Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi kā jūra, kā liedags silts
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Nevienam es nesaku
Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam.
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
No saknītes lazda zieda
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Jauka lai tev ir šī diena.
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu.
Nav pasaulē, laikam neviena.
Tu mīļā, mīļā māmiņa
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi man(im) dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvien(am) silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai man(im) bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
/Rainis/
Tikai vienu vītolzaru
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.
/L.Vāczemnieks/
Sāpju straumes sirdī plokas
Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas
Mierā ieaijāt.
/J.Ziemeļnieks/
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
/A.Krūklis/
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
Tā kā gara saules diena
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
/A. Ķirškalne/
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K. Apškrūma/
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
No Tavas saules
No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.
/V.Ļūdēns/
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,
Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,
Ar mīlestību pēdējo un pirmo,
Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.
/ O. Vācietis /
Tā liela māka dot un neatprasīt
Tā liela māka dot un neatprasīt,
Tā liela māka cilvēcīgam būt,
Tā liela māka kopā būt ar ļaudīm
Un tomēr sevī sevi saglabāt.
/ D. Avotiņa /
Cik atziņas vērtētas
Cik atziņas vērtētas, svērtas,
Visas vienā vienīgā sarit.
Tava laime ir tik daudz vērta,
Cik citus laimīgus dari.
/ Z. Purvs /
Man rīta saule
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man.
It visas ilgas, it visus sapņus
Tu devi pasaulei.
Tu esi kā jūra
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur Tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
/ I. Lasmanis/
No saules zemei gaisma tiek
No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize nobriest,
No sievietēm nāk laime, prieks,
Cels saulē bērnus mātes rokas.
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā,
Par oglēm pavardā, kad ārā snieg,
Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā,
Kas mīlestības sniegts.
/ M. Bendrupe /
Kas stiprāks par Tavu acu gribu
Nav spēka, kas stiprāks par Tavu acu gribu,
Nav spēka, kas spētu uzveikt Tavu mīlestību.
Mana mīļa māmuliņa
Mana mīļa māmuliņa,
Mīļi mani audzināja.
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņās.
Ko gan lai šodien vēlam Tev
Ko gan lai šodien vēlam Tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!