Kaisles liesmas sirdi plosa
Prātu jauc un dvēseli moca
Tikai viena doma skan
Kaut tu blakus būtu man! |
|
|
Debesis raudāja,
Kad piedzimi Tu,
Jo zaudēja enģeli,
Tādu kā Tu! |
|
|
Kāda laime ir just, ka Tavas asaras krīt kādam sirdī... |
|
|
Labāk, lai manis desmit reizes pietrūkst,
Nekā vienreiz paliek pāri!!! |
|
|
Ne kopīgu sapņu,
Ne kopīgu bērnu,
Tikai mazdrusciņ maiguma pērnā,
Viena šļakata pekles sēra Tev uz vaiga un man uz vaiga.. |
|
|
Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!
|
|
|
Uzliec roku man uz pleca,
Kad tev skumji šķiet,
Pieglaud vaigu un kā senāk,
Paklusē mazliet.
Nerunāsim skaļus vārdus,
Labāk klusums dziļš,
Lai vien manas acis stāsta,
Cik tu esi mīļš.
|
|
|
Ar Tevi nekad nebūsim kopā - Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars,
Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums... |
|
|
Cilvēki kam vajadzētu būt kopā
Vienmēr satiekas nelaikā.
Vai nu par agru, vai nu par vēlu
Kad viņi viens otru nesaprot,
Vai par vēlu, kad apstākļi
Aišķērso ceļu - vienam pie otra. |
|
|
Aizmirsti atriebt,
Tiesāt un spriest,
Bet mācies mīlēt,
Piedot un ciest. |
|
|