodbye?
You tell me that I`m beautiful,
And that you have been into me for years,
You hold my hand and rub my neck,
You comfort me through my tears.
Though you treat me wonderful,
Your sweet and kind and you care,
I can`t help but be afraid,
You won`t always be there.
So right now, it`s 2:30 a. m,
And I`m lying here in bed,
And as I start to doubt your love,
Your voice plays in my head.
I`ll wait for you forever,
No matter how long it may be,
Cause I know deep in my heart,
You are the only one for me.?
How do I love thee? Let me count the ways.
I love thee to the depth and breadth and height
My soul can reach, when feeling out of sight
For the ends of Being and ideal Grace.
I love thee to the level of everydays
Most quiet need, by sun and candle-light.
I love thee freely, as men strive for Right;
I love thee purely, as they turn from Praise.
I love thee with the passion put to use
In my old griefs, and with my childhoods faith.
I love thee with a love I seemed to lose
With my lost saints,–I love thee with the breath,
Smiles, tears, of all my life! –and, if God choose,
I shall but love thee better after death.
Kāpēc ik reizi kad tevi atceros,
man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
man sirsniņa pukst 2x ātrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarraibumos
manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis….
to būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU…..
autors – Endžels
Es lūdzu tevi nerunāt
Pārāk daudz nedomāt
Tu izliecies it kā viss kārtībā…
Baidos es būt klusumā
Jo tur esi tu tuvumā…
Tik bailīgs tavs pieskāriens
Tad laikam viss beidzies…
Baidos pat parunāt
Pat acis vēl ciet
Lūdzu tevi nerunāt
Bet vairs nav kur skriet
Atliek mums vien padomāt…
Visapkārt man tumsa.
Skatiens ir zudis,
Elpas vairs nav.
Melns…viss ir tik melns.
Dvēselē tukšums,
Sirds vairs nepukst.
Uz vaiga tik maza asara,
Bet lūpas tik sārtas,
Kā vēl kādu skūpstu gaidītu…
Tomēr viss ir tik melns un zudis….
Ja sirsniņa tev neliek mieru, pajautā tai..- Kādēļ ?
Ja sirsniņa tev atbild vienu – Tu mīli viņu (viņš tevi),
Tad traucies pretī tai laimei, ko vari gūt un to izmanto, jo sakāms ir tikai viens…
Sirsniņa nekad nemelo! Dzīve ir kā liels karuselis, tu griezies ap savu dzīvi
Un citreiz, pat nožēlo to ko neizdarīji…Nenožēlo neko!
Dzīve ir viena, tādēļ traucies pretim laimei, gūsti to, baudi to, Jo
Viņš tevi mīl….
Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi…
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā…vienmēr!
Es vēlos iegūt tavu sirdi
Sirdi kura piederētu tikai man
Sirdi kurā būtu tikai es
Sirdi kura saplūstu ar manu
Kā cimds ar roku
Kā sekunde ar minūti
Es vēlos lūgt tev mirkli
Mirkli pirms tu pazūdi
Izplūsti
Kā lietus
Vai izkūsti kā pirmais sniegs
Mirkli kurā esi tikai mans
Mirkli kurā varu justies mīlēta
Mirkli pirms sakāves…
Kā gribētu sniegt
Tev skūpstu vienu
Bet jāsamierinās ar to vien
Kā redzu tevi
Bet man pietiek
Turi mani sev cieši klāt
Un nelaid vaļā
Lūdz mēnesim būt mūsu
Un turēt mūs kopā
Sniedz man savas plaukstas
Kā apliecinājumu tam
Ka jūti to pašu
Esi tu pats
Un atzīsti ka esmu tev vienaldzīga
Atzīsties ka tā bija kārtējā spēle
Atzīsties ka neesmu tev nekas un nebūšu
Bet es esmu es
Un atzīstu tev, ka neesmu vienaldzīga
Atzīstu to ka jūtas pret tevi nav nekāda spēle
Atzīstu un zinu ka nekas un nekad tev nebūšu….
Es zvanu-tu necel
Es gaidu-tu nenāc…
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels…..
Šķiet es varētu sajukt prātā…
Neskaties manī…neskaties….
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest…
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes…
Nesamin, nesamin….
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata…
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi…..
To ceļu, kas caur dziļiem sniegiem slāts,
To ceļu, kas ir neatklāts-
To ceļu, kas ir visiem vienāds tāds….
It kā nebijis un tomēr varbūt bijis….
Kur sniegu nav un arī baltu ziedu
Bet ja tev šķiet ir kaut kur vēl sniegi
Tik balti kā šie iedomātie ziedi….
Mīlas tas ir tikai vārds….
Tas nav apzīmējums kādai lietai
Tas ir brīnišķīgs veids, kad divi cilvēki grib ļauties jūtu šūpām…
Mīla ir tikai vārds un kad šī aizraušanās sākas- vārds kuru lietojam grēku kalnu aizsegšanai.
Mīla ir tikai vārds, kas iemests visā pilsētā…..
…iedarbīgs mazs vārds, kas ir visnepiemērotākais patlaban….
Mīla ir tikai vārds, bet ļauj to izskaidrot
Tomēr es zinu, mēs zinām ka tas tiešām ir nepatiess…
Mīla ir tikai vārds – tikai vārds, ko mums tīk dzirdēt….
Ieklausies…. Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev…
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu…
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus…
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu…
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds…
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki….
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties….
Ar Tevi kopā ir tik labi…
Tik nožēlojami labi…..
Un man vairs neko nevajag….
Tikai Tavu smaidu……