Tu…

Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?

Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini…tas viss!!!

Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.

Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!

Vai atceries to dienu…
To skatienu vienu…
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?