Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk – jaunība un ceļš pret kalnu būs!

Vai tu (vārds) atceries?
Senās, jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas?

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skolā
Uz visu mūžu prātā būs.

Ceļu tu iepazīsi daudz labāk, ja iesi pa to, nekā tad, ja pētīsi vislabāko karti pasaulē. /Brauna/