Dzejoļi mātes dienā

Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
…ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
…un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
…un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns…

Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka aizvien.

Nedziest saule rietēdama,
– Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem
Līdzi smaidi, līdzi ciet.

Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu
Maigām rokām aizglāstīt!

Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis: gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem-
Mātes svētums, mātes sirds.

/V.Mora/

Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaistāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas…
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim –
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man……….

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manīm dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manīm bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.

Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.