Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Nerātnās līgo dziesmas
Viena pate Jāņu zāle
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Latvju tauta stipra bija
Latvju tauta stipra bija
Dižas dienas vakarā
Vēl kuplāka viņa kļuva
Papard(e)s ziedu sakarā.
Visas labas tās zālītes
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā.
Jāņu meita atnākusi
Jāņu meita atnākusi
Vālīti tā Jānim tver
Jāņu puisi nopērusi
Mīlas rozi vaļā ver.
Līgo zāles labas bija
Līgo zāles labas bija
Jāņu puisi staltu dara
Savus augumus tie vija
Jāņu bērnus priekā rada.
Lai saulīte kur uzausa
Lai saulīte kur uzausa
Pliki guļ Jāņu bērni
Mīlas guņi tos pasauca
Steigā jāmet nost ir tērpi.
Lai mīlēja kas mīlēja
Lai mīlēja kas mīlēja
Jānītis tas gan mīlēja
Viņiem ir tie lielie zvani
Lielās biksēs zvana skaļi.
Mīlas naktī alu dzēru
Mīlas naktī alu dzēru
Līdz pašam(i) galiņam
Tagadam(i) nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam.
Ak tie Dievi lielie Dievi
Ak tie Dievi lielie Dievi
Visu gadu mani rāja
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva.
Dižas meitas diži puiš
Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla.
Visi gunij pāri lēca
Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam (i) smagi pauti
Tādi prieki nav(a) ļauti.
Lai līgoja kas līgoja
Lai līgoja kas līgoja
Kāmītis tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji
Pliki lēca pār uguni.