Mārtiņdienas apsveikumi un tautasdziesmas. Seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10. novembrī. Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudeni un ziemas saulgriežiem – Ziemassvētkiem
Mārtiņdienas apsveikumi un tautasdziesmas
Mārtiņdienas tautasdziesmas
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš rudzu apcirknīti.
Vai Mārtiņ, vagulīt,
Caura tava cepurīte;
Kam gulēji vasariņu
Apakš lielā akmentiņa?
Mārtiņš bija nabadziņš:
Atjāj baltu kumeliņu,
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams.
Ai, Mārtiņ, vecpuisīt,
Kam tu nāci rudenī?
Rudenī lieli dubļi,
Lietus dienas, tumšas naktis.
Iešu, iešu pasavērti,
Kas ārā rībināja:
Mārtiņš savu kumeliņu
Aiz istabas dancināja.
Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu bēru kumeliņu;
Dod, Mārtiņ, tu man vienu
Sirmu bēru kumeliņ’.
Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.
Mārtiņš jāja pa vārtiem,
Piesien savu kumeliņu,
Pakar savu mētelīti
Pie tā vārtu stuburiņa.
Mārtiņš gāja ap istabu,
Balts kažoks mugurā;
Nāc, Mārtiņ, istabā,
Sēsties galda galiņā.
Mārtiņam, vecpuišam,
Cauras bikses mugurā;
Šuviet ātri, jaunas meitas,
Dodiet bikses Mārtiņam.
Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.
Kas skanēja, kas žvadzēja
Manā sētas pagalmā?
Tur sajāja Mārtiņbērni
Ar sudraba zobeniem.
Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.
Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni sanākuši,
Kājas, rokas nosalušas.
Bagāts, bagāts Mārtiņtēvs:
Divi staļļi kumeliņu,
Vienā zviedza sirmi bēriņ,
Otrā zviedza melni brūni.
Nāciet šurpu, puiši, meitas,
Mārtiņdienu nosvinēt:
Ir man zosis, ir man maize,
Ir ar saldais alutiņš.
Pērkonītis ducināja
Visu garu vasariņu,
Nu dūc manā istabiņā
Mārtiņdienas vakarāi.
Nedod, Dievs, tādu dienu,
Kāda diena Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļa nasta mugurā.
Mārtiņdienas ticējumi
Par laiku:
- Ja Mārtiņos kokos ir zaļas lapas, Vasarsvētkos to būs maz;
- Ja Mārtiņos ir jauks un skaidrs laiks, ziemā būs liels sals;
- Ja Mārtiņos ir miglains laiks, ziema būs silta;
- Ja Mārtiņos ir apsniguši jumti, būs gara ziema;
- Ja Mārtiņos ir sals, tas Ziemassvētkos būs silts laiks;
- Ja Mārtiņos zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni;
- Ja Mārtiņos zosis staigā pa dubļiem, Lieldienās tās ies pa ledu;
- Ja Mārtiņos ir sals, Katrīnās un Andrejos līs;
- Ja Mārtiņos ir atkusnis, atkušņi būs visu ziemu;
- Ja Mārtiņos ir skaidrs laiks, gaidāms labs gads;
- Ja Mārtiņos ir skaidras naktis, būs skaidrs siena laiks;
Par ražu:
- Ja Mārtiņos kokos ir sarma, vasarā būs liela augļu raža;
- Zeme jāapar līdz Mārtiņiem, citādi nākamajā gadā būs slikta raža;
- Mārtiņos jākauj zoss, tad mieži padodas labi;
- Mārtiņos melderis nedrīkst malt miltus, citādi svētība nevar ienākt dzirnavās;
- Mārtiņos kalējs nedrīkst kalt dzelzi, citādi plēšas slikti pūš;
Par lopiem:
- Pēc Mārtiņiem nejāj pieguļā un nelaiž lopus ganos, jo tad vilki plēš zirgus un govis;
- Ja Mārtiņi iekrīt vecā mēnesī, lopu barība padodas nesātīga, bet lopi to daudz ēd;
- No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāmin mīklas un jāstāsta pasakas, tad cūkas labi barojas;
Par precībām:
- Mārtiņos, ejot gulēt, meitām istabas vidū jānomet brunči – kas tos sapnī pacels, tas arī apprecēs;
- Mārtiņos, ejot gulēt, meitām uz grīdas jānomet visas drēbes, kas pa dienu bijušas mugurā – kas tās naktī pacels, būs īstais brūtgāns;
- Mārtiņos pirms gulētiešanas meitām jānomazgā seja, nenoslaukot to – tad sapnī nākot nākamais līgavainis un slaukot seju;
- Mārtiņos jaunām meitām jāiet uz kūti un tumsā jāķer jēri – ja noķer aunu, izies pie vīra, ja noķer aitu, līdz precībām vēl nāksiet pagaidīt;
Par nākotni:
- Ja Mārtiņa bērni kādu per kādu mājinieku, nevajag slēpties zem gultas, citādi visu mūžu būs bailīgs;
- Mārtiņos dūšīgi jādanco, lai vairotu prieku un enerģiju.