Dzīves tiltu būvējot
Stipras sijas liec,
Lai pār viņu staigājot
Iekšā neiestiedz!
|
|
|
Pieņem visu,
Ko dzīve Tev sniedz,
Neskumsti velti,
Ja tā Tev ko liedz.
|
|
|
Tavos svētkos vēlu Tev
To, ko savos vēlējos es sev;
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
|
|
|
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
|
|
|
Vēlu atrast ceļu skaistu,
Vienmēr tālāk augšup iet,
Līdzi paņemt drosmi kaislu,
Lai var daudz ko sniegt!
|
|
|
Ticiet zvaigznēm debess tālē,
Kas virs jūsu galvas mirdz,
Ticiet nākotnei un dzīvei,
Ticiet tam, ko saka sirds.
|
|
|
Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.
|
|
|
Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to tirgus bodē.
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda.
|
|
|
Lai Tava sirds,
Kas tik daudz jūt,
Šo zemi mīlēt nenobeidz,
Un visa pasaule Tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.
|
|
|
Vakarā, kad saule sapņo
Un kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet.
|
|
|