Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu, piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus – kopš bērnības visā dzīves garumā, piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam, ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša, skaidra un neaizmirstama – tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
/Lija Bridaka/