Latgaļu

Es nagōju krystabōs sovu mīgu izgulēt,
Nōču iesti, noču dzerti, nōču jautri padoncōt.
Eita kūmas padancōt itos sātis videņā,
Kū mes kūmys vēlēsim mozojami bierneņam?
Simtu gūvu, simtu vēršu, simtu bāru kumeļeņ.
Lai aug myusu krystabārns, kō mes pošys krystamōtis
Lai aug dorbu dareitōja, grōmateņu laseitōja.
Poši lobuokī vieliejumi krystabārnam dzymtā dīnā!

svecis līsmeņa
glaudeiga vyrpuleigi korst
veļ vīna minute
maņ navajag daudz
i tod jau kod jau
šaļts byus īpaša
tev ir palākys acs!
tūmār
zvaigzni najimšu sev

/Tāraudu Ingrida/

Atsasēst, atsapyut,
Muna vacuo muomuleņ,
Gon tu beji pīkususe,
Mani mozu auklejūt.
Muomuleņ, nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Cylvāki ir zemis zīdi,
Zīdūt, dvēseleite, dzīdi!
Prīcā tai kai ceiruļs laistīs,
Osoruos kai rosa – skaisti!

Dzīdi, dvēseleite! Dzīžūt
Dzīsme paleidz pacīst, pīdūt,
A kod tu naidā īsadedzi,
Mīlesteibys nasaredzi.

Taisnī, grieceigī i svātī,
Vysi Dīva rūku sātī,
Asam Muorys zemis zīdi,
Dzīdi, dvēseleite, dzīdi!

Nabādoj, ka uora pļovā
Myuža zīdiešona tova,
Nav nikaidi trādi-rīdi,
Kod caur suopi prīcu dzīdi!

/Emīlija Kalvāne/

Kanepeite, garaudzeite,
Gar’ izauga vosorā;
Myus’ muoseņa moz izauga
Par deveņom vasareņom.
Mouseņ, poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Sveicinojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!
Sveicynojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!

Ar veseleibu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!
Ar veseleybu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!

Tevi vīn es pīmineišu,
Ab tevim vīn es dūmōšu,
Koleit byušu tōlīnē,
Kotrā dzeives breiteņā.

Tevim vīn es rūku snēgšu,
Koleit dzives ceļu īšu.
Tev tod vīn es sūlejūs
Un nu tevis naškirūs.

Tu munas sirdes sauleiti,
Munu mīlu dzaltāneiti,
Aizmērst tevi navarēju,
Bet tik korsti tev’ mīļoju.
O! Kab dreiž tei dīna nōktu,
Kab ar tevi dzivōt sōktu!
Kab tev’ korsti mīļotu,
Koļs mums nōve rozškērtu!

/Andrivs Jūrdžs/