Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Mārtiņdienas
Mārtiņš bija labs vīriņš
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš rudzu apcirknīti.
Vai Mārtiņ, vagulīt
Vai Mārtiņ, vagulīt,
Caura tava cepurīte;
Kam gulēji vasariņu
Apakš lielā akmentiņa?
Mārtiņš bija nabadziņš
Mārtiņš bija nabadziņš:
Atjāj baltu kumeliņu,
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams.
Ai, Mārtiņ, vecpuisīt
Ai, Mārtiņ, vecpuisīt,
Kam tu nāci rudenī?
Rudenī lieli dubļi,
Lietus dienas, tumšas naktis.
Iešu, iešu pasavērti
Iešu, iešu pasavērti,
Kas ārā rībināja:
Mārtiņš savu kumeliņu
Aiz istabas dancināja.
Mārtiņam pilns stallītis
Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu bēru kumeliņu;
Dod, Mārtiņ, tu man vienu
Sirmu bēru kumeliņ’.