Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var!
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?
/Katrīna/