Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Es gribētu būt vējš,
Jo tam nevajag roku, lai pierādītu savu maigumu.
Es gribētu būt saule,
Jo tai nevajag apskāvienu, lai pierādītu savu siltumu.
Es gribētu būt ūdens,
Jo tam nevajag auguma, lai cieši piekļautos.

Tagad es Tev pastāstīšu, ko Tevis dēļ darīju,
Piedsdesmittūkstoš asaras, ko noraudāju
kliedzot, trakojot un nervozējot dēļ Tevis,
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Negribu tavu roku, šoreiz pati izglābšu sevi
Varbūt vienreiz atmodīšos
Novārgusi, pilnībā sakauta dēļ Tevis,
Tikai tad, kad domāju, ka sasniedzu apakšu,
Es atkal mirstu...
Es tuvojos zemei...
Slīkstot Tevī....
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri
Es tuvojos zemei...
Murgoju un pieņemu patiesību un melus,
Tā, ka vairs nezinu, kas ir īsts un kas nē
Vienmēr apmulsušas domas manā galvā,
Tā, ka pati sev vairs nevaru uzticēties
Es mirstu atkal
Es tuvojos zemei,
Slīkstot Tevī,
Es krītu mūžīgi
Man ir jāizlaužas cauri...
Tu ej tālāk un kliedz,
Kliedz uz mani, esmu tik tālu,
Es atkal nebūšu salausta,
Man ir jāelpo, es nevaru turpināt tuvoties zemei Tevis dēļ...

Klusā vakarā
Teici Tu atā
Tā reiz beidzās stāsts-
Dzīve apstājās...
Sirdī tukšums mīt
Nezudīs tas arī rīt-
Nekad nespēšu mīlēt kādu
Tik ļoti savādu
Kāds biji Tu...
Saki, lūdzu-
Kā man tagad spēt
Kādam noticēt?
Labāk paklusēt
Un savas sajūtas slēpt...
/Es mīlu Tevi/

Es lūdzos Tev nerunāt,
Parāk daudz
Nedomāt,
Izliecies it kā viss kārtībā...
Es baidos būt klusumā,
Tur esi Tu tuvumā,
Nevietā,
Nelaikā,
Ne savā skatā...
Tik bēdīgs Tavs sveiciens,
Liekas, laikam, Tu vīlies,
Tu vīlies!
It ko nožēlot...
Tik bailīgs Tavs pieskāriens,
Tas stāsta viss beidzies,
Viss beidzies!
Viss beidzies.....

Kāpēc esmu es kautrīga?
Tevi ieraugot...
Kāpēc es apmulstu?
Ar Tevi runājot...
Kāpēc Tu sāpini mani?
Ar citu dejojot...
Kāpēc Tu devi man cerības?
Tā jauki pasmaidot...
Vai Tu spēlējies?
Jautājumus uzdodot...
Vai Tu man meloji?
Mīļi acīs skatoties...
Kāpēc es par Tevi rakstu?
Un domāju...
Vai tā bija spēle, tas bija tikai teātris?
Šai naktī...
Ak vai, piedod...
Protams, ka Tu drīksti ar mani parunāt, ar citu padejot...
Jautājumus pajautāt, acīs ieskatīties...
Ko gan varu liegt Tev es!
Tā taču esmu tikai es, bet kāpēc....
Kāpēc, kāpēc šis teātris???!!!

Par Tevi vakar domāju,
Kaut pirmo reizi redzēju...
Likās jau, ka viss izdosies
Ak, nē, tad jau cita...
Es jutos zemē iemīta
Ak, nē, viss bija ok...
Es tikai vēlējos kaut mazliet,
Kaut mazliet tās burvības, kas bija citiem...

Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi viss!
Tu esi mana dzīve,
Tu esi man prāts, manas domas, manas jūtas!
Tu esi mana sirds...
Tu liec manam ķermenim viegli trīsēt,
Tu liec man uztraukties un skumt.
Tu liec man domāt par Tevi!!!
Tevis dēļ es pārdzīvoju,
Tevis dēļ raudu...
Tevis dēļ es aizmirstu par sevi...
Tu esi viss!
Priekš manis Tu esi pilnīgi viss!
Es mīlu... klusi mīlu Tevi...
Un viss...

Vai vajag daudz,
Lai sauktu Tu par savu,
Kas nepieder vēl Tev?
Pavisam maz, pat ļoti maz
Ir vajadzīgs,
Lai piederētu?

Dažkārt mīlestība sākās ar draudzību, bet ne vienmēr ar to arī beidzas... patiesībā ļoti žēl... kaut gan - bieži vien mums kāds ir nodarijis pāri tik ļoti, ka tādu draugu nemaz negribās...savāda tā dzīve...

Tu atgriezies, lai sameklētu to,
Kas pazudis ? sirdsapziņu
Tu atgriezies, lai lūgtu to,
Ko nelūdzi nekad ? piedošanu
Tu atkal atgriezies, lai sajustu,
Ko nejuti nekad ? mīlestību
Bet, vai atgriezīšos arī es,
vēl nezinu?