Draudzības

Dzer mīlu kā vīnu,
Pār asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kas uzticīgs tev.

Ai, dvēsele brīnišķā Tava,
Es svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jutu ? no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti Tev,
Priecājies un dejo vēl!

Ne jau tie ir draugi,
Kas Tev cieši roku spiež,
Draugs ir tas, kurš grūtā brīdī
Palīdz draugam līdzi ciest.

Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz,
Tomēr dzīve vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.

Ja tu redzi tumšā naktī
Divas spožas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs,
Mīļas, labas draudzenes.

Var strautiņš izšķirt 2 kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktenis izšķirt 2 draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.