Šķiršanās

Šķiršanās – dzīvē dažreiz pienāk arī tāds mīlestības laiks.

Es arī padošos

pēc

Es arī padošos
Atdošos vējam kā kļavas lapa rudenī
Lai vējš mani nes cauri mūžībai.
Nepietiek vairs spēka cīnīties.
Tu manī salauzi pēdējo ticības stariņu.
Ļoti sāp, bet Tev vienalga
Tu esi liels Egoists.
Tai brīdī domāji tik par savām sāpēm
Bet aizmirsi par savu Maziņo.
Varbūt kādreiz arī es vēl piedzīvošu pavasari
Kas pāries Mīlestības, Ticības un Laimes vasarā
Ticības manī tam nav
(Tu to salauzi)
Bet cerība…
Sāp…
Bet lielākā nelaime – Tu man nozīmē ļoti daudz….
Žēl….

Look into my eyes

pēc

Look into my eyes,
Look into my soul.
My eyes are full of pain,
My soul is alone.
Today, tomorrow, everyday
I will feel the pain,
I will be alone.
That’s my everyday.
Some say that I’m crazy,
Other say that I’m perfect,
But I know that I’m not crazy,
And I’m not perfect.
Today, tomorrow, everyday,
I will lie to myself,
I will bluff to you.
That’s my life.
Look into my heart,
Look into my mind
My heart is ripped,
My mind is in the air.
Today, tomorrow, everyday,
I won’t love you,
I will fly like a bird.
That’s so strange and unreal.
Live my life,
Feel my feelings.
My life is a nightmare,
I feel pain inside.
Today, tomorrow, everyday,
My life will be like hell,
I ‘ll die inside myself.
That’s so difficult and faded.

Es lūdzu tevi nerunāt

pēc

Es lūdzu tevi nerunāt
Pārāk daudz nedomāt
Tu izliecies it kā viss kārtībā…
Baidos es būt klusumā
Jo tur esi tu tuvumā…
Tik bailīgs tavs pieskāriens
Tad laikam viss beidzies…
Baidos pat parunāt
Pat acis vēl ciet
Lūdzu tevi nerunāt
Bet vairs nav kur skriet
Atliek mums vien padomāt…

Tas bija neprāts

pēc

Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi…
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā…vienmēr!

Es zvanu-tu necel

pēc

Es zvanu-tu necel
Es gaidu-tu nenāc…
Paldies, ka ļāvi man domāt, ka mēs būsim kopā
Paldies, ka teici, ka mīli mani
Paldies, ka iemīlēju tevi
Paldies, par pastaigu jauko
Paldies, ka atkal jau raudu
Paldies, nu zinu cik asaras sāļas
Zinu, ka mīlēt nozīmē ciest
Paldies tev liels…..

Šķiet es varētu sajukt prātā

pēc

Šķiet es varētu sajukt prātā…
Neskaties manī…neskaties….
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest…
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes…
Nesamin, nesamin….
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata…
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi…..

Viss….viss ir aizmirsts

pēc

Viss….viss ir aizmirsts,
Nav vairs sāpju, nav asaru, tikai rētas, kas raibo manu sirdi…
Bet tās jau ir izzudušas…izzudušas tā pat kā izzudi Tu..
Tagad mēs būsim DRAUGI…DRAUGI un nekas vairāk..
Bet atceries, DRAUGS, to vietu? tu..es..
Labi, tā ir pagātne…
Tagad dzīvoju tikai tagadnei…nākotnei un pagātnes vairs nav..
Tikai pāris dienas no tā visa..tikai tās jaukās..
Bet padomā, DRAUGS, ka nemīlu vairs tevi..viss vairs nav Tevis, Tu biji, biji manās domās un sapņos, bet tagad esi tikai atmiņās..
Priecājies tagad, elpo mierīgi, manis vairs pie tevis blakus nebūs, es būšu tagad klusa, nemanāma, es Tevi netraucēšu…dzīvo tālāk, DRAUGS, …..un….ar Dievu….

šķiršanās

Es tevi loti mīlu!

pēc

Es tevi loti mīlu!
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule manā dzīvē
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!

šķiršanās, mīlestība

bet…

pēc

bet…
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs…
bet…
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida…
bet…
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet…
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt….

Man bail

pēc

Gribu pieskarties tavam vaigam,
Bet man bail
Karstas asaras rit pār tavu vaigu,
Bet man bail tuvoties tām
Tu vari mani atgrūst un ieslēgties sevī
Man bail…

Piedzimi tu.

pēc

Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es. Nē, tu nē-es! Mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām. Bet tad liktenis izlēma parotaļāties ar tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus un mēs satikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām laimi, lai arī šeit, uz zemes, mēs esam laimīgi. Un tad notika kaut kas šausmīgs, liktenim šī spēle apnika! Viņš kā mazs bērns nolauza mums spārnus. Mums zuda spēks pacelties. Uz zemes izsīka arī laime, ko bijām nonesuši no debesīm uz zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja. Tu aizgāji. Šķiet tev tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man tevi aizmirst!

Šai pasaulē ir tik daudz naida

pēc

Šai pasaulē ir tik daudz naida un cietsirdība, ka tu mani krāpi ar citu
Un es vairs nevēlos dzīvot!
Mana sirds ir tik pilna ar sāpēm un ciešanām,
Ka vai gribu nomirt un nekad neatgriezties!

Neviens neizprot cik sāpīgi man tas sāpīgi ir!

Var vējš tevi aiznest

pēc

Var vējš tevi aiznest…
Var lietus aizskalot…
Var putns aiznest…
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te…
Tavu smaidu es atcerēšos mūžam…
Un tavus pieskārienus jutīšu mūžam…
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi…
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest…
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles…
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani…
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi…

Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup

pēc

Salti pelēkais lietus ūdens krīt lejup
Tālumā plīstoša stikla troksnis
Sajaucas asarām
Pāris asaras arī lietū tiek aizskalotas
Tās atmiņām pilnas, bet tomēr
Tukšas…
Asaras pārvēršas asinīs
Un stikls guļ saplēsts lauskās
Uz plaukstas

Man ir skumji bez tevis

pēc

Man ir skumji bez tevis…
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai patiess esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atzīstu!! tas nebija labi…
bet citādu tu mani nemīlētu
mani tu negribi tādu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli….
es raugos tevī, un saprotu,
ka mīli manu iedomu!!!

Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp

pēc

Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi….
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji…
es tevi ienīdu,
un reizē – par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija… kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās…
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija………
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks…..

Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?

pēc

Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas…
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā…