Tevi vīn es pīmineišu,
Ab tevim vīn es dūmōšu,
Koleit byušu tōlīnē,
Kotrā dzeives breiteņā.
Tevim vīn es rūku snēgšu,
Koleit dzives ceļu īšu.
Tev tod vīn es sūlejūs
Un nu tevis naškirūs.
Tu munas sirdes sauleiti,
Munu mīlu dzaltāneiti,
Aizmērst tevi navarēju,
Bet tik korsti tev’ mīļoju.
O! Kab dreiž tei dīna nōktu,
Kab ar tevi dzivōt sōktu!
Kab tev’ korsti mīļotu,
Koļs mums nōve rozškērtu!
/Andrivs Jūrdžs/