Paskaties uz savu gultiņu

Paskaties uz savu gultiņu… Tā tik jauki tev smaida un aicina tevi… Tu jau zini cik mīļš tu viņai esi… Viņa apsola, ka ja iesi čučēt, Tad viņa tev sagādās vissaldākos sapnīšus par ko vien vēlēsies…. Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā tev guļot, Tā piepildīsies…

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.

Bruno Saulītis