Kad toreiz tevi satiku

Kad toreiz tevi satiku, es klusi cerēju, kaut draugi mēs būtu, kas nesāpinātu, bet vājuma brīžos viens otru dziedinātu;
Taču dienas aizsteidzās kā ziedputekšņi, ko neatgriezīs atpakaļ pat gājputni;
Jau tevi ieraugot sirds pukstēt straujāk sāka… Sirds pierada pie Tevis…
Tagad negribu sāpināt Tevi un notikušajā vainot. Nenoliedz, ka nesaprast un mīlet otru
– TĀDU ARĪ VAJAG PRAST…
STOP!!! Un viss būs beidzies!! Vēl tikai varu teikt tev vienu jauku domu-
– TU PALIKSI MAN PAR LABU DRAUGU!!!!!!