Ar cerību gaišajiem stariem,
Pār klusajiem gadsimta mūžības gadiem
Jubilāram vecums kaulos jau lien,
Balts sniegs matos gudrību sien,
Bet Laimes māte pidžamu diedz! |
|
|
Ar astoņpadsmit pavasariem,
Tev ausma šodien pretī nāk.
Ej dzīvē lielus darbus darīt,
Tev sava laime jāpanāk! |
|
|
Atceries to pirmo dienu,
Kad dzēri mātes pienu,
Kad, ietīts autos, dikti bļāvi,
Un sevi bučot viesiem ļāvi! |
|
|
Aizzied ziedi un virpuļo sniegi,
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns,
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs - tāpat. |
|
|
Ai gadi, gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs. |
|
|
Ai gadi, ai gadi,
Vai tiešām jūs pamazām žiglāki kļūstat?
Nesteidzies novecot, sirds,
Vēl jau mēs tiekam tiem līdzi! |
|
|
Dzimenīte dzimenīte
Tā atnāca smaidīdama
Pār kalniem,caur mežiem
Tā atnāca lēkādama.
Kristiāna |
|
|
Lai nav apmulsums tev sejā!
Dzīve šūpo - augšā, lejā.
Tad, kad - lejā,
Skaties augšā!
Tad, kad - augšā,
Skaties lejā!
|
|
|
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu-Velns ar ārā!
Vārds Tavs rakstīts kalendārā.
|
|
|
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā-
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo! |
|
|