Apsveikumi Valentīndienā, Pantiņi, Dzejoļi un Novēlējumi 14 februārī – Valentīndiena Tā ir diena, kurā cilvēki visā pasaulē izrāda savu mīlestību, izsakot savas jūtas pret saviem partneriem, draugiem vai ģimenes locekļiem.
Un, kad tu atnāksi pie manis
(Es nezinu, vai tas maz būs),
Mēs sēdēsim pie ugunskura,
Uz zariem slapjās drēbes žūs.
Būs puse dzīves pārstaigāta
Un gandrīz viss jau nobaudīts,
Un tā – tā nebūs mīlestība,
Ko tu sev atnesīsi līdz.
Mēs sēdēsim un skatīsimies,
Kā tumsa dzirkstis projām nes,
Un reizēm klusi nopūtīsies
Virs mūsu galvām galotnes.
Šīs klusās stundas kluso gaitu
Ar vārdiem netraucēsim mēs,
Vien liesma liesmai, zvaigzne zvaigznei
Un dvēs’le dvēs’lei uzmirdzēs.
Beigšu rakstīt vakars vēls,
Acīs parādās Tavs tēls,
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds pēc Tevis ilgās mirst.
Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
“Mīlu tevi!” sacīsi.
Gribu tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!
Ļauj man Tevi mīlēt cieši,
Ļauj man Tev blakus būt,
Ļauj man pateikt Tev maigi,
Ka vēlos būt Tevis mīlēta!
Love is name
Sex is game
Game for two
Me and You
Es bieži vēroju tevi,
Un salīdzinu ar sevi,
Manis pēc lai debesis jūk ar zemi,
Es tik un tā mīlēšu tevi!
Kāpēc ik reizi kad tevi atceros,
man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
man sirsniņa pukst 2x ātrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarraibumos
manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis….
to būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU…..
autors – Endžels
Šajā jūtu pasaulē,
Vienam otru jāmeklē.
Tie, kas meklēs atradīs,
Ja ne šeit, tad debesīs.
Paies nakts un pienāks rīts.
Tikai jāprot pagaidīt,
Varbūt šodien, bet varbūt rīt.
Vēlos pateikt tev tikai vienu:
“Es mīlu tevi”
Vēlos būt ar tevi kopā,
Brīžos labos, brīžos sliktos..
Vēlos cienīt, mīlēt tevi…
Vēlos tikai Tevi vien..
Nesaki man neko – paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē…
Pulss – 200,
Spiedien – 190/40,
Dvēseles stāvoklis – depresija,
Diagnoze – atkarība no Tevi,
Ārstēšanās metode – Tava mīlestība!
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem…
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem…
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi –
Es skumstu bez Tevis!
Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!
Nezinu vai čuči vai nē,
Bet vēlos Tev pateikt:
Tu man esi kā saules gaisma un…
Es gribu Tevi apskaut!
Vēlos sapņot,
Vēlos smieties,
Vēlos pie Tevis piekļauties,
Vēlos Tevi mīlēt,
Vēlos glāstīt, Un nekur nelaist!
Es Tevi dievinu!
Es baidos Tevi pazaudēt…
Pazaudēt un vairs nesatikt…
Baidos, jo negribu Tevi pazaudēt
Kā mīļi, saprotošu, atbalstošu, mīlošu cilvēku…
Tas var notik, ja atklāšu Tev
To noslēpumu, kuru glabāju vēl sevī…
Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un –
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev –
Es Tevi neatdošu!
Ieklausies…. Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev…
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu…
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus…
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu…
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds…
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki….
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties….
Ar Tevi kopā ir tik labi…
Tik nožēlojami labi…..
Un man vairs neko nevajag….
Tikai Tavu smaidu……
Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam…
Es tevi loti mīlu!
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule manā dzīvē
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!
šķiršanās, mīlestība
Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļūtu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.
Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.
Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk…..
mīļukiņā, ieklausies manā sirdī…
tā pukst tikai tev, mīļukiņā…
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus…
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka…
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu…
tikai…dzirdēji…tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek…
visvairāk par visu…
gribu sajust tevi sev blakus…
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu…
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz…
es tev varētu dot visu…
bet diemžēl, man ir tikai sirds…
un tā jau pieder tev, mīļuk…
man patīk katra diena, katra nakts…
jo man ļoti patīc tu…
redzēt kā tu smaidi…
dzirdēt ko tu saki…
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs…
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD…saprati?…NEKAD…
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī…
no kura nevaru un nevēlos pamosties….
ar tevi kopā ir tik labi…
tik IDEĀLI labi…
ka man vairs neko nevajag….
Ja ik asaru
Dēļ tevis
Tu skaitītu…
Ja ik brīdi
Kuru domāju par tevi
Tu skaitītu
Ja ik sapni
Kur redzu tevi
Tu skaitītu…
Ja ik vārdu
Ko tev vēlētu
Tu skaitītu
Ja ik skūpstu
Ko tev slepus sūtītu
Tu skaitītu
Ja ik skatienu
Kuru uz tavu pusi raidītu
Tu skaitītu
Ja ik sirds daļu
Kura tev piederētu
Tu skaitītu…
Tad skaitot tu jau sen
Sen būtu apjucis…
Ja tā visa ir TIK daudz…
Kad domāju tad domāju par tevi
Kad sapņoju tad sapņoju par tevi
Kad gaidu tad gaidu tevi
Kad ceru tad tikai uz tevi…
Kā gribētos lūgt tev glāstu, skūpstu
Un apskāvienu un trīs vārdus – es tevi mīlu….
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu
Ne apskāvienu ne trīs vārdus…
Jo tev esmu vienaldzīga..
Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???
Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko…
Par stāstu interesantāko…
Par lācīti vismīļāko…
Par lietu vis-foršāko…
Par krāsu visjaukāko…
Par zvaigzni visspožāko…
Par sveci visgaišāko…
Par auklu visstiprāko…
Par grāmatu visgudrāko…
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saproti ka tevi gaidu…
Un saucu
Saucu –
Nāc pie manis
Un esi mans…
Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajās debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un …krīti.
Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem…
Cik skaisti ir mīlēt!…
***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone…
Please come back home ***
Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepildīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!!!
Zaķēns iet jau saldi sapņot,
Pietiks šodien viņam trakot,
Sedziņu jau pāri liek,
Lai pie manīm sapņi tiek.
(Alvis Marcenko)
Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīlēji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkārtosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst…
Ja Tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu Tev vienīgā visā pasaulē…
(A. de Sent-Ekziperī)
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
(A. de Sent-Ekziperī)
Kādreiz, jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, tu to panāksi,
Kad tu žēli raudāsi…..
Kāpēc man tu pāri dari?
Ja tu arī mīlēt vari…
Bija rokas tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas….
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira….
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt tevi!!!
es kā balodis
debesīs lidoju
un starp mākoņiem
tevi meklēju
jo atrast tevi
gribu gribu gribu
bet nevaru
kur tu slēpies
īstā un vienīgā
nemierīgā mīla
Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst
Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.
Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.
Mana sirds ir sāpju pilna
Alkstu es pēc tevīm ļoti
Manu sirdi salauzis tu esi
Bet man nav spēka cīnīties
Nezinu vai mīlu tevi…..
Nezinu vai gribu tevi….
Bet pēc tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr MĪLU TEVI…!
Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi….
Tas nav viegli – būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!
Tu domā ka mīlestība ir spēle
Bet tā ir jūtas un sapņi kvēli – tāli
Es guļu tavās rokās
Un mūsu sirdis vienā ritmā pukst
Mūsu jūtas un sapņi ir vienādi
Bet nekā kopīga vairs nevar būt
Katram savs ceļš ejams!
Bet es lidoju pie tevīm
Ar sapņu un cerību spārniem
Pie Tevis!
Tu būsi mans eņģelis,
Es būšu pie tevis dienu un nakti,
Mēs dejosim kopā.
Un domāsim viens par otru!
Paskaties uz savu gultiņu… Tā tik jauki tev smaida un aicina tevi… Tu jau zini cik mīļš tu viņai esi… Viņa apsola, ka ja iesi čučēt, Tad viņa tev sagādās vissaldākos sapnīšus par ko vien vēlēsies…. Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā tev guļot, Tā piepildīsies…
Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās,
Visas desas riņķī griežas,
Mīlestība ārā spiežas!:)
Telefons pa vakariem,
Noder mīlas sakariem,
Gling, glang esmu klāt,
Liecies gultā, varam sākt!!!
Iespraud eglē svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas tev šodien mugurā.
Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Es ilgu laiku stavu netālu no tavām mājām un salstu…
Lūdzu iznāc ārā un apvij savas siltās rokas ap manu auksto ķermeni!
Tava tuvākā ceļazīme!…
Es Tevi mīlu – kā ceptu pīli,
Un Tavas lūpas kā piparkūkas,
Tava mēle kā desas šķēle,
Un tavas acis – kā melnas blaktis,
Tavs deguns kā sarkans tomāts
Un tu pats melns kā nakts…
Es atveru leduskapi meklēju kautko garšīgu mmm.. jogurtiņš… ievārījums… kūciņa…, bet tad es ledusskapi aizveru ciet…., jo nav paša garšīgākā…. tevis….
Dievs lai mani pasargā
No veciem puisīšiem.
Vecu puišu mīlestība
Rūgst kā skābi kāpostiņi….
Ja kādreiz izzudīs sapņi,
Ja laimes liksies par maz,
Tad mācies no mirdzošām zvaigznēm,
Cik klusas un laimīgas tās!
Vakarā, kad saule sapņo
Un kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.
Ne jau rūpes par sevi uztur cilvēkus pie dzīvības,
Viņi dzīvo tāpēc ka citi viņus mīl!
Tā dziesmu grib pret sauli raidīt,
Ik rītus kādu klusi sveikt
Un nepagurt un gaidīt, gaidīt
“Ar labu nakti!” kādam teikt.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,?
Mīlas nakti izbaudīs!
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs …
Kā silta saules gaisma
Tava maigā balss skan;
Laime, mīla, mīla skaista
Tā ir un paliek sirdī man!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.
Bruno Saulītis