Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Var koki smago sniega segu nomest,
Var lepni sīkai vētrai pretī stāt,
Bet mana sirds un ilgas nerimst,
Par Tevi nevar nedomāt!

Bieži debesīs vēroju zvaigznes krītam,
Mēs katrs kaut ko vēlamies.
Bet ja visas zvaigznes kritīs,
Mana vēlēšanās būtu tikai viena.
Būt kopā ar Tevi.

Kad jaukie svētki atkal klāt
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa ir apaļ salda.

Ja apskāviens būtu sekunde,
Es Tev sūtītu stundu,
Ja smaids būtu ūdens
Es Tev sūtītu jūru,
Ja mīlestība būtu persona
Es Tev sūtītu sevi.

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga,
Un izkust uz Tavām maigajām lūpām.

Manas rokas nejūt Tevi,
Manas kājas nestāv līdzās tavējām,
Manas acis neredz Tevi,
Manas lūpas neskūpsta Tevi,
Vienīgi mana sirds dzīvo domājot par Tevi.

Es mīlu vienu skuķīti
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

Daudziem manas lūpas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Un Tev pieder mana sirds!

Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu,
Mīlas skūpstus Tev es sūtu,
Lai ar cik Tu tālu būtu!